Noslēgusies Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” LVAF finansētā projekta Starptautiski salīdzināmu Eirāzijas lūšu populācijas stāvokļa parametru ieguve Latvijā” (Nr.1-08/103/2022) īstenošana.

Projekta mērķis:

• Noteikt lūšu populācijas blīvumu Latvijas centrālajā daļā, izmantojot neinvazīvas monitoringa metodes.
• Lūšu kā nemedījamas sugas monitoringa sistēmas īstenošana Latvijā, nodrošinot starptautiski salīdzināmu informāciju tālākai zinātniski pamatotai sugas aizsardzībai un apsaimniekošanai Baltijas populācijas mērogā.
• Nodrošināt datu un informācijas pieejamību par lūšu populācijas lielumu un izplatību Latvijā, reizē uzlabojot izpratni par sugas uzvedību un ekoloģiju.

Sasniegtie rezultāti:

1. Veikta teritoriju apsekošana un vietu priekšizpēte un izvēle notika sadarbībā ar Valsts meža dienesta mežziņiem. Vietu izvēle – vietas, kur lūši iepriekš ir novēroti, kā arī vietas, kuras lūši potenciāli varētu izmantot (piemēram stigas, meža ceļi, takas gar ūdenstecēm). Izraudzītas un ar zemes īpašniekiem/ valdītājiem rakstiski saskaņotas 36 vietas slēpņa kameru un matu lamatu uzstādīšanai 2023. un 2024. gadā. 2024. gadā mainītas 7 matu lamatu/slēpņu kameru vietas.
2. Uzstādītas 36 matu lamatas un 36 slēpņu kameras. Matu lamatu pārbaude – matu lamatas papildināšana ar šķidrumu un esošo paraugu ievākšana – notika ik pēc divām nedēļām. Slēpņu kameru apkopes laiks sakrīt ar katrai kamerai atbilstošās matu lamatas apsekojuma laiku. Matu lamatu un slēpņu kameru darbības laiks: pirmais periods no 2023. gada 14. februāra līdz 10. maijam; otrais periods no 2024. gada 10. janvārim līdz 5. aprīlim. Ievākti DNS paraugi (matu paraugi, iespējamie siekalu paraugi no bojātajām matu lamatu ķemmītēm, e-DNS paraugi) nodoti LVMI “Silava” Ģenētisko resursu centra laboratorijā.
3. Sagatavots un saskaņots ar Dabas aizsardzības pārvaldi pētījuma Starptautiski salīdzināmu Eirāzijas lūšu populācijas stāvokļa parametru ieguve Latvijā vērtējums 2023. gada datiem.
4. Veikta 36 slēpņa kameru SD karšu datu šķirošana un apstrāde. Kopā sagatavoti 12 pārskati/datu apkopojums par lūšu, kā arī citu sugu zīdītāju sugu novērojumu gadījumu skaitu izpētes teritorijā 36 slēpņu kamerās divu nedēļu ilgos periodos. Fenotipiski līdzīgu un atšķirīgu lūšu vērtējums.
5. Pētījuma Starptautiski salīdzināmu Eirāzijas lūšu populācijas stāvokļa parametru ieguve Latvijā noslēguma pārskats. Pieejams šeit.

Projekta rezultātu ilgstspēja:

Latvijā Eirāzijas lūša sugas aizsardzību paredz Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību IV pielikums. 2021. gadā veicot grozījumus un pārceļot lūsi no sākotnēji Īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu saraksta uz Īpaši aizsargājamo sugu sarakstu (MK noteikumi Nr. 396, 20.04.2022.), vienlaikus lūsis izslēgts no medījamo dzīvnieku sugu saraksta Medību noteikumos (MK noteikumi Nr. 421, 22.07.2014., pēdējie grozījumi 20.04.2022.). Rezultātā, lūsim kļūstot par Latvijā īpaši aizsargājamu nemedījamu sugu, būtiski samazinājās līdzšinējais materiāla apjoms (līdz 2020./21. gada medību sezonai lūšu izplatībai un skaita vērtējumam galvenokārt izmantoti dati par katras medību sezonas rezultātiem), kas lūšu monitoringā saskaņā ar sugas aizsardzības plāna pasākumu 6.5.1. punktā noteikto I prioritāti līdz šim tika ievākts no medībās iegūtiem un atrastiem nejauši nogalinātiem indivīdiem. Līdz ar to lūšu monitorings vairs nav īstenojams attiecībā uz medību rezultātā ievākto materiālu un nozīmīga kļuvusi nepieciešamība iegūt informāciju par populācijas stāvokli, kas būtu izmantojama kā Latvijas vajadzībām, tā starpvalstu līmenī.

Šajā pētījumā galvenais uzdevums bija esošās kapacitātes un pieejamā atbalsta robežās turpināt datu ievākšanu par lūšu populācijas stāvokli Latvijā ar neinvazīvām metodēm, kas kalpotu kā atskaites punkts tālākai sugas aizsardzībai, kā arī ziņošanai par sugas stāvokli Eiropas Komisijai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 17. pantu. Pētījumā iegūtie dati dod iespēju izvērtēt turpmāko monitoringam rekomendēto metožu izvēli un īstenošanu un ilgtspēju. Aktivitātes turpmākā īstenošana veicinās sugas aizsardzības plāna kopējā mērķa sasniegšanu sugas labvēlīga aizsardzības stāvokļa uzturēšanai Latvijā un Baltijas populācijā.