“EkoRAID” ir 16 raidījumu cikls par astoņām aktuālām ar dabu un tās aizsardzību saistītām tēmām – dosimies izzinošos izbraukumos, kā arī notiks ekspertu diskusijas kanāla TV24 studijā. Raidījums ir turpinājums jau iepriekšējos četrus gadus veidotajam Latgales reģionālās televīzijas raidījumu ciklam “Saudzēt. Saglabāt. Samīļot. Daba.”, kur arī vēstījām par dabas daudzveidību un vides aizsardzību.
“EkoRAID” raidījumi būs skatāmi jau 24. februārī kanālā TV24 plkst. 9:30, kā arī ReTV kanāla Virszemes apraidē Latgales reģionālajā televīzijā 27. februārī plkst. 17:30.
Ceturtajā izbraukuma raidījumā apskatīsim koka infrastruktūru un ziemas savdabīgos apstākļus divos tūrisma objektos Rēzeknes novadā. Teirumnīku purva takas vides gide Anna Macāne stāstīs par 800 metrus garās koka laipas apsaimniekošanas darbiem un jauninājumiem, savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka skaidros ne vien koka infrastruktūras bojāšanās iemeslus, bet arī iepazīstinās ar dabas izziņas iespējām ziemā un kopā ar Maltas vidusskolas jauniešiem dosies meža ekspedīcijā, lai meklētu dzīvnieku atstātās pēdas. Paturpinot aktīvā tūrisma iespējas ziemā, dosimies arī akcijā “Izbaudi ziemu Ziemeļlatgalē” Balvu novadā, kur tūrisma informācijas centra tūrisma informācijas konsultante Agita Zelča pastāstīs par ziemas pārgājienu pievienoto vērtību un pieprasījumu, tāpat arī zirgu sētas “Sudraba pakavi” saimnieki Larisa un Andrejs Klitončiki skaidros, kā zirgi tiek sagatavoti sala apstākļiem un kādēļ zirgu sētās aktīvākais tūristu periods ir tieši ziema, tāpat arī izvizinās rikšotājzirga kamanās.
Savukārt TV24 studijā Rīgā diskusiju par tēmu ar nozares ekspertiem – Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru biroja daļas vadītāju Artūru Jansonu un Latvijas valsts mežu rekreācijas vadītāju Kristapu Didže – turpinās žurnāliste Anita Daukšte.
Pēc katras tematisko raidījumu pārraides televīzijās, tas tiks izvietots LRT mājas lapā www.lrtv.lv, vietnēs xtv.lv un la.lv, kā arī sociālās tīklošanās vietnēs: https://www.facebook.com/LatgalesRegionalaTV, https://www.youtube.com/@LatgalesRegionalaTV.
Raidījumu cikla “EkoRAID” izveides projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds (projekta reģ. Nr. 1-08/122/2023)
Jau devīto reizi Vides izglītības fonds organizē izglītojošu un pieredzes apmaiņas pasākumu - Ekoskolu Ziemas forums, kas notiks Rīgas Rīnužu vidusskolā no 23. līdz 25. februārim, kur pulcēsies ap 300 jauniešiem un pedagogiem no visas Latvijas. Pasākums notiks sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, Rīgas Brīvostas pārvaldi un Latvijas vides aizsardzības fondu.
Ekoskolu Ziemas forumā jaunieši un pedagogi piedalās vides aizsardzību un izglītību saistītās mācībās un praktiskās nodarbībās. Tiks pievērsta uzmanība aktuālām tēmām - klimata pārmaiņu saikni ar mūsu ikdienas izvēlēm pārtikas, transporta, enerģijas un ikdienas ieradumu jomās, vides piesārņojumu, aprites ekonomikas principiem un to praktisku īstenošanu ikdienā, bioloģiskās daudzveidības izzušanas iemesliem un nepieciešamajām rīcībām.
Ekoskolu programmas vadītājs Latvijā Daniels Trukšāns: ‘’Ekoskolu Ziemas forums aizsākās kā ikgadējā tradīcija 2014. gadā un pa šiem gadiem ir kļuvis par neatņemamu Ekoskolu programmas sastāvdaļu. 2024. gads Ekoskolu un Jauno vides reportieru programmai ir īpašs, jo starptautiski tiek svinēta 30 gadu jubileja. Latvijā mēs svinības sākam tieši ar Ekoskolu Ziemas forumu, kur apņemsimies jaunas rīcības vides labā. Forums nav tikai par izglītību, kopā būšanu, pieredzes apmaiņu, bet arī par rīcību - forumā skolu komandas, izmantojot iegūtās zināšanas, izstrādās konkrētas idejas, ko pēc tam īstenos, atgriežoties savās skolās. Tā būs vislabākā dāvana, ko mēs varam sniegt gan programmai jubilejā, gan mūsu planētai!’’
Foruma laikā paredzētas gan kopīgas, gan paralēlas aktivitātes jauniešiem un pedagogiem. Trīs dienu programmā plānotas daudzveidīgas izglītojošas un interaktīvas vides nodarbības, pieredzes apmaiņas sesijas, atraktīvi komandu uzdevumi un saliedēšanās aktivitātes.
Praktisko prasmju darbnīcās un izglītojošās nodarbībās ar padomiem dalīsies virkne ekspertu, vēršot uzmanību aktuālajām tēmām, piemēram, kā dzīvesveids izmaina klimata pārmaiņas, kas ir zaļās profesijas, kādi komunikācijas instrumenti jāizvēlas vides tēmu aktualizēšanai un citas tēmas. Nodarbības vadīs pārstāvji no Latvijas Dabas fonda, Zero Waste Latvija, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Pasaules Dabas fonda, biedrības ‘’Zaļā brīvība’’, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovāciju centra, Elektrum, Latvijas Universitātes, Dabas aizsardzības pārvaldes, Piedzīvojuma gara, Deep White, Loesje Latvija un citi.
Arī šogad pasākuma norise plānota pēc iespējas videi draudzīgāka – netiks izmantoti vienreizlietojamie trauki un tiks uzmanīts, lai atkritumu daudzums būtu pēc iespējas mazāks, kā arī lai enerģijas resursi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Ēdienkartē plānots samazināts dzīvnieku izcelsmes produktu daudzums, savukārt par videi draudzīgiem risinājumiem un sadzīviskām vajadzībām, parūpējušies pasākuma atbalstītāji: ar SIA “NMS RIGA” atbalstu foruma laikā būs pieejams “LUCART” higiēnas papīrs, kas ir iegūts no pārstrādātām tetrapaku celulozes šķiedrām, un SIA “Purenn” foruma vajadzībām nodrošinās videi draudzīgāku sadzīves ķīmiju. Paldies jāsaka arī pārējiem Ekoskolu Ziemas forumu 2024 atbalstītājiem: Siguldas Zoo un Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs.
Ekoskolu Ziemas forums 2024 programma: ej.uz/ezf24programma
Dalībnieku (izglītības iestāžu) saraksts: ej.uz/ezf24macibu_iestades
Ekoskolu programma ir viena no visaptverošākajām un populārākajām vides izglītības pieejām pasaulē. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas 199 izglītības iestādes (no pirmsskolām līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas 48 700 izglītības iestādes 73 valstīs. Programmā tiek aicināta piedalīties ikviena izglītības iestāde, kas gatava savā darbā ilgtermiņā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Ekoskolu programmā var darboties, arī nepretendējot uz Ekoskolas statusu, bet vienkārši piedaloties programmas vides izglītības aktivitātēs - akcijās, kampaņās, konkursos, apmācībās, pieredzes apmaiņās, forumos u.c. Dalība Ekoskolu programmā ir vērtīgs ieguvums ne tikai izglītības iestādes kolektīvam, bet arī pašvaldībām, jo līdztekus citiem vides izglītības mērķiem programmā aktīvi tiek veicināta arī sabiedrības līdzdalība apkārtējās vides pārvaldībā.
“Zaļais sertifikāts” ir vides kvalitātes zīme lauku tūrisma saimniecībām, kurās ievēro zaļas saimniekošanas principus, saudzējot resursus, veidojot videi un vietējai kopienai draudzīgu, viesiem ērtu un patīkamu tūrisma piedāvājumu. Zaļā sertifikāta vērtēšana un attīstība notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Projekta mērķis ir veicināt vides aizsardzības apziņu izprotošas un dabas resursu saudzējošas sabiedrības veidošanos Latvijā, veicot Zaļā sertifikāta uzturēšanu, attīstību un izplatīšanu lauku tūrismā.
Projekta mērķauditorija ir lauku tūrisma uzņēmēji Latvijā – lauku tūrisma mītņu, saimniecību, ēdināšanas uzņēmumu saimnieki. Šobrīd Latvijā ir 117 saimniecības un uzņēmumi, kuriem ir piešķirts Zaļais sertifikāts. Projekta mērķauditorija ir arī institūcijas, uzņēmumi, organizācijas, kas nodarbojas ar vides jautājumiem Latvijā, tūristi, sabiedrība, kas vēlas atpūsties un izzināt videi draudzīgus lauku tūrisma objektus.
Kopš 1999.gada, kad Latvijā tika ieviests Zaļais sertifikāts, tas ir kļuvis par populāru un atpazīstamu simbolu lauku tūrisma uzņēmumu saimniekiem un apliecina to, ka tūrisma uzņēmumos tiek saudzēta vide un ainava, racionāli izmantoti ūdens un enerģijas resursi, organizēta videi draudzīga atkritumu savākšana un apsaimniekošana, tūristiem tiek piedāvātas videi draudzīgas aktivitātes, veselīga vietējā ražojuma pārtika un pilnvērtīga informācija par vietējiem dabas, kultūras un vēstures objektiem, tiek saglabātas kultūrvēsturiskās vērtības, kas ir saistītas ar dabas pamatni.
Projekta rezultātā ir atjaunoti un vienādoti ZS kritēriji, apsekoti lauku tūrisma uzņēmēji un piešķirti vai pagarināti Zaļie Sertifikāti 31 lauku tūrisma uzņēmumiem. Izstrādāti digitāli 5 info video rullīši ar ZS saimniekiem, kas ievietoti Youtube vietnē, LC mājas lapā, sociālo tīklu kontos un izsūtīti lauku tūrisma uzņēmējiem, - par videi draudzīgu saimniekošanu dažādās jomās, kas sniegtu uzņēmējam īsu un kodolīgu info par vides risinājumiem Latvijā. Iesaistot 3 Zaļā Sertifikāta komisijas ekspertus Agnesi Balandiņu, Edgaru Vīgantu un Kasparu Zakuli, izveidots apmācību cikls par 3 aktuālām, vides un daba aizsardzības jomām. Video ievietoti Youtube vietnē, Lauku Ceļotāja mājaslapā, sociālajos tīklos. Tajos māca, kā lauku tūrisma uzņēmējiem saimniekot zaļāk, videi draudzīgāk un ekonomiskāk, tādējādi popularizējot zaļāku dzīvesveidu arī saviem viesiem. Tāpat ir arī noorganizēts 1 komisijas inspekcijas brauciens uz Kurzemi, kura laikā auditētas 3 saimniecības.
Zaļā sertifikāta vērtēšana un attīstība notiek ar Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas atbalstu. PROJEKTS Nr.1-08/1/2023 „„Zaļā sertifikāta” aktualizēšana, informācija un pretendentu pārbaude 2023. gadā”.
Katru gadu peldsezona tiek oficiāli atklāta maija mēnesī, kad Latvijas pludmalēs tiek pacelts Zilais Karogs - pasaulē populārākais un atzītākais tūrisma ekosertifikāts Zilais Karogs, kas Latvijā zināms gan iedzīvotāju, gan pašvaldību un vides institūciju vidū, kā būtisks atbalsts ilgtspējīga tūrisma veicināšanā.
Tomēr gatavošanās peldsezonai sākas jau ziemā - lai iegūtu Zilo Karogu, ik gadus pretendentiem ir jānodrošina atbilstība stingriem programmas kritērijiem. To ieviešana nodrošina pilnvērtīgu metodoloģiju peldvietu un piekrastes apsaimniekošanai, kurā ir ņemti vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, un pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē. Iesaistoties kampaņā, pašvaldības apņemas īstenot arī plašākas vides informācijas un izglītības iniciatīvas. Pieteikumi Zilā Karoga saņemšanai tiek vērtēti gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Šogad tika saņemti 15 Zilā Karoga pieteikumi no Latvijas peldvietām un jahtu ostām, tostarp - pirmo reizi uz Zilo Karogu pretendējot Rīgas pilsētas Bābelītes ezera peldvietai.
Zilā Karoga Nacionālā žūrija kandidātu vērtēšanu noslēdza 6. februārī un uz Starptautisko žūriju no Latvijas šogad izvirzītas 12 peldvietas un 1 jahtu osta:
Savukārt 2 peldvietas atzītas par atbilstošām Nacionālajam peldvietu kvalitātes sertifikātam:
Nacionālā peldvietu kvalitātes sertifikāta sistēma, kas nodrošina atbilstību 24 kritērijiem 4 kritēriju grupās (ūdens kvalitāte, vides informācija, vides pārvalde un apsaimniekošana, kā arī drošība un pakalpojumi) ir izveidota, sadarbojoties Zilā Karoga Nacionālās žūrijas institūcijām, ar mērķi veicināt ilgtspējīgu piekrastes apsaimniekošanu, kā arī popularizēt pašvaldību paveikto peldvietu apsaimniekošanā un atvieglotu arī turpmāku darbu kvalifikācijai arī uz Zilā Karoga godalgas iegūšanu.
Nacionālā peldvietu kvalitātes sertifikācijas iespējas šogad vēl nav noslēgušās - pašvaldības ar labiekārtotām un atbilstošām oficiālajām peldvietām var paspēt to iegūt, iesniedzot pieteikuma anketu līdz 2024. gada 15. aprīlim.
Aizvadītajā vasaras sezonā Zilā Karoga sertifikātus saņēma 11 peldvietas un viena jahtu osta, savukārt 2 Latvijas peldvietas saņēma Nacionālā peldvietu kvalitātes sertifikāta atzinības zīmi. Ar 2023. gada Zilā Karoga sertifikāta saņēmējiem var iepazīties šeit.
Ievērojot izstrādātos kritērijus, standartus un prasības, Zilā Karoga sertifikātu var iegūt peldvietas, jahtu ostas un tūrisma kuģu operatori. Peldvietām ir jāatbilst 33 kritērijiem, savukārt jahtu ostām - 38 kritērijiem. Zilā Karoga programmu Latvijā, sadarbībā ar VARAM, īsteno Vides izglītības fonds (VIF), kas ir dibināts ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību ar vides izglītības palīdzību. VIF pamataktivitātes ir saistītas ar pasaules vadošās vides izglītības organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) programmu īstenošanu Latvijā.
Pagājušā gada vasaras 7. augusta priekšpusdienā daudzi mūsu novada iedzīvotāji piedzīvoja izbīli, šoku un šausmas, ko sagādāja daba - veidojās spēcīgi negaisa mākoņi, kas sev līdzi nesa ekstremāli stipras lietusgāzes, krasas vēja brāzmas un lielgraudu krusu. Lieli postījumi tika nodarīti Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastā – izpostītas ēkas, bojāta tehnika, nopostīti dārzi un sējumu lauki, nolauzti un sagāzti koki. Nolauzti un sagāzti koki gan iedzīvotāju īpašumos, gan mežos, gan pašvaldības īpašumos. Visvairāk cietušajos pagastos – Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes – koki sagāzti arī Svētes un Tērvetes upē. Upēm pārkritušie koki izveidoja sprostus, kas pacēla ūdens līmeni, izskaloja upju krastus, tās kļuva piesārņotas, upēs samazinājās normāla ūdens caurplūde, pasliktinājās ūdens kvalitāte un bija novērojama pat zivju slāpšana.
Pašvaldībai visu vētras postījumu likvidēšanai tika izstrādāts projekts, kura īstenošana tika apstiprināta Latvijas vides aizsardzības fonda padomē, no valsts budžeta apakšprogrammas “Vides aizsardzības projekti” piešķirot finansējumu 135 399 EUR apmērā projekta “2023. gada 7. augusta vētras radīto postījumu novēršana Svētes upē un Tērvetes upē, Dobeles novadā" īstenošanai.
Upju attīrīšanas darbus veica SIA "Avotiņi". Darbu gaitā nācās saskarties ar ne mazums sarežģījumiem – nepieredzēti postījumi, kad koki sagāzušies krustām šķērsām un nav saprotams kā lai tiem visiem tiek klāt, pārlieku lielie nokrišņi novembra sākumā, applūdušie upju krasti un sniegotais decembra sākums. Taču, neskatoties uz visiem sarežģījumiem un izaicinājumiem, ar ko SIA “Avotiņi” nācās sastapties darbu realizācijas laikā, projekts ir pabeigts, Tērvetes un Svētes upe ir attīrīta no izgāztajiem un nolauztajiem kokiem, upēs ir atjaunota straume, uzlabota ūdens kvalitāte, kā arī nodrošināts brīvs ūdens tecējums, pavasarī neradot augsta riska plūdus.
Jau devīto gadu pēc kārtas Latvijā notiks akcija ‘’Silto džemperu diena’’, ar mērķi izglītot sabiedrību par klimata pārmaiņām un veicināt videi, klimatam draudzīgākus paradumus. Vides izglītības fonds aicina 9. februārī pievienoties ikvienu un iesaistīt izaicinājumā arī savas ģimenes, pašvaldības, izglītības iestādes, sadarbības partnerus, rosinot katram savā dzīvesvietā/darba vietā kaut nedaudz samazināt gaisa temperatūru un uzvilkt siltāku džemperi.
Ar saukli "Mana rīcība klimata labā!" tiek atgādināts, ka darot ikdienā arī mazas lietas vides labā, mēs patiesībā izdarām daudz un parādam savu attieksmi pret vidi, kurā dzīvojam. Enerģijas cenu kāpums, ilgstoši sausuma periodi, plūdi un citi izaicinājumi parāda, ka mums ir jāievieš pārmaiņas ierastajās darbībās un aktīvāk jāsamazina cilvēku dabā atstātās pēdas nospiedums.
Latvijā Ekoskolas aktīvi iesaistās akcijā jau vairākus gadus un daudzas īsteno ne tikai vienojošo aktivitāti – gaisa temperatūras samazināšanu telpās, bet arī iesaista citas vietējās organizācijas, uzrunā sabiedrību, organizē diskusijas un konkursus par klimata tēmu. Šogad akcijā piedalīsies vairāk nekā 90 Ekoskolas, kas ieplānojušas dažādas aktivitātes, piemēram, došanās dabā, lai netērētu lieki energoresursus, džemperu radīšana no otrreiz izmantojamā materiāla, suņu gultas šūšana izmantojot vecos džemperus un daudzas citas aktivitātes. Ar savu piemēru Vides izglītības fonds aicina ikvienu padalīties sociālajos tīklos, izmantojot mirkļbirkas #UzvelcDžemperi un #ManRūp.
Akcija ‘’Silto džemperu diena’’ radās 2005. gadā, kad Ekoskolas Beļģijā aicināja sabiedrību pievērst uzmanību klimata pārmaiņām un veikt vienkāršas ikdienas darbības - samazināt apkures jaudu un uzvilkt siltāku džemperi, biežāk braukt ar velosipēdu vai doties ar kājām, izvēlēties vietējos, bioloģiski audzētos, pēc iespējas augu valsts produktus un citus paradumus.
Ekoskolu programma ir viena no visaptverošākajām un populārākajām vides izglītības pieejām pasaulē. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas 198 izglītības iestādes (no pirmsskolām līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas 48 700 izglītības iestādes 73 valstīs. Programmā tiek aicināta piedalīties ikviena izglītības iestāde, kas gatava savā darbā ilgtermiņā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Ekoskolu programmā var darboties, arī nepretendējot uz Ekoskolas statusu, bet vienkārši piedaloties programmas vides izglītības aktivitātēs - akcijās, kampaņās, konkursos, apmācībās, pieredzes apmaiņās, forumos u.c. Dalība Ekoskolu programmā ir vērtīgs ieguvums ne tikai izglītības iestādes kolektīvam, bet arī pašvaldībām, jo līdztekus citiem mērķiem programmā aktīvi tiek veicināta arī sabiedrības līdzdalība apkārtējās vides pārvaldībā.
Latvijas ir unikāla pasaules kontekstā ar plašu un kvalitatīvu pazemes ūdens resursu dzeramā ūdens nodrošināšanai visā Latvijas teritorijā. Taču mīti un aizspriedumi par dzeramā jeb “krāna” ūdens lietošanu un tā drošumu sekmē fasēta ūdens lietošanu, kas katram indivīdam rada ne tikai izmaksas vismaz 300 reižu pārmaksājot, bet arī ievērojamu plastmasas atkritumu daudzumu. Lai mazinātu cilvēka radīto kaitējumu apkārtējai videi, Ū-vitamīns kustības ietvaros uzsāk jaunu aktivitāšu un nodarbību ciklu par drošu un atbildīgu dzeramā ūdens resursu izmantošanu.
Mūsdienu Latvijas sabiedrībā nereti drošs un kvalitatīvs dzeramais ūdens tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Tomēr šķietami tik vienkārši pieejamais dzeramais ūdens un dzeramā ūdens vieta kopējā ūdens ciklā ir jāapzinās un jānovērtē. Tāpēc jau kopš 2019. gada dzīvo Ū-vitamīns kustības, kas sekmē sabiedrības izpratni par atbildīgu dzeramā ūdens resursu izmantošanu.
Tās ietvaros tiek organizēts plašs aktivitāšu un nodarbību loks par ūdenssaimniecības nozares nozīmi mūsu ikdienā un Latvijas dabas resursu (pazemes ūdeņu) bagātību, atbildīgu un saudzīgu Latvijas dabas resursu izmantošanu, kā arī brīvi pieejama dzeramā ūdens nodrošināšanu. Šogad Ū-vitamīns kustība atgūs savu spozmi, uzsākot vērienīgu zīmola atjaunošanas un informatīvi izglītojošu aktivitāšu kampaņu.
Kampaņas ietvaros plānots īstenot informatīvi izglītojošas nodarbības un seminārus skolās, publiskajās iestādēs un sabiedrisko ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Jau uzsākts darbs pie Ū-vitamīns kustības modernizēšanas aktivitātēm, t.sk. digitālā mārketinga komunikācijas plāna izstrāde, informatīvi izglītojošu materiālu sagatavošana elektroniskā formātā, mājaslapas atjaunošana un Ū-vitamīns kustības atpazīstamības un sadarbības partneru tīkla paplašināšana.
Ū-vitamīns kustība ir dzīva un būs dzīva kamēr vien cilvēkam būs nepieciešams drošs un kvalitatīvs dzeramais ūdens. Tā sekmē sabiedrības vides apziņu par atbildīgu dzeramā ūdens reusrsu izmantošanu un videi draudzīga dzīvesveida attīstību. Esi atbildīgs – dzer ūdeni no krāna un saudzē vidi!
Kampaņa tiek īstenota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu projekta “Vides apziņas veicināšana par atbildīgu dzeramā ūdens resursu izmantošanu” (projekta reģ.Nr. 1-08/100/2023)
Gaujas Nacionālā parka tūrisma biedrība sadarbībā ar iesaistītajām pusēm realizējusi Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstītu projektu "Tūrisms dabā izzinot, saudzējot un saglabājot" Nr1-08/93/2022 laika posmā no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada novembrim. Projekta īstermiņa mērķis ir Latvijā dzīvojošajiem bērniem un jauniešiem sniegt ieskatu par to, kā jau ir mainījusies daba un apkārtējā vide un gaisa piesārņojums gadu gaitā un kā tā mainīsies un kādas būs sekas, ja šiem jautājumiem netiks pievērsta uzmanība.
Lai sasniegto šo īstermiņa mērķi, biedrība, piesaistot vides ekspertus un vietējos gidus, organizēja trīs izglītojošus pārgājienus bērniem un jauniešiem Vējupītes gravā, Līču Laņģu klinšu takās un Lodes māla karjerā, kā arī Vaidavas upes krastos. Pārgājienos vides eksperti un gidi bērniem un jauniešiem rādīja un stāstīja par dabas resursiem un to aizsardzību, antropogēno slodzi un par nozīmību doties dabā, to saudzējot. Piesaistot videomākslinieku, pārgājieni tika filmēti un izveidoti izglītojoši video materiāli ar latviešu, angļu un ukraiņu valodas subtitriem. Video materiāli publicēti Enter Gauja YouTube kanālā un tika nosūtīti pamatskolām Latvijā.
Lai atraktīvi un interesanti bērniem un jauniešiem vēstītu par ilgstpējīgu saimniekošanu un aprites ekonomikas praksēm vietējos tūrisma uzņēmumos aizsargājamā dabas teritorijā - Gaujas Nacionālajā parkā, tika piesaistīts influencers EDGAR FRESH. Influencers tikās ar Brīvdienu māja "Green Hill House", Rāmkalni un Valmiermuižas alus darītava uzņēmēmumu pārstāvjiem un vadītājiem, izzināja, kā pārtikas un dzērienu ražošanas izejmateriāli tiek izmantoti atkārtoti un pilnībā. Video publicēti influencera EDGAR FRESH Tik Tok kanālā un Enter Gauja Instagram kontā.
Rudenī tika izveidota viktorīna. Bērni un jaunieši skolās pēc vasaras brīvlaika tika aicināti pārbaudīt savas zināšanas par video materiālos redzēto un dzirdēto, kā arī līdz šim skolā un dzīvē apgūto par Latvijas dabas resursiem, dabas saudzēšanu un pareizu uzvedību dabā.
Enter Gauja aktīvi vēstīja par projekta norisēm un izveidotajiem video materiāliem sociālo tīklu kanālos un sadarbības partneru kanālos, sasniedzot plašu bērnu, jauniešu un pieaugušo auditoriju.
Latvijas vides aizsardzības fonda (turpmāk – Fonds) administrācija informē, ka ir noslēgusies projektu iesniegšana aktivitātē “Videi draudzīga dzīvesveida izglītojošu pasākumu īstenošana”. Konkursam saņemti 23 projektu pieteikumi par kopējo finansējumu 983 388,00 EUR (konkursā projektu īstenošanai pieejamais finansējums no Fonda līdzekļiem plānots EUR 500 000 apmērā ).
Pašlaik norit projektu iesniegumu izvērtēšana atbilstoši konkursu nolikumā noteiktajiem projektu prioritātes, kvalitātes, finanšu un sabiedriskā nozīmīguma kritērijiem un projektu iesniegumi izvērtēšanai nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Ekspertu komisijai un Fonda Konsultatīvajai padomei.
Konkursa rezultāti tiks publicēti pēc Fonda padomes lēmuma pieņemšanas – provizoriski, š.g. februāra beigās. Uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas Fonda administrācija informēs projekta iesniedzējus nosūtot informāciju par pieņemto lēmumu uz projekta iesniegumā norādīto e-pastu .
Aizvadītā gada nogalē uzsākts darbs pie jauna televīzijas dokumentālo raidījumu cikla “Kultūrpēda” izveides. Raidījums dokumentēs to, kādu ekoloģisku nospiedumu jeb pēdu aiz sevis atstāj mūsdienu kultūras norises un procesi Latvijā. Raidījumu mērķis ir atspoguļot vides ilgtspējības problēmu risināšanu kultūras pasākumos – kino veidošanā, muzejos, teātrī, koncertos un pasākumos. Raidījums marta beigās būs skatāms kanālā TV3.
Astoņu sēriju laikā raidījuma veidotāji ieskatīties kino tapšanas aizkulisēs, teātra un operas uzvedumu tapšanā, kā arī pētīs to, cik ekoloģiski un videi draudzīgi ir Latvijā notiekošie šovbiznesa pasākumi. Tiks skaidrots, kā top un, galvenais, kur paliek laikmetīgās mākslas izstāžu materiāli un paši mākslas darbi.
Ar raidījuma palīdzību tiks veicināta sabiedrības izpratne par to, ka vides ilgtspējība nav atkarīga tikai no atkritumu šķirošanas un atteikšanās no fosilā kurināmā, kā tas nereti virspusēji izskan līdzīga satura vēstījumos un diskusijās.
Raidījumā tiks rādīti labie piemēri Latvijas kultūras vidē un šovbiznesa industrijā, kur, šķietami tiešā veidā ar vides aizsardzību nesaistītās jomās, cilvēki ar savu domāšanu un vienkāršu paradumu maiņu var un spēj risināt vides ilgtspējas problēmas.
Raidījumu “Kultūrpēda” finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds (projekta reģ.Nr. 1-08/121/2023). Par raidījuma saturu atbild SIA “Red Dot Media”.
“EkoRAID” ir 16 raidījumu cikls par astoņām aktuālām ar dabu un tās aizsardzību saistītām tēmām – dosimies izzinošos izbraukumos, kā arī notiks ekspertu diskusijas kanāla TV24 studijā. Raidījums ir turpinājums jau iepriekšējos četrus gadus veidotajam Latgales reģionālās televīzijas raidījumu ciklam “Saudzēt. Saglabāt. Samīļot. Daba.”, kur arī vēstījām par dabas daudzveidību un vides aizsardzību.
“EkoRAID” raidījumi bija skatāms jau 27. janvārī kanālā TV24 plkst. 9:30, kā arī ReTV kanāla Virszemes apraidē Latgales reģionālajā televīzijā 29. janvārī plkst. 17:30 un 30. janvārī plkst. 7:00.
Trešajā izbraukuma raidījumā kopā “Apotheka”, “Mēness aptieka” un “Euroaptieka” pārstāvēm vēstīsim, kādus nederīgos medikamentus var nodot aptiekās un, kā to darīt pēc iespējas pareizāk, savukārt attālinātā intervijā ar Valsts vides dienesta atkritumu aprites departamenta direktora vietnieci Ilonu Trēziņu skaidrosim, kāpēc ir svarīgi veicināt sabiedrības izpratni par bīstamo atkritumu pareizu utilizāciju. Tāpat Rēzeknes slimnīcas galvenā māsā Elita Cīrule vairāk pastāstīs par to, kā ikdienā slimnīcas personāls strādā ar bīstamajiem atkritumiem – šķirošana konteineros un par specifisko anatomisko atkritumu uzglabāšanu specializētos ledusskapjos. Bet Rēzeknes slimnīcas apsaimniekotāja, akciju sabiedrības “BAO” ķīmiķis Guntis Pužulis stāstīs, kur bīstamie atkritumi no slimnīcas konteineriem nonāk tālāk un, kā norit to utilizācijas process.
TV24 studijā Rīgā ar nozares ekspertiem – Gati Pakarnu, kas ir atbildīgs par biodrošību Austrumu slimnīcas laboratorijas dienestā, un Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas infekciju slimību imūnķīmijas, virusuloģijas un parazitoloģijas daļas vadītājs un Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieku Sergeju Akuliču diskusiju turpinās žurnāliste Anita Daukšte.
Pēc katras tematisko raidījumu pārraides televīzijās, tas tiks izvietots LRT mājas lapā www.lrtv.lv, vietnēs xtv.lv un la.lv, kā arī sociālās tīklošanās vietnēs: https://www.facebook.com/LatgalesRegionalaTV, https://www.youtube.com/@LatgalesRegionalaTV.
Raidījumu cikla “EkoRAID” izveides projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds (reģ.Nr. 1-08/122/2023)
No 11. februāra ik svētdienu TV3 būs skatāms jauns, izzinošs radījums par zaļāku un dabai draudzīgāku dzīvošanu – “Cik zaļš? Tik zaļš!”. Tajā radījumu vadītāji Anete Bendika un Magnuss Eriņš centīsies izprast mītus un patiesības, kas gadu gaitā izveidojušies ap zaļo dzīvesveidu, meklējot atbildes pie speciālistiem un veicot dažādus eksperimentus.
Lasīt papīra formātā vai digitāli? Izvēlēties vienreiz lietojamu papīra krūzi vai daudzreiz lietojamu plastmasas pudeli? Pirkt uzlādējamu putekļu sūcēju vai tomēr tādu, ko var pieslēgt ar vadu? Visbiežāk savā ikdienā izdarām izvēles, daudz neaizdomājoties, bet kas ir vēl sliktāk – paļaujoties uz kaut kur dzirdētiem mītiem un stereotipiem. Divpadsmit raidījumu garumā mēģināsim izprast, vai mūsu priekšstati atbilst realitātei un ko par to visu saka eksperti.
“Piekritu vadīt raidījumu nevis tāpēc, ka esmu “zaļākas dzīves” eksperts vai paraugs, bet tādēļ, ka man pašai vēl daudz jāmācās un jāmaina savi paradumi, lai rīkotos gudrāk un dabai saudzīgāk. Raidījums ir iespēja pavisam vieglā formātā to apgūt un pie reizes salauzt kādu sev aizķērušos stereotipu,” atklāj Anete Bendika.
Katrs raidījums būs veltīts savai tēmai un ar to saistītajiem mītiem. Dažas no tēmām, kurās raidījuma vadītāji iedziļināsies, ir – krāna ūdens, baterijas un akumulatori, komposts un pārtikas atkritumi, pods un notekūdeņi, un daudzas citas. Anete un Magnuss raidījumā būs tautas pārstāvji, jo arī viņi savā ikdienā saskaras ar šiem jautājumiem un pareizās atbildes nezina. Tādēļ viņi dosies pie dažādiem ekspertiem – sākot no pētniekiem, zinātniekiem, pasniedzējiem un vides aktīvistiem, līdz praktiķiem un ekspertiem, kas ikdienā darbojas noteiktajā sfērā.
“Man šķiet, ka dzīvojot šajā laikā, viena no svarīgākajām lietām ir izpratne par procesiem, kas mums ir visapkārt. Raidījumā mēs pārliecināsimies par to, kā uz šķietami pašsaprotamām lietām varam paskatīties ar svaigu skatu,” par gaidāmo raidījumā atklāj Magnuss Eriņš.
Skaties jauno raidījumu “Cik zaļš? Tik zaļš!” jau no 11. februāra svētdienās pulksten 18.15 kanālā TV3 un uzzini, vai pēc garšas testa vien cilvēki spēs noteikt, kurš ūdens ir no krāna, bet kurš – no veikalā pirktas pudeles.
Raidījumu “Cik zaļš? Tik zaļš!” finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds (projekta reģ.Nr. 1-08/125/2023). Par raidījuma saturu atbild SIA “satura darbnīca TAPT”.
Ģimenēm no 2024. gada janvāra iespējams klausīties un lasīt izglītojošas pasakas par zvirbuļu ģimeni, kura rūpējas par dabu, un bērniem saprotamā veidā skaidro vides aizsardzības principus.
Vidi mums apkārt ietekmē gan klimata pārmaiņas pasaulē, gan cilvēka saimniekošana – mežos tiek izmesti būvgruži un citi atkritumi, lauksaimniecības piesārņojuma dēļ aizvien aizaug ūdenstilpnes, Latvijā iedzīvojas dažādas invazīvās sugas, nepareizi lietotas vai nekvalitatīvas apkures iekārtas, kā arī transports un rūpnieciskā ražošana piesārņo gaisu, tādējādi ietekmējot veselību. Šie ir daži no piemēriem, kas veicina dabas piesārņojumu.
Lai par šo problēmu runātu un skaidrotu, ko ikviens sabiedrības loceklis var darīt, radītas 20 pasakas. Projekta “Čivinātāja dienasgrāmata” galvenie varoņi ir zvirbuļu ģimene, un 20 stāstu laikā attēlots, kā ģimene izzina vidi sev apkārt, tostarp pilsētu un mežu, kas viņu apkārtnē notiek tieši dabas kontekstā un ko katrs var darīt, lai veicinātu pārmaiņas un atstātu pēc iespējas mazāku nospiedumu dabā.
Lasot pasakas, zvirbuļu ģimeni iemieso 20 dažādi cilvēki, kuri atsaucās dalībai projektā. Piemēram, Sanda Dejus iepazīstina ar biotopu, Krista Zvirgzdiņa stāsta par elektroiekārtu nodošanu, Valdis Melderis izskaidro gaisa piesārņojuma problēmas, bet Kasher atgādina, kā pareizi šķirot tekstilu. Pasakas lasa arī Armands un Iveta Simsoni, Mārtiņš Kapzems, Vita Baļčunaite, Olga Kazaka, Alise Haijima, Jānis Kronis, Santa Didžus, Lelde Dreimane, Lauris Zalāns, Ketija Šēnberga, Ieva Adamss, Lauris Dzelzītis, Miks Dukurs, Marta Grigale un Jānis Pētersons no grupas “Citi zēni”.
Pasakas pieejamas audio versijā un rakstiski, tādējādi katra ģimene var izvēlēties sev piemērotāko iespēju iepazīties ar saturu. Audio pasakas pieejamas RADIO TEV mājaslapā www.radiotev.lv un radio stacijas Spotify kontā, savukārt pasaku saīsinātās versijas (līdz 2 minūtēm) lasītas RADIO TEV ēterā no 2024. gada 1. līdz 26. janvārim darba dienu vakaros laika posmā starp plkst. 20.00 un 20.30.
Visas pasakas varēs arī lasīt – tās būs pieejamas portālā Delfi.lv sadaļā “Čivinātāja dienasgrāmata” no 2024. gada 29. janvāra. Šajā sadaļā pie katras pasakas būs redzama fotogrāfija ar to cilvēku, kurš to būs ierunājis, turklāt bērniem būs sagatavota arī krāsojama ilustrācija ar konkrētās pasakas tēliem. Pasakas tiks publicētas arī www.facebook.com/Delfi.lv/.
Projekta “Čivinātāja dienasgrāmata” mērķauditorija ir bērni un viņu vecāki, jo vēršoties pie mazākajiem sabiedrības locekļiem, jau no mazotnes iespējams mācīt rīkoties pareizi un atbildīgi, lai tādējādi nākotnē izvairītos no videi kaitīgas uzvedības. Savukārt vecāki, kuri saviem bērniem lasīs sagatavotās pasakas vai tās klausīsies kopā, būs apņēmušies sekot pasaku noslēgumā sagatavotajiem ieteikumiem, un bērni uzmanīs, lai visa ģimene rīkojas atbildīgi.
Pasaku tēmas nav piesaistītas kādam konkrētam periodam vai laika rāmim, tādēļ tas ir ilgtermiņa projekts – sagatavotās pasakas varēs lasīt un klausīties tik ilgi, kamēr bērniem būs interesanti. Projekta veidotāji būs gandarīti, ja tās nonāks arī sākumskolās vai bērnudārzos, kur varēs rīkot kopīgu pasaku klausīšanos visai grupiņai.
Stāstu tēmas būs: kas ir biotops un bioloģiskā daudzveidība, invazīvās sugas Latvijā, dabas piesārņojums un kā rīkoties, atkritumu šķirošana (plastmasa, papīrs, baterijas u.c.), bezatkritumu dzīvesveids, videi draudzīga pārvietošanās, ūdeņu tīrība, augu aizsardzības līdzekļi un lauksaimniecība, atjaunojamā enerģija, bīstamais šīferis un citas tēmas. Tās visas ir noderīgi atgādināt arī pieaugušajiem, tādēļ izglītoties būs iespējams arī vecākiem un citām paaudzēm.
Par projekta aktualitātēm – katru publicēto pasaku – tiks paziņots arī Facebook lapā “Mana vide” www.facebook.com/manavidelv.
Projektu “Čivinātāja dienasgrāmata” finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds (projekta reģ.Nr. 1-08/116/2023), par projekta saturu atbild SIA ”PR Kvadrāts”.
2023.gada decembra sākumā Cēsīs pirmo reizi notika Jauno vides reportieru misija ‘’Bioreģions’’, kas norisinājās divas dienas un pulcēja vairāk kā trīsdesmit jauniešus vecumā no 12 līdz 20 gadu vecumam. Jaunieši veidoja rakstus, foto un video stāstus par Gaujas Nacionālā parka bioreģiona vides problēmām un risinājumiem.
Misijas laikā jaunieši pilnveidoja gan savas zināšanas, gan palīdzēja plašāk popularizēt Gaujas Nacionālā parka bioreģiona nozīmi sabiedrībai. Ar pieredzējušu ekspertu palīdzību apguva mūsdienu mediju rīkus un komandās izzināja dažādas vides problēmas tēmas - aprites ekonomikas veicināšana, bioloģiskās daudzveidības vairošana pilsētvidē, bioloģiskās pārtikas patēriņa veicināšana un tekstilizstrādājumu ilgtspējība.
Jauno vides reportieru programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšans stāsta: ‘’Šī bija pirmā reize, kad Latvijā organizējām JVR misiju un līdz ar to bija uztraukums un neziņa, kā viss izdosies. Bet gala rezultāts ļoti iepriecina un var droši teikt, ka jauniešiem ne tikai izdevās pilnveidot savas zināšanas, prasmes vides žurnālistikā, bet ar saviem darbiem arī plašāk popularizēt bioreģiona nozīmi sabiedrībā.’’
Ar JVR misija ‘’Bioreģions’’ jauniešu veidotajiem stāstiem var iepazīties šeit: Raksti, Foto, Video
Jauno vides reportieru misijā “Bioreģions” piedalījās Cēsu novada pašvaldības bezatkritumu kopienas vadītāja Lāsma Ozola, Bezatkritumu veikala ieber.lv īpašniece Agnese Gaidelone, SIA “ZAAO” Dabas un tehnoloģiju parka “URDA’’ Vides izglītības nodaļas vadītaja Ieva Freimane – Mihailova, Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone, Komunikācijas speciāliste ‘’Skola6’’ Linda Broka un dabisko zālāju eksperte Maija Medne. Un albalstu jauniešiem darbu procesā sniedza pieredzējuši eksperti – laikraksta ‘’Diena’’ un portāla Delfi.lv žurnāliste Kitija Balcare, Latvijas televīzijas un raidījuma ‘’Vides Fakti’’ žurnālists Uldis Birziņš, ziņu aģentūras LETA Foto redaktore Lita Millere.
“Darbs ar jauniešiem žurnālistikas darbnīcas laikā apliecināja, ka aug jauna un zinātkāra žurnālistu paaudze, kurai vides aizsardzības un ilgtspējīga dzīvesveida tēmas ir jau pašsaprotamas. Jaunieši spēj paraudzīties uz pētāmo tēmu gan globāli, gan lokāli, tiecoties saprast kopsakarības. Tas ir svarīgi, lai veicinātu sabiedrībā līdzdomāšanu un iedvesmotu paradumu maiņai,” uzsver vides tēmu žurnāliste Kitija Balcare.
Misijā “Bioreģions” pulcējās jaunieši no Rīgas, Jelgavas novada, Cēsu novada, Talsu novada, Mārupes novada, Vecumnieku novada, Dienvidkurzemes novada, Kuldīgas novada.
Gaujas Nacionālā parka bioreģiona koncepts ietver sešus principus un astoņus prioritāras rīcības virzienus, kuri ir vērsti uz to, lai veicinātu bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu reģionā, nodrošinātu dabas saglabāšanu un atjaunošanu, mazinātu atkritumu rašanos sadzīvē un saimniekošanā, veicinātu vietējā apritē balstītu ekonomiku, veicinātu pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, atbalstītu saudzīgu dabas resursu un kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu un attīstītu tūrismu, kas piedāvā autentisku pieredzi.
Vides izglītības fonds (VIF) ir dibināts ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību ar vides izglītības palīdzību. VIF pamatktivitātes ir saistītas ar pasaules vadošās vides izglītības organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) programmu īstenošanu Latvijā.
Jaunie vides reportieri programmu Latvijā īsteno nodibinājums “Vides izglītības fonds”. Programmu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds projekta “FEE International programmu īstenošana Latvijā 2023.gadā” (Nr. 1-08/54/2023) ietvaros.
Daugavpils Universitāte, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta “Jauno un topošo sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu kapacitātes stiprināšana brioloģijā” (projekta reģ. nr. 1-08/91/2023) finansiālu atbalstu ir izdevusi Latvijas sūnu taksonu sarakstu. Iepriekšējais šāda veida Latvijas sūnu taksonu saraksts tika izdots 2015. gadā (Āboliņa, u.c.,2015). Pateicoties dabas aizsardzības projektiem un pētniekiem entuziastiem, Latvijas vadošie briologi vairāku ekspedīciju un izpēšu rezultātā pēdējos gados ir atklājuši vairākas jaunas sūnu sugas un pasugas, kuras iepriekš nav bijušas reģistrētas. Atjaunotais saraksts ir apkopots jaunā izdevumā. Saraksta sagatavošanā izmantoti materiāli no iepriekš publicētiem avotiem, datubāzēm un herbārijiem. Vairākiem sūnu taksoniem izveidoti jauni latviskie nosaukumi, kuri tapuši ilgstošās diskusijās starp Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupas dalībniekiem.
Sūnu saraksts ir pieejams gan drukāta izdevuma formā, gan interneta vietnē: Latvijas sūnu taksonu saraksts > Daugavpils Universitāte (du.lv). To var lejupielādēt ikviens interesents, zinātnieks un profesionālis.
Jauno Latvijas sūnu taksonu sarakstu veidojuši Latvijas vadošie briologi. Darbā sniegta informācija par Latvijā līdz šim novērotiem sūnu taksoniem - 648 sugas, 12 pasugas, 21 varietāte. Pēc 2015. gad jaunus sūnu taksonus atradušii un/vai noteikuši: Ansis Opmanis, Baiba Bambe, Toms L. Blokīls (Tom L. Blockeel), Anete Pošiva-Bunkovska, Stefens Kaspari (Steffen Caspari), Maija Fonteina-Kazeka, Julita Kluša, Deivids Longs (David Long), Gžegošs J. Volskis (Grzegorz J. Wolski) un Evija Zvejniece.
Sūnas pēc izskata un augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Dažkārt mēs tās pat nepamanām, jo bieži vien sūnas izmēros ir mazas, tomēr tām ir nozīmīga un pat milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā. Tās veido mežu zemsedzi, purvu ekosistēmas, kurām ir nozīmīga loma kūdras veidošanā un oglekļa dioksīda piesaistīšanā globālā mērogā. Tāpat sūnām piemīt antibakteriālas īpašības, sūnās ir vērtīgas bioloģiski aktīvas vielas. Sūnām ir liela ūdens uzsūkšanas spēja. Savulaik tās tika bieži izmantotas celtniecības darbos, saimniecībās, tās kopš seniem laikiem izmanto tautas medicīnā un mūsdienās ir nozīmīgs bioķīmiķu un mikrobiologu pētījumu objekts.
Darba autori uzskata, ka sūnu taksonu saraksts nākotnē, protams, būs jāpapildina un jāmaina, jo ik gadu turpinās jaunas ekspedīcijas un izpētes, kas ļauj atklāt neizzināto Latvijas dabas bagātību daļu. Pateicoties taksonomiskiem un sistemātiskiem darbiem pasaulē, tiek arī mainīti taksonu nosaukumi. Pozitīvi ir tas, ka tiek atklāta arvien lielāka dabas daudzveidība, kas liecina par Latvijas vērtību un nozīmīgumu.
“Latvijas sūnu taksonu saraksts 2023” izdots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta “Jauno un topošo sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu kapacitātes stiprināšana brioloģijā” (projekta reģ. nr. 1-08/91/2023) finansiālu atbalstu sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Dabas aizsardzības pārvaldi.
Par projektu:
Hidrobioloģijas laboratorijas komanda noslēgusi LVAFA atbalstītu projektu “Datu digitalizācija un priekšlikumu izstrāde saldūdeņu biotopu monitoringa tīkla izveidei”
LU Bioloģijas institūta pētnieku komanda ciešā sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem ir realizējuši Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstītu projektu “Datu digitalizācija un priekšlikumu izstrāde saldūdeņu biotopu monitoringa tīkla izveidei”. Projekta rezultāti ir pirmais solis ceļā uz harmonizētas monitoringa sistēmas un ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanas sistēmas izstrādi Eiropas Savienības Biotopu direktīvas un Ūdeņu struktūrdirektīvas ziņošanas vajadzībām.
Projekta sākuma posmā tika digitalizēta no Dabas aizsardzības pārvaldes saņemtā informācija par “Dabas skaitīšanas” laikā apsekotajiem ES nozīmes saldūdeņu biotopiem. Datu tabulās ievadīta informācija par apsekotajām 1719 upju un 955 ezeru transektēm visā Latvijas teritorijā.
Balstoties uz “Dabas skaitīšanā” un šajā projektā iegūtajiem datiem, tika izstrādāta biotopu poligonu grupēšana četriem upju un sešiem ezeru biotopu vai to variantu veidiem. Grupējot tika apvienoti līdzīgi ezeri un upes, ņemot vērā tādus kritērijus kā biotopa kvalitāte, atrašanās Natura 2000 tīklā, antropogēnās slodzes un citus faktorus.
Projektā izstrādāti priekšlikumi, lai virzītos uz harmonizētu virszemes ūdeņu ekoloģisko un biotopu monitoringu. Iegūtos rezultātus varēs izmantot Dabas aizsardzības pārvalde un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, lai uzlabotu ūdeņu monitoringu un efektīvi izmantotu ierobežotos finanšu un cilvēkresursus.
2023.gada novembrī noslēdzies Latvijas vides aizsardzības fonda finansētais projekts “Dod pieci! Esi apritē!”
Latvijas vides aizsardzības fonda finansēto projektu “Dod pieci! Esi apritē!” (projekta reģistrācijas Nr. 1-08/89/2022) realizēja “Daibes ilgtspējas centrs” sadarbībā ar SIA “ZAAO” dabas un tehnoloģiju parku “URDA” no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada novembrim.
Ar šo projektu turpinājās jauniešu izglītošana par aprites ekonomikas pamata tēmām. Jaunieši tika aicināti izvērtēt individuālo ietekmi, resursu patēriņu un rīcību uzvedības maiņu, domājot par ilgtspēju un videi draudzīgu dzīvesveidu ikdienā.
Projekta laikā izstrādāti vairāki vērtīgi materiāli, kurus varēs izmantot arī turpmāk, izglītojot un iedrošinot pārmaiņām gan SIA “ZAAO” dabas un tehnoloģiju parka “URDA” apmeklētājus, gan izbraukuma nodarbību dalībniekus.
Projekta ietvaros devāmies piecos izbraukumos, kopā aizvadot 15 nodarbības 144 tehnikumu jauniešiem no Vidzemes novada. Ar īpaši sagatavotu nodarbību pa aprites ekonomiku viesojāmies Valmieras tehnikumā, Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumā Priekuļos un Cēsīs, Smiltenes tehnikumā un Balvu profesionālajā un vispārizglītojošā vidusskolā.
Projekts noslēdzās ar klātienes pasākumu dabas un tehnoloģiju parkā “URDA”, 2023.gada 27.oktobrī. Klātienē tikāmies ar piecu tehnikumu jauniešu komandām. Pasākuma laikā jaunieši prezentēja savu vīziju uzdotajam mājas darbam – izstrādāt recepti, izmantojot šī projekta apspriestāko varoni – ābolu, un, balstoties uz labākajiem aprites ekonomikas pamatprincipiem norādīt, ko jaunieši rekomendē darīt ar tām ābola daļām (mizas, kātiņš, sēkliņas), kura receptē netika iekļautas.
Varam ļaut jums minēt, cik daudz jauniešu tomēr bija izdomājuši, kā receptē integrēt arī tos. Pasākuma laikā tika apbalvoti labākie spēles “Cilpo apritīgi” cilpotāji un tika uzklausīti dažādu praktiķu – dārzkopja Gata Gāgas, ģimenes uzņēma “Labas saknes” Dainas Eglītes-Antonas un Zanes Kopštāles, vides pārvaldības inženieres, “KompostsLV” vadītājas, “Zero Waste Latvija’’ pieredzes stāstos bezatkritumu saimniekošanā un dzīvesveidā.
Prieks kopīgi domāt, meklēt un atklāt!
2023.gada novembrī noslēdzies Latvijas vides aizsardzības fonda finansētais projekts ( projekta reģ. Nr. 1-08/97/2022). “Atklāj putnu burvību 2023”.
Projekta ietvaros notikusi 4 lielu ar putniem saistītu sabiedrības iesaistes pasākumu organizēšana 2023. gadā visā Latvijas teritorijā– akcija “Ziņo par putniem dārzā” janvārī, pavasara Putnu dienas aprīlī, putnu vērošanas sacensības “Torņu cīņas” maijā un Eiropas putnu vērošanas dienas oktobrī. Kopējā tiešā iesaistītā auditorija sasniegta vairāk nekā 4146 (349–2400 vienā aktivitātē), netieši sasniegtā auditorija vairāk nekā 190 tūkst.
Projekta laikā Latvijas Ornitoloģijas biedrība laika posmā no 2022. gada novembra līdz 2023. gada novembrim:
2023.gada novembrī noslēdzies Latvijas vides aizsardzības fonda finansētais projekts ( projekta reģ. Nr. 1-08/37/2022). “Mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa pilnveidošana upēs un jūras piekrastes smiltīs”.
Projekta mērķis bija uz esošo zināšanu un iestrāžu bāzes pilnveidot mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa metodes upēs un jūras piekrastes smiltīs, izveidojot vadlīnijas regulāram monitoringam, kas ļautu noteikt un raksturot ar mikroplastmasas piesārņojuma daudzuma izmaiņām saistītas tendences jūras vidē.
Projekta īstenošanas laikā tika apkopota informācija par mikroplastmasas monitoringu upēs un piekrastes smiltīs pludmalēs citās Eiropas valstīs, tika pilnveidoti esošie paraugu ievākšanas un apstrādes protokoli. Kopā tika ievākti, apstrādāti un analizēti 297 paraugi no 5 lielākajām Latvijas upēm un 11 jūras pludmalēm četrās sezonās viena gada laikā.
Projekta rezultātā tika izveidotas “Mikroplastmasas piesārņojuma upēs un jūras piekrastes smiltīs monitoringa vadlīnijas”, kurās ietverta informācija par paraugu ievākšanu, apstrādi, analīzi, rezultātiem un rekomendācijām turpmākam monitoringam.
Apkopotajos rezultātos tika konstatēts, ka augstākās mikroplastmasas piesārņojuma koncentrācijas pludmales smiltīs ir novērojamas rudens un ziemas sezonās, visvairāk daļiņu bija tādās pludmalēs kā Akmeņrags, Liepāja, Tūja, Vecāķi un Ventspils, bet vismazāk – Engure, Lilaste, Mērsrags, Roja un Jūrkalne. Smiltīs dominē šķiedras un fragmenti, savukārt attiecībā uz daļiņu izmēra sadalījumu dominē frakcija 1–5 mm. Biežāk sastopamie polimēru veidi smiltīs bija polietilēns, polipropilēns un polistirols.
Mikroplastmasas koncentrāciju pludmales smiltīs ietekmē smilšu granulometriskais sastāvs, kā arī Baltijas jūras un Rīgas līča viļņu enerģijas režīms kopā ar straumju cirkulāciju un saldūdens ieplūdes bilanci. Upēs augstākā mikroplastmasas daļiņu koncentrācija tika konstatēta Salacā, savukārt zemākā – Lielupē. Visvairāk daļiņu tika novērots pavasara sezonas paraugos; dominēja fragmenti un šķiedras izmēru klasē no 300 līdz 1000 µm un biežāk sastopamie polimēru veidi bija polietilēns un polipropilēns.
Plašāk ar pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties šeit:
Projekta mērķis – ar sabiedriskās zinātnes palīdzību, iesaistot Latvijas skolēnus, veikt Latvijas ezeru un citu mazāku ūdenstilpju izpēti, lai izvērtētu to aizaugšanas un ekoloģisko stāvokli. Iesaistoties bērnu grāmatu autorei Agnesei Vanagai, kopīgi lasot grāmatas un diskutējot par ūdens piesārņojumu, veidot bērnu un jauniešu izpratni par saldūdeni kā vērtīgu un saudzējamu resursu, dažādu ekosistēmu pakalpojumu avotu un katra atbildību un rīcību, saudzējot mūsu ezerus.
Projektā īstenotas dažādas aktivitātes – iesaistīti skolēni un veikts Pētījums par ūdens kvalitāti 25 dažādās ūdenstilpēs visā Latvijā, noorganizēti informatīvi izglītojoši klātienes pasākumi skolās, sagatavotas un novadītas tematiskās lekcijas gan Zinātnieku nakts pasākumā, gan tiešsaistē, kā arī sagatavots digitāls buklets par ezeriem Latvijā. Kopumā projekta aktivitātēs iesaistīti vairāk nekā 400 bērni un jaunieši no dažādām Latvijas skolām, par projekta norisēm informēta plašāka sabiedrība, sagatavojot tematiskos ierakstus sociālajos tīklos un dažādās mājaslapās, tādējādi aktualizējot un uzsverot labas ūdens kvalitātes nozīmību ikviena dzīvē.
Projekta materiāli:
Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu un nodibinājumu “Vides izglītības fonds” 2022. un 2023. gadā īstenoja projektu “Jaunie izgudrotāji ilgtspējīgai attīstībai”, kura ietvaros nodrošināja izglītojošas aktivitātes jauniešiem vecumā no 13 līdz 25 gadiem, kā arī citiem interesentiem par tādām tēmām kā aprites ekonomika, Eiropas zaļais kurss, ar to saistītiem izaicinājumiem un iespējām, veicinot spēju radoši, kritiski un sistēmiski domāt, lai radītu jaunas iniciatīvas, pakalpojumus, pārmaiņu iniciatīvas.
Projekta ietvaros tika organizēti 3 ideācijas pasākumi hakatoni gan attālināti, gan klātienē, kā arī 6 izglītojoši vebināri tiešsaistē. Projekta aktivitātēs tika iesaistīti dažādu jomu eksperti, kas dalījās ar zināšanām un padomiem.
2022. gadā Liepājas un Rīgas pašvaldībās jauniešiem aktuālām problēmsituācijām meklēt risinājumus deva tādas organizācijas kā AS “Latvenergo”, “Elektrum”. Jaunieši strādāja pie idejām, meklējot risinājumus samilzušām problēmām kā palīdzēt pilsētām kļūt klimatam draudzīgākām un kā vairot sabiedrības atbildību par klimata pārmaiņām un panākt cilvēku pārsēšanos no privātās automašīnas videi draudzīgākā transportlīdzeklī, kā caur interaktīviem eksponātiem muzejos, zinātnes centros un izstādēs, izglītot jauniešus par zaļo enerģiju. Pasākumos piedalījās 65 jaunieši vecumā no 14 līdz 20 gadiem, kuri strādāja 14 komandās. Pirms hakatona notika divi izglītojoši vebināri par izaicinājumu tēmām, ko tiešsaistē apmeklēja 99 cilvēki.
2023. gadā projekta ietvaros notika pasākumi gan gada sākumā, gan beigās. Februārī Valmierā trīs dienas ar izglītojošām mācībām un praktiskām nodarbībām norisinājās hakatons, kur izaicinājumus jauniešiem deva Valmieras novada pašvaldība, SIA “ZAAO” un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, aktualizējot tēmas kā mobilitāte, resursu patēriņš un pārtikas sistēma. Pasākumā piedalījās 120 jaunieši, strādājot 12 komandās. Pirms hakatona notika divi izglītojoši vebināri par hakatona izaicinājumu tēmām, ko tiešsaistē apmeklēja 208 cilvēki.
Gada noslēgumā jaunieši divas dienas strādāja pie izaicinājumiem, ko bija rosinājuši uzņēmums “Milzu!”, VARAM un Rīgas enerģētikas aģentūra, meklējot idejas kā risināt tādas aktuālas problēmas kā izglītot sabiedrību par aprites ekonomiku, kādi risinājumi pilsētās palīdzētu iedzīvotājiem ieviest aprites ekonomiku savā ikdienā un kā izglītot cilvēkus par pārtikas atkritumu neradīšanu. Pasākuma pirmā diena notika tiešsaistē un otrā klātienē Rīgā, pasākumā piedalījās 74 jaunieši no dažādām Latvijas vietām, strādājot 14 komandās. Pēc katra no pasākumiem jauniešu komandas aicinājām turpināt strādāt pie idejām arī pēc hakatona un spert pirmos soļus, lai pasākumā iesāktais darbs turpinātos un tiktu ieviests dzīvē.
Jaunieši atzina, ka pasākumi palīdzēja labāk izprast gan klimata tēmas, gan aprites ekonomikas jautājumus, kā arī uzlaboja tādas prasmes kā darbu komandā, ideju radīšana un iedziļināšanās izaicinājumos.
Projekts “Jaunie izgudrotāji ilgtspējīgai attīstībai” tika īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu (projekta reģ.Nr. 1-08/88/2022).
Projekta mērķis - veicināt zālāju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Āraišu ezerpils apkaimē, veicot ES nozīmes zālāju biotopu, kā arī citu zālāju apsaimniekošanu un atjaunošanu, kā arī ierobežot invazīvās sugas – puķu spriganes izplatību Gaujas upes aizsargjoslā Cēsu pilsētā.
Projekta ietvaros īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Gaujas nacionālajā parkā tika veiktas aktivitātes zālāju biotopu atjaunošanai un apsaimniekošanai, kā arī invazīvās augu sugas – puķu spriganes ierobežošanai, saskaņā ar Gaujas nacionālā parka Dabas aizsardzības plānā laika posmam no 2023. līdz 2035.gadam minētajiem apsaimniekošanas pasākumiem.
Projekta rezultātā Āraišu ezera krastā atjaunoti zālāju biotopi 0,59 ha platībā un apsaimniekoti zālāji 4,11 ha platībā, savukārt Cīrulīšu dabas taku apkārtnē un pašvaldības īpašumā pie Gaujas ierobežota puķu spriganes izplatība 250 kvm platībā.
Projekts “Invazīvo augu sugu ierobežošana un aizsargājamo zālāju biotopu apsaimniekošana Cēsu novadā” tika īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu (projekta reģ.Nr. 1-08/101/2022).
Noslēdzies nodibinājuma Gaujas Nacionālā parka fonds projekts “Jaunie reindžeri – Gaujas Nacionālā parka nākotnes garants.”
Gaujas Nacionālā parka 50 gadu pastāvēšanas laikā arvien vairāk ir pierādījies, ka būtisks ieguldījums nepieciešams jaunatnes iesaistīšanā, lai nodrošinātu ne vien Nacionālā parka ilgtspējīgu attīstību nākotnē, bet arī Latvijas dabas kapitāla saglabāšanu. Līdz ar to projekta mērķis bija organizēt dažāda veida dabas izziņas pasākumus primāri jauniešu mērķauditorijai, lai veicinātu to interesi, izpratni un iesaisti dabas aizsardzībā, t.sk., dabas kapitāla saglabāšanā, vienlaikus popularizējot un attīstot jauno reindžeru kustību, atzīmējot Gaujas Nacionālā parka 50 gadu jubileju un popularizējot Latvijas dabas kapitālu ziemeļvalstu jauno reindžeru vidū un plašākai auditorijai.
Projekts noritēja no 2022. gada novembra līdz 2023. gada oktobrim. Projekta primārā mērķauditorija bija jaunieši ar pastiprinātu interesi par dabas aizsardzību un dabu, jo īpaši kustību Jaunie Reindžeri un Youth+ biedri. Līdz ar to projekta ietvaros ar ekspertu Jāņa Bajinska, Jāņa Saulīša un Uģa Piterāna lekcijām, izzinošajām un interaktīvajām nodarbībām par kukaiņu daudzveidību, dabiskajiem zālājiem, zivīm un invazīvajām sugām tika bagātināta jūlijā Gaujas Nacionālajā parkā notikusī Latvijas Jauno reindžeru nometne, ko rīkoja Dabas aizsardzības pārvalde. Jauno reindžeru nometnē Cēsu novadā pulcējās kopskaitā 57 jaunieši un viņu mentori no visiem Latvijas reģioniem. Savukārt augustā projekta ietvaros Siguldā tika organizēts ziemeļvalstu Jauno reindžeru un Youth+ kustības biedru seminārs, kurā piedalījās 40 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Ukrainas, Dānijas, Somijas un Vācijas. Semināra ietvaros tika pasniegtas gan lekcijas, gan organizētas praktiskās nodarbības par dažādām dabas aizsardzības tēmām, īpaši izceļot komunikācijas nozīmi dabas un vides aizsardzības problēmu risināšanā. Seminārā uzstājas tādi lektori kā Lolita Stašāne, Elīna Ezeriņa, Madara Merle un Lauris Zalāns. Tāpat semināra dalībniekiem dabas ekspertu Jēkaba Dzeņa un Jāņa Saulīša vadībā bija iespēja tuvāk izzināt Gaujas Nacionālā parka dabas vērtības – mežus, purvus, atsegumus un aizsargājamās sugas.
Gan Latvijas Jauno reindžeru nometnē organizētās nodarbības, gan ziemeļvalstu seminārs cēla mērķauditorijas zināšanas un prasmes par dažādiem dabas aizsardzībā aktuāliem jautājumiem, gan pilnveidoja komunikācijas prasmes, gan palīdzēja rosināt papildus interesi un iesaisti dabas aizsardzības problēmu risināšanā. Šāds mērķtiecīgs darbs ar jauniešiem, kas jau izrādījuši interesi un iesaistījušies dabas aizsardzības aktivitātēs ir būtisks ieguldījums, lai veicinātu jauno dabas aizsardzības speciālistu un viedokļu līderu izaugsmi. Lai Latvijas vecākā un lielākā nacionālā parka 50 gadu jubilejai par godu arī plašāku auditoriju iepazīstinātu ar nacionālā parka unikālajām dabas vērtībām tika organizēti arī 5 publiski pasākumi. Aprīlī Siguldā interesentiem ģeologa Ģirta Stinkuļa vadībā bija iespēja izzināt Gaujas krastiem raksturīgos smilšakmens atsegumus un to veidošanos. Maijā dabas ekspertes Ilzes Kukāres vadībā jebkuram interesentam bija iespēja doties izzinošā pārgājienā pa Siguldas gravu un nogāžu mežiem. Jūlijā Lielstraupes pilī noritēja sikspārņu nakts pasākums, kurā sikspārņu daudzveidība, bioloģija un aizsardzība tika šķetināta gan radošās un izzinošās nodarbībās, gan eksperta Gunāra Pētersona pasniegtā lekcijā un vadītā ekskursijā. Savukārt oktobrī interesentiem bija iespēja uzzināt vairāk par Gaujā un tās pietekās nārstojošajām zivīm izzinošā pārgājienā gar Strīķupi zivju pētnieka Matīsa Žagara vadībā. Pasākumus kopumā apmeklēja 112 personas, taču sikspārņu un zivju tēmai veltītie pasākumi tika atspoguļoti arī LTV un LR1, tādējādi sasniedzot ievērojami lielāku auditoriju.
Projekta noslēdzošais pasākums bija erudīcijas spēle Gaujas Nacionālajam parkam 50, kas ļāva netipiskā veidā izstāstīt stāstu par Gaujas Nacionālā parka veidošanu, vēsturi un nozīmi gan dabas aizsardzībā, gan kultūrā, gan vietējo iedzīvotāju ikdienā, tādējādi ļaujot labāk izprast dabas kapitāla daudzšķautnību.
Projekts “Jaunie reindžeri - Gaujas Nacionālā parka nākotnes garants ” tika īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu (projekta reģ.Nr. 1-08/94/2022).
Invazīvās sugas ir svešzemju organismi, kas, nonākot jaunā vidē, var nodarīt būtisku kaitējumu dabai, ekonomikai un cilvēku veselībai. Invazīvās sugas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem visā pasaulē. Invazīvās sugas var pārstāvēt dažādas organismu grupas, un tās raksturo spēja izspiest vietējās sugas no raksturīgās vides, izjaukt ekoloģiskos procesus un ekosistēmu līdzsvaru.
Invazīvo sugu problēmu risināšanā būtiska ir arī starptautiskā sadarbība un politika, jo invazīvās sugas izplatās pāri valstu robežām un ietekmē vairākas valstis. Latvijai kā ES dalībvalstij kopš 2015. gada 1. janvāra ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Šīs saistības paredz arī regulāru ziņojumu sniegšanu EK par Regulas ieviešanu, t.sk., par invazīvo sugu telpisko izplatību dalībvalstī.
Invazīvo sugu pārvaldība bieži vien ietver vairākas stratēģijas, tostarp fizisku iznīcināšanu, ķīmisku apkarošanu, bioloģisko kontroli (dabisko plēsēju ieviešanu) un preventīvus pasākumus, lai apturētu turpmāku invāziju. Lai novērstu invazīvo sugu ieviešanos un izplatīšanos, ļoti svarīga ir to agrīna atklāšana un ātra izskaušana. Šo sugu spēja izkonkurēt vietējās sugas, izjaukt ekoloģiskos procesus un radīt ekonomiskus zaudējumus liecina par to, cik svarīga ir preventīva rīcība, agrīna atklāšana un efektīvas pārvaldības stratēģijas, lai mazinātu to ietekmi.
Veidojot LVAF finansētajā projektā “Rokasgrāmatas invazīvo sugu atpazīšanai izstrāde” (Reģ. Nr. 1-08/54/2022) paredzētās rokasgrāmatas saturu, tika organizētas konsultācijas ar projekta sadarbības iestādi Dabas aizsardzības pārvaldi, kā arī citām institūcijām, kuru darba specifika ir saistīta invazīvo sugu monitoringu vai kontroli. Rokasgrāmatā iekļautas informācija par savlaicīgas invazīvo sugu konstatēšanas nozīmi to izplatības ierobežošanā, definēti nozīmīgākie invazīvo sugu izplatīšanās ceļi, iekļauta paskaidrojošā informācija rokasgrāmatas lietotājiem, kā arī apkopota informācija par 137 invazīvajām sugām (73 augu un 64 dzīvnieku sugām). Informācijas apkopošanai par invazīvajām sugām tika izmantoti visi pieejamie datu avoti: zinātniskie raksti, starptautiskās un nacionālās datubāzes, konsultācijas ar invazīvo sugu speciālistiem. Grāmata ir veidota no sugu aprakstiem, kuros ir ietverta informācija par taksonu zinātniskajiem un latviskajiem nosaukumiem, īsi sugu apraksti, izplatīšanās veidi, dati par katras sugas dabisko un invāziju izplatību (atsevišķi pievēršot uzmanību Latvijas teritorijai), dzīvotnes vai augtenes raksturojumi, nepieciešamības gadījumā aprakstos ir iekļautas norādes arī par līdzīgām sugām.
Invazīvo sugu rokasgrāmata primāri ir paredzēta ekspertiem, kuri veic invazīvo sugu inventarizācijas un monitoringu, kā arī to institūciju darbiniekiem, kuru pienākumos ir (vai paredzams, ka būs) iekļauta invazīvo sugu pārvaldība. Rokasgrāmata invazīvo sugu atpazīšanai būs noderīga un atvieglos sugu atpazīšanu Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei, un nākotnē arī invazīvo sugu pārvaldībā potenciāli iesaistītajām institūcijām – Valsts meža dienestam, Valsts vides dienestam, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, Latvijas Hidroekoloģijas institūtam u.tml. Attīstoties sabiedriskā monitoringa aktivitātēm, ir ievērojami pieaudzis ziņojumu skaits vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, un grāmatas sastādītāji cer, ka šī rokasgrāmata atvieglos sugu atpazīšanu cilvēkiem, kas nav nozares profesionāļi, bet interesējas par invazīvajām sugām un ziņo par to atradnēm. Turklāt sabiedriskajos novērojumos lielākoties figurē atsevišķas viegli atpazīstamas sugas, savukārt par daudzām netiek ziņots, jo cilvēki tās neatpazīst vai nemaz nezina, ka tās ir invazīvas. Līdz ar to izstrādātā rokasgrāmata būtiski paplašinās priekšstatu par invazīvām sugām un ļaus iegūt daudz lielāku datu apjomu.
Izstrādātās invazīvo sugu rokasgrāmatas elektroniskā versija ir publiski pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā (sadaļā “sugas un biotopi”), kā arī dabas novērojumu portālā dabasdati.lv.
Kanādas zoss Branta canadensis (Foto: Edgars Smislovs)
Sarkanais plūškoks Sambucus racemosa (Foto: Dana Krasnopoļska)
Papildus informācija:
Daugavpils Universitates
Dabas izpētes un vides izglītības centrs
Projekta vadītājs
Dr. biol. Uldis Valainis
e-pasts: uldis.valainis@biology.lv
Skolēni hakatonā piedāvā radošus risinājumus resursu patēriņa mazināšanai: uzvar – Limbažu vidusskola.
2023. gada 1. decembrī – Ar ideju par kopienas aprites skapja izveidi, kas uzlabotu skolas un apkaimes dzīvi un ar kopīgu aktivitāšu palīdzību sekmētu pārdomātu un atkārtotu resursu izmantošanu, hakatonā «Young Climathon» uzvar Limbažu vidusskolas komanda. Žūrija augstu novērtē arī Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas (RTU IZV) un Špoģu vidusskolas skolēnu risinājumus.
Norādot, ka joprojām daudz cilvēku nav iesaistījušies taras depozītsistēmā, RTU IZV viņu motivēšanai iesaka veidot lietotni, kas nodrošinātu dažādu ar sistēmu saistīto informāciju, piemēram, taromātu karti, un papildu funkcionalitāti, piemēram, lojalitātes programmu, digitalizētiem čekiem utt. Savukārt trešās vietas ieguvēji – Špoģu vidusskolas skolēni – norāda uz citu problēmu, kas aktuāla mazās pilsētās un ciemos, proti, lietota apģērba nodošanu. Viņi rosina veidot konteinerus gan labu, gan bojātu apģērbu savākšanai, iegūto materiālu atkārtoti izmantojot, piemēram, rotaļlietu izgatavošanā. Viņi arī iesaka jaunu produktu izgatavošanā iesaistīt vietējos seniorus.
Daudz uzzināju par aprites ekonomiku, spēcināju savas prasmes nepadoties, izstrādāt detalizēti ideju un izveidot tai prototipu, iemācījos domāt nestandarti un uzzināju par dažādām problēmām lauku reģionos – tā hakatonu vērtē skolēni.
Kopumā divu dienu hakatonā piedalījās 14 skolēnu komandas no Rīgas, Priekuļiem, Cēsīm, Ilūkstes, Babītes, Limbažiem, Valmieras, Rēzeknes, Špoģiem, Ogres un Tukuma, meklējot risinājumus uzņēmuma «Milzu!», Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) izaicinājumiem izglītot sabiedrību par aprites ekonomiku un palīdzēt samazināt pārtikas atkritumu rašanos, kā arī mudināt ieviest aprites ekonomikas principus pilsētās dzīvojošu cilvēku ikdienā. Komandu risinājumi bija dažādi – no idejas par viediem ledusskapjiem ar mākslīgo intelektu un sensoriem, kas brīdina par tajā esošo produktu derīguma termiņu, kopienas dārziem ar kompostēšanas iespējām, daudzfunkcionālu punktu ar lietu apmaiņas skapi, komposta kasti un dzīvnieku fekāliju savākšanas kastītēm līdz saliekamām līdzņemšanas krūzēm. Skolēnu redzējumā trūkst arī informatīvu kampaņu pārtikas atkritumu mazināšanai, tādēļ Rīgas 96. vidusskolas skolēni par ideju veidot video materiālus un doties izglītot vienaudžus saņēma skatītāju simpātiju balvu.
Lai veicinātu zinātību par aprites ekonomiku, pirms hakatona tika rīkoti vebināri. Savukārt hakatona laikā dalībnieki arī piedalījās darbnīcās, uzlabojot problēmu izpētes, prototipēšanas un prezentāciju veidošanas prasmes, tikās ar ekspertiem un mentoriem no RTU, Latvijas Universitātes, biedrības «Zero Waste Latvija», «Zaļā brīvība», «Reach fod Change», Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, «NOMAD architects», Cēsu pašvaldības, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta, «CSR Latvia», «Viskaļi, Free Riga», «Dzīvnieku brīvības» utt.
«Young Climathon 2023» rīkoja RTU Zinātnes un inovāciju centrs un nodibinājums «Vides izglītības fonds» sadarbībā ar «Milzu!», VARAM, REA, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā projektā «Jaunie izgudrotāji ilgtspējīgai attīstībai». Hakatona uzvarētāju idejas tiks īstenotas ar projekta «Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju» (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) atbalstu, ko finansē ES Life programma un Valsts reģionālās attīstības aģentūra.
Projekts “Jaunie izgudrotāji ilgtspējīgai attīstībai” tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu (projekta reģ.Nr. 1-08/88/2022).
Valsts zinātniskā institūta "BIOR" pētnieki izveidojuši zivju migrācijas šķēršļu datubāzi. Datubāzē ir apkopota pamata informācija, kas nepieciešama zivju migrācijas iespēju atjaunošanas projektu plānošanai un projektu pieteikumu sagatavošanai. Tajā norādīts, kādu zivju migrācijas pasākumu īstenošanu katrā no datubāzē iekļautajiem šķēršļiem uzskatām par lietderīgu, prognozējamās attiecīgā pasākuma īstenošanas izmaksas, sagaidāmais ieguvums zivju resursiem, iespējamie ierobežojumi risinājuma īstenošanai u.c. potenciāli noderīga informācija.
Datubāze paredzēta kā palīgs ikvienam, kas vēlas praktiski darboties zivju migrācijas iespēju uzlabošanai – migrācijas šķēršļu īpašniekiem un lietotājiem, pašvaldībām, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un jebkuram citam. Datubāzē iekļauti 70 zivju migrācijas šķēršļi, taču projekta īstenošanas laikā gūtā pieredze un iestrādes ļauj novērtēto un datubāzē iekļauto šķēršļu daudzumu salīdzinoši vienkārši palielināt.
Datu bāze izstrādāta Latvijas vides aizsardzība fonda finansētā projekta “Zivju migrācijas nodrošināšanas pasākumu plānošanai nepieciešamas datubāzes izveidošana” (Reģ. Nr. 1-08/61/2022) ietvaros.
Zivju dabiskās atražošanās sekmju uzlabošanās prognozēšanai esam izmantojuši Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā projekta Nr. 1-08/43/2020 “Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā” (plašāka informācija šeit) izveidoto un vēlāk zivju sugu aizsardzības mērķu noteikšanā pilnveidoto upju datubāzi, zivju sugu izplatības nosacījuma modeļus un pieeju migrācijas šķēršļu ietekmju novērtēšanai. Lai novērtētu sagaidāmo ieguvumu, balstoties literatūras datiem, esam prognozējuši sagaidāmo šķēršļa pārvarāmību konkrētai sugai un salīdzinājuši to ar pašreizējo pārvarāmību, kas novērtēta šķēršļu apsekošanas laikā. Sagaidāmais ieguvums izteikts kā procenti no kopējās attiecīgās sugas populācijas visā Latvijā. Nemulstiet no tā, ka procenti ir salīdzinoši nelieli – izteikti mazuļu skaitā tie būtu daudz lielāki un, piemēram, nēģiem varētu sasniegt vairākus miljonos vai simtus tūkstošu papildu kāpuru, savukārt taimiņiem un citām sugām – vairākus tūkstošus papildu mazuļu. Augšpus šķēršļiem esošo dzīvotņu izmantošanas efektivitāti lielā mērā ietekmē arī nākamo paaudžu lejupmigrācijas sekmes. Lejupmigrējošo zivju bojāeja lielā mērā ir atkarīgas ne tikai no īstenotā pasākuma veida, bet arī konkrētā risinājuma efektivitātes, tāpēc no attiecīgā risinājuma ietekmes uz zivju lejupmigrāciju pagaidām atturējāmies – tikai sniedzām tikai vispārēju novērtējumu tam, vai sagaidāmā lejupmigrējošo zivju bojāeja ir augsta, vidēja vai zema.
Šķēršļu raksturlielumu novērtēšanai katrs no šķēršļiem apsekots dabā, kad novērtēts šķēršļu augstums, platums, materiāls un citas īpatnības, kā arī uzņemtas daudzas fotogrāfijas. Papildu informācija par katru no šķēršļiem iegūta publiski pieejamos avotos (ūdens resursu lietošanas atļaujas, ortofoto un vēsturiskās kartes, vēsturiskos fotoattēlus u.c.), taču iespēju robežās izmantota arī cita informācija (Valsts vides dienesta veidotā mazo HES datubāze, Institūtam saskaņošanai iesniegtie mazo HES ekspluatācijas noteikumi u.c.). Šķēršļu apsekošanu uzsākām jau maijā, tikko to ļāva ūdens līmenis un turpinājām līdz pat septembra vidum. Šķēršļu un upes raksturlielumi ņemti vērā gan jēgpilno šķērslī īstenojamo migrācijas risinājumu identificēšanai, gan arī šo risinājumu sagaidāmo izmaksu prognozēšanai. Par jēgpilniem atzīti tādi risinājumi, kas attiecīgajā šķērslī ir tehniski iespējami, kuru izmaksas nav pārāk astronomiskas un kuri varētu sniegt vērā ņemamus uzlabojumus zivju migrācijai.
Atgādinām, ka jebkura migrācijas risinājuma varianta īstenošana ir pieļaujama tikai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un sadarbībā ar šķēršļa un piegulošās zemes īpašnieku un lietotāju, kā arī vietējo pašvaldību!
1. Šķēršļa pilnīga demontāža un upes atjaunošana. Šis ir risinājums, kurā tiek demontēta ne tikai tā šķēršļa daļa, kas kavē upes tecējumu, bet arī citas tiešā upes tuvumā esošās konstrukcijas vai veidojumi, tādējādi gandrīz pilnībā atjaunojot upes dabisko stāvokli. Šis ir videi un zivju resursiem draudzīgākais risinājums, taču tas nav savienojams ar transportbūvju un augšpus šķēršļa esošā uzpludinājuma saglabāšanu un ūdens spēka izmantošanu
2. Šķēršļa daļēja demontāža. Šis ir risinājums, kurā aptuveni upes dabiskās gultnes platumā tiek demontēta tikai tā šķēršļa daļa, kas tieši kavē upes caurplūdumu un tās vietā atjaunota dabiskai upei pielīdzināma gultne. Šajā risinājumā tiek saglabāti transportbūvju krasta un upes balsti un citas šķēršļa konstrukcijas, kas neatstāj tiešu ietekmi uz upes tecējumu, tāpēc virknē šķēršļu šis risinājums varētu ļaut saglabāt šķērslī esošo transportbūvi un tās funkcijas. Taču to, vai šāds risinājums ir tehniski iespējams un pieļaujams, aicinām precizēt detalizētā tehniskā izpētē. Risinājums nav savienojams ar augšpus šķēršļa esošā uzpludinājuma saglabāšanu un ūdens spēka izmantošanu.
3. Šķēršļa pārbūve. Vairumā gadījumu pārbūves ietvaros būs nepieciešams veikt pilnīgu vai daļēju visa šķēršļa vai tikai ar upi saistītās tā daļas demontāžu vismaz līdz upes gultnes līmenim un jaunas transportbūves (zivju migrācijai draudzīga caurteka vai tilts) izveidošana. Šis ir risinājums, kas ļauj nodrošināt cilvēku un transporta kustību, vienlaikus līdz minimumam samazinot objekta ietekmi uz zivju migrāciju. Ņemot vērā to, ka vairumā gadījumu šī risinājuma īstenošana būs saistīta ar salīdzinoši liela apjoma būvdarbiem, tas ir salīdzinoši dārgs risinājums. Šī risinājuma izmantošana rekomendējama šķēršļos, kuros ir nepieciešams saglabāt tā transportbūves funkciju, taču šķēršļa tehniskā stāvokļa vai citu iemeslu dēļ nav iespējams veikt šķēršļa daļēju demontāžu, vienlaikus saglabājot tā transportbūves funkciju. Risinājums nav savienojams ar augšpus šķēršļa esošā uzpludinājuma saglabāšanu un ūdens spēka izmantošanu.
4. Aizvaru izņemšana un mākslīgas straujteces izbūve. Šis risinājums iekļauj ūdens līmeņa pazemināšanu ūdenskrātuvē, kas tiek veikta, pilnībā izņemot / atverot koka vai cita materiāla aizvarus un lejpus šķēršļa izveidojot mākslīgu zivju migrācijai piemērotu straujteci, kuras kritums nepārsniedz 1,5%. Atsevišķos gadījumos straujteces izbūve var tikt aizvietota ar citu zivju migrācijas nodrošināšanas risinājumu. Šī risinājuma izmantošana iespējama tikai tādos šķēršļos, kuros ir aizvari vai citas salīdzinoši viegli atveramas / noņemamas konstrukcijas. Risinājuma īstenošana ļauj daļēji saglabāt virs šķēršļa esošo uzpludinājumu, taču tas nav savienojums ar ūdens spēka izmantošanu.
5. Šķēršļa pazemināšana un mākslīgas straujteces izbūve. Šis risinājums paredz šķēršļa “pamata” konstrukciju (ūdens novadbūves, pārgāznes, aizsprosta ķermenis u.c.) augstuma pazemināšanu, kā rezultātā par vismaz 30% tiek pazemināts ūdens līmenis ūdenskrātuvē un lejpus šķēršļa izbūvēta mākslīga straujtece, kuras kritums nepārsniedz 1,5%. Atsevišķos gadījumos lejpus šķēršļa var būt pieļaujama arī cita zivju migrācijai draudzīgas konstrukcijas izbūve. Risinājuma īstenošana ļauj daļēji saglabāt virs šķēršļa esošo uzpludinājumu, taču tas nav savienojums ar ūdens spēka izmantošanu.
6. Dabiska zivju ceļa izbūve. Šis risinājums paredz jaunas, dabiskai upei līdzīgas mākslīgas gultnes izveidošanu, kuras kritums nepārsniedz 1,5%. Dzelzsbetona konstrukcijas un citi pilnībā tehniski elementi šādā zivju ceļā ir pieļaujami tikai vietās, kur tas pievienojas ūdenskrātuvei un / vai šķērso ceļus. Paralēli mākslīgajai gultnei vairumā gadījumu (īpaši mazajās HES) var būt nepieciešams izbūvēt papildu risinājumus, kas veicinās augšupmigrējošo un lejupmigrējošo zivju nonākšanu zivju ceļā. Šis risinājums tiek rekomendēts galvenokārt hidroelektrostacijām un atsevišķām citām lielām ūdenskrātuvēm, kas tiek izmantotas tūrismā un rekreācijā. Risinājums ir salīdzinoši dārgs un migrējošajām zivīm nedraudzīgs, taču ļauj saglabāt gan ūdenskrātuvi, gan ūdens spēka izmantošanu.
7. Tehniskā zivju ceļa izbūve. Šis risinājums paredz pilnībā mākslīgas zivju migrācijai piemērotas konstrukcijas izbūvi. Tehniskajā zivju ceļā ir pieļaujams lielāks kritums, nekā dabiskajā, taču tam nevajadzētu pārsniegt 10%. Zivju ceļam ir jābūt piemērotam ne tikai salīdzinoši labi peldošu zivju augšupmigrācijas nodrošināšanai, bet aprīkotam arī elementiem nēģu un, vēlams, arī zušu migrācijas nodrošināšanai (risinājuma piemērs nēģiem, risinājuma piemērs zušiem).
Ne tikai augšupmigrācija. Šī projekta ieguvumu prognozes ir saistītas galvenokārt ar jaunu nārsta vietu pieejamības nodrošināšanu un nārsta sekmju uzlabošanu. Taču ir jāņem vērā, ka virkne risinājumu, īpaši tie, kas saistīti ar ūdens līmeņa pazemināšanu, sniegs papildu ieguvumus, kas pašlaik nav precīzi novērtēti. Līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē vai ūdenskrātuves pilnīga iztukšošana ekoloģiski jutīgajām zivju sugām ļaus iegūt papildu dzīvotņu platības pašlaik appludinātajā upes posmā. Tāpat, ir jāņem vērā, ka līmeņa pazemināšana vairumā ūdenskrātuvju nebūtu savienojama ar ūdens spēka izmantošanu, tāpēc ievērojami samazinās HES svārstību ietekmi uz lejpus ūdenskrātuves esošo upes daļu.
Sīkāka informācija par projekta rezultātiem un zivju migrācijas šķēršļu datu bāzi pieejama BIOR mājas lapā.
Decembrī Latvijā vadošais ziņu medijs “Delfi” uzsāk jaunu rakstu sēriju “Mēs darām kopā”, kurā līdz pat vasarai ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu aplūkos dažādus ar vides jautājumiem saistītus tematus.
“Dažreiz vides jautājumu kontekstā dzirdam – bet tas jau nevienu neinteresē! Trīs gadus ilgušajā projektā “Atbildīgi dabā” pārliecinājāmies, ka, prasmīgi pasniegti, šie temati interesē plašu sabiedrības daļu. Ar rakstu sēriju “Mēs darām kopā” vēlamies šiem savā un planētas nākotnē ieinteresētajiem piedāvāt vēl vairāk praktisku padomu, noderīgu pieredžu un dažādu speciālistu pārdomu, kas mums kopā ļautu rīkoties jau šodien, lai rītdiena būtu labāka un zaļāka,” norāda “Mēs darām kopā” redaktore Kristīne Melne.
“Ja klimata, bioloģiskās daudzveidības krīžu risinājumu un plašāk ilgtspējas attīstības jautājumu virzību sadalām etapos, tad no domāšanas, izpētes un nebeidzamiem plānošanas etapiem beidzot lēnām ejam darīšanas fāzē, kas, nenoliedzami, būs grūtāka. Izprotot izaicinājumus vides jomā, nešaubīgi esam nokavējuši ar fundamentāliem pamatiem izglītībā, tamdēļ jo īpaši svarīgi ir šodien skaidrot sabiedrībai, ko nozīmē klimata pārmaiņas, dzīvās dabas kvalitāte vai līdzdalība aprites ekonomikas attīstībā, daloties veiksmes stāstos un analizējot kļūdas,” vērtē projekta “Mēs darām kopā” partnera – Pasaules Dabas fonda Latvijā – vadītājs Jānis Rozītis.
“Mēs darām kopā” līdz pat 2024. gada jūnijam veidos pieredzējušu autoru komanda, 60 rakstos piedāvājot dažādām auditorijām interesējošu saturu un tēmas ar mērķi saistoši vēstīt par dabas kapitālu, bioloģisko daudzveidību, aprites ekonomiku, vides politikas jautājumiem u. c., kā arī iedvesmojot ikvienu ikdienas paradumu maiņai.
Projektu atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Jau šo piektdien un sestdien Cēsīs norisināsies Jauno vides reportieru misija ‘’Bioreģions’’, kur pulcēsies vairāk kā divdesmit pieci jaunieši no visas Latvijas, lai veidotu rakstus, foto un video stāstus par Gaujas Nacionālā parka bioreģiona vides problēmām un risinājumiem.
Jauno vides reportieru misijas ‘’Bioreģions’’ mērķis ir aicināt jauniešus no 11 līdz 25 gadu vecumam pētīt un izzināt vides problēmas, kā arī popularizēt risinājumus un apgūt mūsdienu mediju rīkus sabiedrības informēšanai par Gaujas Nacionālā parka nesen tapušā bioreģionu. Misijas laikā jauniešiem būs iespēja izvērtēt dažādas tēmas, piemēram, aprites ekonomikas veicināšana, bioloģiskās daudzveidības vairošana pilsētvidē, bioloģiskās pārtikas patēriņa veicināšana un tekstilizstrādājumu ilgtspējība Cēsīs un tās apkārtnē.
‘’Iedvesmojoties no starptautiskām jauno vides reportieru misijām, kur ir piedalījušies arī mūsu jaunieši, pirmo reizi esam nolēmuši organizēt nacionāla līmeņa misiju arī Latvijā. Zināms dzinulis bija arī nesen tapušais bioreģions. Misijas laikā jauniešiem būs iespēja izpētīt bioreģiona vides aizsardzības izaicinājumus un labo praksi, domāt risinājumus un par to komandās veidot rakstus, foto vai video stāstus. Tādējādi jaunieši pilnveidos gan savas zināšanas, prasmes, gan kopumā palīdzēs plašāk popularizēt bioreģiona nozīmi sabiedrībai,’’ stāsta Jauno vides reportieru programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšans.
Jauno vides reportieru misijā “Bioreģions” piedalīsies Cēsu novada pašvaldības bezatkritumu kopienas vadītāja Lāsma Ozola, Bezatkritumu veikala ieber.lv īpašniece Agnese Gaidelone, SIA "ZAAO" Dabas un tehnoloģiju parka “URDA’’ Vides izglītības nodaļas vadītaja Ieva Freimane - Mihailova, Vides izglītības projektu vadītāja Evija Tiltiņa, Cēsu novada pašvaldības Vides un klimata neitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone, Komunikācijas speciāliste ‘’Skola6’’ Linda Broka un dabisko zālāju eksperte Maija Medne. Un albalstu jauniešiem darbu procesā sniegs pieredzējuši eksperti - laikraksta ‘’Diena’’ un portāla Delfi.lv žurnāliste Kitija Balcare, Latvijas televīzijas un raidījuma ‘’Vides Fakti’’ žurnālists Uldis Birziņš, ziņu aģentūras LETA Foto redaktore Lita Millere.
Misijā “Bioreģions” pulcēsies jaunieši no Rīgas, Jelgavas novada, Cēsu novada, Talsu novada, Mārupes novada, Vecumnieku novada, Dienvidkurzemes novada, Kuldīgas novada.
Gaujas Nacionālā parka bioreģiona koncepts ietver sešus principus un astoņus prioritāras rīcības virzienus, kuri ir vērsti uz to, lai veicinātu bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu reģionā, nodrošinātu dabas saglabāšanu un atjaunošanu, mazinātu atkritumu rašanos sadzīvē un saimniekošanā, veicinātu vietējā apritē balstītu ekonomiku, veicinātu pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem, atbalstītu saudzīgu dabas resursu un kultūrvēsturiskā mantojuma izmantošanu un attīstītu tūrismu, kas piedāvā autentisku pieredzi.
Vides izglītības fonds (VIF) ir dibināts ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību ar vides izglītības palīdzību. VIF pamataktivitātes ir saistītas ar pasaules vadošās vides izglītības organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) programmu īstenošanu Latvijā.
Jaunie vides reportieri programmu Latvijā īsteno nodibinājums “Vides izglītības fonds”. Programmu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds projekta “FEE International programmu īstenošana Latvijā 2023. gadā” (Nr. 1-08/54/2023) ietvaros.
No šodienas Latvijas Nacionālajā dabas muzejā ir apskatāma interaktīva izstāde „SKUDRA”, kurā ikviens var tuvāk iepazīt šo mazo, rosīgo kukainīti un tā dzīvi Latvijā un citviet pasaulē. Izstāde mudina pievērst uzmanību skudru attiecībām gan savā starpā, gan ar citiem dzīvniekiem un mums, cilvēkiem.
Jau bērnībā iemācāmies pazīt skudru kā simbolu darba tikumam, un kopš seniem laikiem cilvēki tās aprakstījuši tautasdziesmās un sakāmvārdos. Izstāde ļauj paraudzīties uz skudru daudzveidību, dzīvesveidu un nozīmīgo lomu dabas procesos.
Izstāde ir interaktīvs stāsts par skudrām un to mijiedarbību ar dažādiem dzīvajiem organismiem. Tā iepazīstina ar jaunāko pētījumu rezultātiem par skudru radniecību ar citiem plēvspārņiem un aicina tuvplānā aplūkot skudras ārējās uzbūves īpatnības – kā skudras galva, taustekļi vai dzelonis izskatās ievērojamā palielinājumā. Izstādē pirmoreiz publiski apskatāmas Latvijas Nacionālā dabas muzeja jaunajā makrofoto studijā tapušās skudru portretu fotogrāfijas.
Vairāki desmiti fotogrāfiju no gandrīz visiem Latvijas novadiem šovasar tika iesūtīti Dabas muzeja izsludinātajā iniciatīvā „Meklējam Latvijā lielākos skudru pūžņus”, un izstādē ir apskatāmas piecas šajā iniciatīvā saņemtās fotogrāfijas ar Latvijā atrastajiem lielākajiem dižpūžņiem. Izstāde ļauj izzināt, kas notiek skudru mājvietu iekšienē un kāda ir skudru saimes struktūra. Aplūkojami gan dabā sastopamie skudru ienaidnieki, gan dzīvnieki, kuriem ar skudrām ir ciešas attiecības. Cilvēku un skudru saistību ataino dažādi piemēri no medicīnas, grāmatniecības, kinomākslas, mūzikas un pat kāda Dienvidamerikas cilšu iniciācijas rituāla.
Izstādes saturu veidojuši Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologi un citi speciālisti, izstādes dizainu – Aģentūra Raugs, savukārt izstādes izgatavošanu veikusi SIA „Lowtech”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu, Daugavpils Universitāti, SIA „Antspils”, Latvijas Mikologu biedrību, „Forum Cinemas”, SIA „Orkla Latvija” zīmols Staburadze un tautas lietišķās mākslas studiju „Ataudze”. Izstādi finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Izstādes ietvaros 14. decembrī notiks seminārs „Kukaiņi un to nozīme dabas procesos”, kurā entomologi iepazīstinās ar skudrām un citiem kukaiņiem, dažādiem to dzīves un nozīmības aspektiem. Dabaszinātņu priekšmetu pedagogi un citi interesenti šim semināram var pieteikties līdz 11. decembrim.
Izstāde atvērta no 2023. gada 1. decembra līdz 2024. gada 19. maijam.
Plašāka informācija: www.dabasmuzejs.gov.lv.
Lai iepazīstinātu sabiedrību ar videi draudzīga dzīvesstila ikdienas paradumiem Latvijas kopienās, komūnās, kolektīvos, apkaimēs un vairāku paaudžu ģimeņu mājvietās, tiek īstenota kampaņa “Mēs darām tā”. Tās ietvaros būs iespējams iepazīties ar 25 jaunām pieredzēm videostāstu veidā. Katrs no tiem sekos līdzi raidījuma galveno varoņu dienas gaitām, īpašu vērību pievēršot viņu iestrādātajai zaļā dzīvesstila rutīnai. Jaunās “Mēs darām tā” epizodes sākot no 2024. gada aprīļa būs skatāmas kanālā ReTV, kā arī portālā Delfi.lv.
Ēšanas paradumi, atkritumu šķirošana, enerģijas avotu un transporta izvēle, saimniekošana mājās, darbā un dārzā, energoresursu taupīšana, darba pienākumu organizēšana, atpūta un ikdienas gaitas – tie ir daži no videi draudzīgā dzīvesveida aspektiem, kuriem pievērsīs uzmanību jaunie videostāsti. Piemēram, pirmie no tiem ļaus ielūkoties Liepājas teātra aizkulisēs, atklājot kā īsti tur notiek kolektīvā saimniekošana.
Kopumā raidījumu cikls “Mēs darām tā” ir turpinājums dzīvesstila pieredzes apmaiņas kampaņai “Es daru tā!”, kurā tapuši vairāk nekā 90 iedvesmojoši VFS Films radīti video stāsti par Latvijas cilvēkiem, kuri atraduši savu videi draudzīga dzīvesveida formulu. Tie vēsta gan par “otras elpas došanu” savu laiku nokalpojušām lietām un atkritumu šķirošanu, gan energoefektivitāti, resursu taupīšanu, bioloģisko pārtiku, pārdomātiem pirkumiem un daudzām citām tēmām. Ar “Es daru tā” epizodēm vēlreiz būs iespējams iepazīties kanālā ReTV, sākot no 2024. gada janvāra, un tās pieejamas arī kampaņas oficiālajā vietnē Facebook un VFS Films YouTube kontā , kā arī Delfi.lv portālā.
“Kopienas, kas apvieno kaimiņus, ģimenes, dažādu paaudžu cilvēkus un radniecīgu interešu entuziastus, iedvesmo ar saviem piemēriem, kā “domāt un dzīvot zaļi”. Mēs vēlamies parādīt, ka rūpēties par mūsu planētu nav apgrūtinoši un ka katrs var atrast sev piemērotāko un ērtāko veidu, kā dzīvot veselīgāk un videi draudzīgāk, tam piešķirot vēl lielāku jaudu, īstenojot kopā ar saviem līdzcilvēkiem, komūnu vai kolektīvu,” stāsta VFS Films vadītājs un producents Uldis Cekulis.
Kampaņa “Mēs darām tā” aicinās sabiedrību mainīt savus ikdienas paradumus par labu videi draudzīgam dzīvesveidam, lai arvien vairāk iedzīvotāju to neuztvertu kā pienākumu, bet iedvesmotos no laikabiedru dzīvesstila piemēra. Vienlaikus tā atraktīvā veidā veicinās izpratni par videi draudzīgu rīcību un prasmēm to pielietot ikdienā, rosinot nepieciešamo sabiedrības sociālo normu maiņu ilgtspējīga dzīvesveida īstenošanā.
Sākot no 2024. gada aprīļa, “Mēs darām tā” videostāstus un to pavadošos aprakstus, kuros izklāstīts, kā īstenot videi draudzīgus ikdienas paradumus un kas tiks publicēti Delfi.lv, būs iespējams izmantot arī skolās, semināros, ģimenes lokā un citviet, rosinot diskusiju par “zaļā dzīvesveida” nozīmi un aktualitāti.
“Mēs darām tā” raidījuma cikla pārraidi kanālā ReTv, kā arī ReTV Facebook kontā nodrošinās “Re Media”. Kampaņu “Mēs darām tā” īsteno VFS Films studija ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu (projekts 1-08/127/2023).
“EkoRAID” būs 16 raidījumu cikls par astoņām aktuālām, ar dabu saistītām tēmām - gan izzinoši izbraukumi dabā, gan arī ekspertu diskusijas kanāla TV24 studijā. Raidījums ir turpinājums jau iepriekšējos četrus gadus veidotajam Latgales reģionālās televīzijas raidījumu ciklam “Saudzēt. Saglabāt. Samīļot. Daba.”, kur vēstījām par dabas daudzveidību un vides aizsardzību.
“EkoRAID” 1. raidījums būs skatāms 25. novembrī kanālā TV24 plkst. 9:00, kā arī ReTV kanāla Virszemes apraidē Latgales reģionālajā televīzijā 27. novembrī plkst. 17:30.
Pirmajā raidījumā dosimies uz Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Lipušku ciemu, kas atrodas Rāznas ezera krastā. Pērn ciema infrastruktūra un valsts autoceļš cietis no ievērojamiem pavasara atkušņa ledus krāvumiem. Raidījumā Dabas aizsardzības pārvalde vēstīs par šobrīd īstenoto projektu – krasta eroziju bremzējoša stiprinājuma izbūvi. Tēmā iekļauts arī vēsturisks problēmas atainojums, par ko stāstīs Anda Zeize, savukārt par projekta virzību, sagaidāmo rezultātu un izaicinājumiem vēstīs projekta vadītāja Inga Hoņavko un būvdarbu vadītāja Inita Brīdaka. Tāpat arī Latvijas universitātes eksperte Laura Grīnberga intervijā attālināti skaidros vispārējus erozijas iemeslus, pieredzi citās Latvijas ūdenstilpēs un iespējamos risinājumus. Tāpat liela nozīme ir arī vietējo iedzīvotāju viedoklim, jo projekta gaitā veidotais stiprinājums ietekmēs ikdienas dzīvi Rāznas ezera piekrastē, kur līdz šim bijušas ūdens smelšanas, laivu un peldvietu zonas. Savukārt TV24 studijā Rīgā diskusiju par tēmu ar nozares ekspertiem vadīs žurnāliste Anita Daukšte.
Pēc katra tematiskā raidījuma pārraides televīzijās, tas tiks izvietots LRT mājas lapā www.lrtv.lv, vietnēs xtv.lv un la.lv, kā arī sociālās tīklošanās vietnēs: https://www.facebook.com/LatgalesRegionalaTV, https://www.youtube.com/@LatgalesRegionalaTV.
Raidījumu cikla “EkoRAID” izveides projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.
Aicinām piedalīties Latvijas vides aizsardzības fonda projekta „Rokasgrāmatas invazīvo sugu atpazīšanai izstrāde” (projekta reģistrācijas Nr.1-08/54/2022) noslēguma pasākumā 30.11.2023. plkst. 10.00 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (Rīgā, Peldu ielā 25, 409. telpā). Pasākuma dalībnieku skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām reģistrēties dalībai līdz 24.11.2023. plkst. 17.00.
Seminārā tiks iekļauti ziņojumi par aktualitātēm invazīvo sugu jomā, kā arī būs iespēja uzdot jautājumus invazīvo sugu ekspertiem. Pasākuma galvenais mērķis ir invazīvo sugu rokasgrāmatas prezentācija, turklāt dalībniekiem būs iespēja bez maksas saņemt rokasgrāmatas drukas versiju.
Tāpat aicinām piedalīties izglītojošā viktorīnā un pārbaudīt savas zināšanas par invazīvajām sugām! Viktorīna pieejama Kahoot platformā ar QR kodu vai saiti Tajā iekļauti 16 testa jautājumi, to atbildēšana aizņems dažas minūtes. Jautājami atbildēšanai pieejami līdz 29.11.2023. plkst 17.30. Viktorīnas veiksmīgākie dalībnieki 30.11. noslēguma seminārā saņems pārsteiguma balvas.
Projektam izvēlētā mērķsuga sarkanais plakanis Cucujus cinnaberinus ir iekļauts Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas floras un faunas aizsardzību” (turpmāk – Dzīvotņu direktīva) II pielikumā, kas nozīmē, ka šī suga ir Kopienas interešu sfērā un tās dzīvotņu saglabāšanai nepieciešams stingrs aizsardzības režīms. Dzīvotņu direktīvas 17.pants noska, ka sešu gadu periodā visām ES dalībvalstīm ir jāiesniedz ziņojums Eiropas Komisijai par Eiropas Savienības nozīmes sugu stāvokli valstī. Ziņojuma ietvaros tiek novērtēti sasniegumi katras valsts paveiktajā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā. Atbilstoši ziņojumam Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā (novērtējums par 2013. – 2018. gadu), sarkanā plakaņa populācijas vērtējums un nākotnes perspektīvu vērtējums bija novērtēts kā nezināms. Pirms projekta uzsākšanas bezmugurkaulnieku ekspertu starpā nebija arī vienotas pieejas šīs sugas populācijas un to apdzīvoto biotopu platības novērtējumam.
Latvijā sarkanais plakanis pārsvarā sastopams labi izgaismotos mistrotos apšu un platlapju mežos ar lielu atmirušās koksnes daudzumu. Šī suga ir saistīta ar nesen mirušām apsēm, ozoliem un citiem platlapjiem, kuru stumbru vēl klāj miza. Kāpuri atrodami gan uz kritalām, gan stumbeņiem, parasti izvēloties lielāku (>20 cm diametrā) dimensiju kokus. Kāpuru attīstība noris zem lapu koku mizas. Daži autori norādījuši uz sugas saistību ar Aspergillus, Trichoderma, Ceratocystis u.c. sēnēm. Parasti šīs sugas kāpuri nav atrodami uz atmirušās koksnes ar baltu, sausu trupi. Sarkanais plakanis parasti izvēlas kritalas, kas ir saules labi izgaismotas.
Projekta īstenošanas rezultātā projektam izvēlētajās modeļteritorijās (dabas liegumos “Lubāna mitrājs”
“Paņemūnes meži” un “Ābeļi”) veikti apjomīgi pētījumi. Pētījumu dizains izstrādāts ņemot vērā līdz šim publicēto informāciju, citu valstu pieredzi monitoringa īstenošanā, kā arī konsultējoties ar Daugavpils Universitātes speciālistiem. Pētījumu īstenošanai kopumā tika ierīkoti 270 parauglaukumi. Katrā no parauglaukumiem tika izvēlētas trīs sugai piemērotas kritalas (ja tādas parauglaukumā bija sastopamas) uz kurām tika nomizotas piecas 30 cm platas joslas. Kopumā pētījumā tika iegūti dati par 4050 uzskaites vienībām! Papildus tika reģistrēti katru mikrobiotopu un prauglaukumu raksturojošie parametri. Pētījumu ietvaros kopumā tika konstatēti 40 sarkanā plakaņa īpatņi, kas apliecina šīs sugas reto sastopamību un apdraudētību Latvijā.
Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, tika pārskatīta pieeja sarkanā plakaņa monitoringam un populācijas aprēķinam, precizējot sugas monitoringa metodiku un izveidojot specializētu rīku populācijas lieluma aprēķinam, kas balstīts uz projekta ietvaros iegūtajiem sugas uzskaites datiem.
Visās Natura 2000 teritorijās Latvijā (Gaujas Nacionālajā parkā, Moricsalas dabas rezervātā, dabas parkos “Kuja”, dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Paņemūnes meži”, “Ābeļi”, “Dimantu mežs”, “Kadājs”, kā arī dabas liegumā “Gruzdovas meži”), kurās reģistrēta sugas sastopamība, projekta ietvaros nodrošināts monitorings, kas īstenots atbilstoši pilnveidotajai monitoringa metodikai, kā arī veikti populācijas lieluma aprēķini, izmantojot projekta realizācijas ietvaros izstrādāto populācijas lieluma aprēķināšanas kalkulatoru.
Pētījumu rezultātā un monitoringa ietvaros iegūtie dati nodoti projekta sadarbības iestādei Dabas aizsardzības pārvaldei. Uzlabojumi projekta mērķsugas monitoringa metodikā un populācijas novērtējumā nākotnē palīdzēs iegūt objektīvus datus sarkanā plakaņa aizsardzības stāvokļa tendences novērtēšanai.
Laika posmā no 14.-16.09.2023. Spānijas pilsētā Aranhuezā norisinājās starptautiskā Eiropas līmeņa konference "11th Symposium on the Conservation of Saproxylic Beetles", kurā piedalījās arī projekta realizācijā iesaistītie eksperti Uldis Valainis un Maksims Balalaikins. Projekta eksperti konferencē piedalījās ar ziņojumu “Sarkanā plakaņa Cucujus cinnaberinus populācijas lieluma aprēķināšanas algoritma izstrādes koncepcija”, kā arī iepazinās ar citu valstu ekspertu pieredzi aizsargājamo saproksīlo
vaboļu sugu monitoringā.
Projekta reģistrācijas Nr. 1-08/62/2022
Abas projektam izvēlētās mērķsugas (lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita un dobumu māņskorpions Anthrenochernes stellae) ir iekļautas Eiropas Padomes direktīvā 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas floras un faunas aizsardzību” (turpmāk – Dzīvotņu direktīva) II un IV pielikumā, kas nozīmē, ka šīs sugas ir Kopienas interešu sfērā un to saglabāšanai ir nepieciešams stingrs aizsardzības režīms. Šāds statuss nosaka, ka ik sešus gadus visas ES dalībvalstis gatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par Eiropas Savienības nozīmes sugu stāvokli katrā valstī, ko nosaka Dzīvotņu direktīvas 17. pants. Šī ziņojuma būtība ir novērtēt sasniegto ceļā uz valstu apņemšanos apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Atbilstoši ziņojumam Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā (novērtējums par 2013. – 2018. gadu), dobumu māņskorpiona sastopamības areāla vērtējums, populācijas vērtējums un nākotnes perspektīvu vērtējums, ir novērtēts kā nezināms. Savukārt lapkoku praulgrauzim kā nezināma novērtēta sugas aizsardzības stāvokļa tendence.
Lapkoku praulgrauža populācijas vērtējuma un nākotnes perspektīvu salīdzinājums Latvijā un citās Boreālā reģiona valstīs
Dobumu māņskorpiona populācijas vērtējuma un nākotnes perspektīvu salīdzinājums Latvijā un citās Boreālā reģiona valstīs
Parkveida pļavas un ganības aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” (Foto: U. Valainis)
Lapkoku praulgrauža kāpuri apdzīvo bioloģiski vecu platlapju koku dobumus (Foto: U. Valainis)
Lapkoku praulgrauzis un dobumu māņskorpions pamatā apdzīvo saules labi izgaismotu platlapju dobumus. Tipiskas šo abu sugu dzīvotnes ir ES nozīmes aizsargājamais biotops Parkveida pļavas un ganības 6530*. Šī biotopa nozīmīgākās platības Latvijā ir sastopamas aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, dabas liegumā “Lubāna mitrājs” un dabas liegumā “Ances purvi un meži”, tāpēc šīs Natura 2000 teritorijas tika izvēlētas par modeļteritorijām, kurās tika īstenoti projekta ietvaros ieplānotie pētījumi.
Pētījumu ietvaros Latvijā pirmo reizi lapkoku praulgrauža pētījumos izmantota marķēšanas un atkārtotas noķeršanas (Mark-Recapture) metode. Šo metodi izmanto, lai novērtētu populācijas lielumu, ja nav iespējams saskaitīt katru sugas indivīdu. Projektam izvēlētajās pētījumu teritorijās kopumā tika izvietotas 126 feromonu lamatas, kas tika apsekotas vismaz vienu reizi nedēļā. Lapkoku praulgrauži tika pievilināti ar feromonu lamatām, noķertie īpatņi tika nomarķēti ar speciāliem marķieriem un atlaisti atpakaļ populācijā. Turpinot pētījumu, daļa no nomarķētajiem īpatņiem atkārtoti iekrita lamatās un tika uzskaitīti. Pētījumu ietvaros tika izmantoti dažādi marķieri, lai atrastu optimālāko metodi, ko izmantot turpmākajā sugas monitoringā. Izmantojot atkārtoti noķerto īpatņu datus ir iespējams aprēķināt populācijas lielumu konkrētajā teritorijā.
Projekta ietvaros veikto pētījumu rezultātā feromonu lamatās tika noķerti vairāk nekā 800 lapkoku praulgrauži (Foto: U. Valainis)
Lamatās noķertie lapkoku praulgrauži marķēti un atlaisti atpakaļ dabā (Foto: U. Valainis)
Standartizētās feromonu lamatas Latvijas apstākļos jau iepriekš ir tikušas izmantotas sugas pētījumos, tomēr līdz šim tās netika izmantotas monitoringa īstenošanā, jo objektīvu datu iegūšanai par lapkoku praulgrauža populāciju lielumiem konkrētās atradnēs ir nepieciešams feromonu lamatas izvietot salīdzinoši ilgstošu laika periodu. Regulāras apsekošanas nepieciešamība būtiski sadārdzina monitoringa izmaksas. Lai ilgtermiņā samazinātu feromonu lamatu apsekošanai patērētos laika un finanšu resursus, Daugavpils Universitātes speciālisti ir izstrādājuši inovatīvas jauna tipa feromonu lamatas, kas ļauj lamatās iekritušos īpatņus detektēt attālināti. LVAF projekta ekspertu grupai sadarbojoties ar Daugavpils Universitātes speciālistiem, iepriekš izstrādātās lamatas tika uzlabotas un pielāgotas monitoringa vajadzībām. LVAF projekta ietvaros izgatavotas 40 viedo feromona lamatas, kas izmantotas projekta ietvaros veiktajos pētījumos, kā arī lapkoku praulgrauža monitoringa vajadzībām.
Standartizētās feromonu lamatas (Foto: U. Valainis)
Projekta ietvaros izgatavotās un lapkoku praulgrauža monitoringā aprobētas viedās feromonu lamatas (Foto: U. Valainis)
Projekta ietvaros zināmajās dobumu māņskorpiona atradnēs Moricsalas rezervātā un dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, kā arī potenciālajās dzīvotnēs dabas liegumā “Ance purvi un meži” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” īstenoti zinātniski pētījumi ar mērķi aprobēt jaunas neinvazīvas metodes (t.sk. vides DNS paraugu ievākšanu) dobumu māņskorpiona monitoringā. Molekulārbioloģiskie pētījumi īstenoti sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.
Pētījumu ietvaros ievākti dobumu paraugi vides DNS metožu aprobācijai (Foto: K. Aksjuta)
Izmantojot ar destilētu ūdeni samitrinātus rullīšus, ievākti vides DNS paraugi no dobumaino koku stumbriem (Foto: U. Valainis)
Pamatojoties uz projekta ietvaros īstenoto pētījumu rezultātiem, veikta esošo lapkoku praulgrauža un dobumu māņskorpiona monitoringa metodiku pilnveidošana, izstrādāta lapkoku praulgrauža populācijas lieluma aprēķināšanas metodika, kā arī aprēķināts turpmākai lapkoku praulgrauža un dobumu māņskorpiona monitoringa īstenošanai nepieciešamais finansējums. Projekta ietvaros pilnveidotās monitoringa metodikas, īstenotā monitoringa rezultāti u.c. ievāktie dati nodoti projekta sadarbības iestādei Dabas aizsardzības pārvaldei.
Projekta reģistrācijas Nr. 1-08/38/2022
Ar saukli ‘’Planēta pirmajā vietā!’’ šī gada 6.novembrī sākas ikgadējā kampaņa ‘’Rīcības dienas’’, kad aktualizējam globālus vides aizsardzības izaicinājumus un mudinām rīkoties ilgtspējīgas nākotnes vārdā ne tikai konkrētajā nedēļā, bet arī ilgtermiņā. Ikviens interesents ir laipni aicināts piedalīties kampaņā, lai vērstu sabiedrības uzmanību bioloģiskās daudzveidības izzušanai, klimata pārmaiņām un bezatkritumu dzīvesveidam. Šajā nedēļā 42 000 bērnu un jauniešu no vairāk kā 125 izglītības iestādēm vērsīs uzmanību šīm tēmām.
Aktualizējot vienu no Rīcības dienu 2023 tēmām - bezatkritumu dzīvesveids – Siguļu pirmsskolas izglītības iestādē ‘’Piejūra’’ rīkos andelēšanās burziņu ‘’Kas man lieks – citam prieks!’’ aicinot andelēties ar apģērbu un apaviem, papildu tam tiks ierīkots grāmatu maiņas punkts ar nosaukumu ‘’Grāmatu ceļojums!’’. Savukārt Trikātas pamatskolas jaunieši dosies pārgājienā, ar noteikumu - ņemt līdzi pārtiku tik, cik varēs apēst, un ja izveidojas pārpalikumi, pārrunās kādu ietekmi tie atstāj dabā.
Vēršot uzmanību tēmai bioloģiskā daudzveidības izzušana - Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā tiks uzstādīta skolas teritorijā kukaiņu māja jeb viesnīca, lai jaunieši iepazītu kukaiņu dzīvi un tiktu veicināta sugu daudzveidība apkārtējā vidē. Turpretī Stalbes pamatskolā norisināsies akcija "Dāvini košumkrūmu, puķes vai kociņa stādus Zaļās klases apstādījumu ierīkošanai" ar mērķi ierīkot dārzu nākamā gada pavasarī, bet Rūjienas pirmsskolas izglītības iestādē "Vārpiņa" norisināsies meistarklase, kur stāstīs par augu sēklu ievākšanu un cik būtiski ir izskaust invazīvās sugas.
Domājot par klimata pārmaiņām - Rīgas 258. pirmsskolas izglītības iestādē tiks rīkotas aktivitātes efektīvai elektroenerģijas taupīšanai un vairāk laika pavadīšanai ārpus telpām, ieviešot to visu gadu garumā. Savukārt Nīkrāces pamatskolā norisināsies Mārtiņdienas tirdziņš, kur jaunieši piedalīsies ar pašaudzētiem produktiem un gatavotiem ēdieniem.
Vairākās izglītības iestādēs tiks rīkoti gājieni, debates, izglītojošas mācību stundas par vides problēmām, veikti pētījumi, rīkotas zibakcijas un pat atkritumu auditi, kā arī notiks dažādas aktivitātes ārā, veidotas ekskursijas un konkursi. Ar Rīcības dienu dalībniekiem var iepazīties Ekoskolu mājaslapā, kurā ir aprakstīta katra dalībnieka aktivitāte un atrašanās vieta Latvijā: ej.uz/erd23
Rīcības dienu 2023 mērķis ir palīdzēt sabiedrībai saprast, ka Zaļā kursa mērķu sasniegšana un planētas saudzēšana ir mūsu visu interesēs, jo planēta ir pirmajā vietā. Tā nodrošina mums nepieciešamos resursus un apstākļus, lai dzīvotu. Tikai no mums ir atkarīgs kādā vidē mēs dzīvosim un kādu planētu atstāsim nākamajām paaudzēm. Tāpēc Latvijas skolas Rīcību dienu nedēļā organizē dažādas izglītojošas un interaktīvas aktivitātes un uzsāk praktiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir piedāvāt vietēja mēroga risinājumus globālām vides problēmām.
Ekoskolu programma ir viena no visaptverošākajām un populārākajām vides izglītības pieejām pasaulē. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 200 izglītības iestādes (no pirmsskolām līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas 48 700 izglītības iestādes 73 valstīs. Programmā tiek aicināta piedalīties ikviena izglītības iestāde, kas gatava savā darbā ilgtermiņā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Dalība Ekoskolu programmā ir vērtīgs ieguvums ne tikai izglītības iestādes kolektīvam, bet arī pašvaldībām, jo līdztekus citiem mērķiem programmā aktīvi tiek veicināta arī sabiedrības līdzdalība apkārtējās vides pārvaldībā.
Kontaktinformācija saziņai:
Daniels Trukšāns, e-pasts: daniels.truksans@videsfonds.lv
Līva Stade, e-pasts: liva.stade@videsfonds.lv
Kampaņa norisinās “FEE International programmu darbības nodrošināšana Latvijā 2023.gadā” (proj.nr. 1-08/54/2023) ietvaros, kuru finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par kampaņas saturu atbild projekta īstenotājs nodibinājums “Vides izglītības fonds”.
Lai iepazīstinātu interesentus ar izglītojošiem materiāliem par putnu tematiku, otrdien, 21. novembrī, Ķemeru Nacionālā parka informācijas centrā “Meža māja” norisināsies Latvijas Ornitoloģijas biedrības rīkots seminārs “Atklāj putnu burvību spēlēs!”.
Pasākuma programmā paredzēta iepazīšanās ar lielformāta spēlēm un mācību materiāliem par putnu tematiku mācību darbam stundās, pasākumos, nometnēs un tematiskās darbnīcās.
Uz semināru ir aicināti visi interesenti, jo īpaši pedagogi un izglītības iestāžu pārstāvji, putnu dienu pasākumu vadītāji un organizatori, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vietējo grupu pārstāvji.
Pasākums norisināsies klātienē 21. novembrī no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00 Ķemeru Nacionālā parka informācijas centrā “Meža māja” (56.9520611,23.5126103).
Dalība pasākumā ir bez maksas ar ierobežotu vietu skaitu. Dalībai pasākumā ir iespējams pieteikties, aizpildot reģistrācijas anketu līdz 16. novembrim: https://ej.uz/3iip.
Seminārs ir daļa no projekta “Atklāj putnu burvību” (1-08/97/2022) izvērtējuma pasākuma, ko organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Vides aizsardzības fondu.
Papildu informācija: putnudienas@lob.lv
Oktobra pēdējās dienās ar lašveidīgo zivju izzināšanas pārgājienu un erudīcijas spēli par un ap Gaujas Nacionālā parka 50 gadu jubileju noslēdzies nodibinājum Gaujas nacionālā parka fonds projekts “Jaunie reindžeri – Gaujas nacionālā parka nākotnes garants”.
29. oktobrī norisinājās pasākums “Zivju ekspedīcija Strīķupē”. Pasākuma laikā vairāk kā 20 interesenti devās pārgājienā kopā ar biologu uz zivju ekologu Matīsu Žagaru, lai izzinātu lašveidīgo zivju nārstošanu, dzīves ciklu un Gaujas nacionālā parka nozīmi to aizsardzībai. Dodoties gar upi tika novērotas vairākas berzes vietas, kur potenciāli ir notikusi strauta foreles nārstošana. Pašas zivis gan šajā reizē ieraudzīt neizdevās. Izzinošajās sarunās ar ekspertu tika pārrunātas arī mākslīgo un dabisko šķēršļu ietekme uz lašveidīgo zivju nārstu, kā arī ūdens piesārņojuma problēmas un maluzvejniecības ietekme uz zivju nārstošanu.
Savukārt 31. oktobrī Kultūras centrā “Siguldas Devons” tika aizvadīta erudīcijas spēle jeb viktorīna “Gaujas Nacionālajam parkam 50”. Sešas komandas pozitīvā gaisotnē aizvadīja vakaru, lai nostiprinātu jau esošās zināšanas un noskaidrotu daudz ko jaunu par Gaujas Nacionālo parku, tā vēsturi, šodienu un nākotni.
Kā atzina pasākuma apmeklētāji viktorīna bija vairāk kā stāsts par Gaujas Nacionālo parku, kas piepildīts ar āķīgiem, izzinošiem un brīžiem uzjautrinošiem jautājumiem. Īpaša loma erudīcijas spēlē tika veltīta, lai stāstītu par Gaujas Nacionālā parka dabas kapitālu un daudzveidību, kas izsenis gan iedvesmojis mūsu tautas kultūras dižgarus, gan sniedzis nenovērtējamus ekosistēmu pakalpojumus kā vietējiem iedzīvotājiem, tā viesiem. Viktorīna noritēja 7 kārtās, minot gan dziesmu komponistus, kurās pieminēta Gauja, gan bilžu rēbusos, atšķetinot Gaujas Nacionālā parka vērtības.
Projekta “Jaunie reindžeri – Gaujas nacionālā parka nākotnes garants” (Nr. 1-08/94/2022) aktivitātes īstenotas ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
8. novembrī pulksten 14.30 koncertzāles “Cēsis” Izstāžu zālē notiks diskusija “Kafija ar politiķiem”: “Vietējās bioloģiskās pārtikas ražošanas un patēriņa veicināšana Bioreģionā”. Diskusiju organizē Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību. Pieteikšanās pasākumam un programma pieejama šeit: https://ej.uz/pieteiksanascesis
Aicinām pieteikties uz diskusiju visus tos, kuriem interesē pārrunāt, kas ir nepieciešams plašākas vietējās bioloģiskās pārtikas ražošanai un patēriņam, ko no tā iegūtu Cēsu novads un sabiedrība. Kopīgi spriedīsim, kā vietējā kopiena un pašvaldība var sekmēt šo procesu, kā arī, ko darīt jau šodien.
“Kafija ar politiķiem” ir līdzdalības metode, kuras mērķis ir dot iespēju satikties, iepazīties un veicināt savstarpēju dialogu, pārrunājot aktuālus jautājumus no dažādiem skatpunktiem, apzināties problēmu un rast risinājumu. Diskusijas laikā tiek plānota darbošanās divās jauktās darba grupās.
Visiem interesentiem lūgums pieteikties šeit: https://ej.uz/pieteiksanascesis
"Kafija ar politiķiem" notiek projektā "Dabas kapitāls mūsu ikdienā", kuru finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds, kā arī projektā "Klimata pārmaiņas – ieraugi, sajūti, maini”. Klimata muzejs ir daļa no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). EUKI finansē Vācijas Federatīvās Republikas Ekonomikas ministrija.
Papildu informācija: Dainuvīte Roginska, dainuvite.roginska@ldf.lv
Latvijas Hidroekoloģijas institūts aicina piedalīties Latvijas vides aizsardzības fonda projekta noslēguma seminārā “Mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa pilnveidošana upēs un jūras piekrastes smiltīs”, kura laikā dalībnieki tiks iepazīstināti ar iegūtajiem rezultātiem par mikroplastmasas piesārņojumu piekrastes pludmaļu smiltīs un upēs.
Seminārs norisināsies šā gada 23. novembrī plkst. 10:30 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Peldu ielā 25, Rīgā apmeklētājiem klātienē, kā arī tiks nodrošināta iespēja semināram pieslēgties attālināti tiešsaistes platformā “Zoom”.
Aicinām reģistrēt klātienes vai attālinātu dalību seminārā līdz š.g. 17.novembrim, aizpildot tiešsaistes pieteikuma formu.
Ar pasākuma programmu iespējams iepazīties - https://lhei.lv/seminars-mikroplastmasas-piesarnojuma-monitoringa-pilnveidosana-upes-un-juras-piekrastes-smiltis/
Informācija: Sanda Svipsta (sanda.svipsta@lhei.lv; +371 26296461) vai Alise Bebrīte (alise.bebrite@lhei.lv; +371 26603775)
Pētījuma finansiālais nodrošinājums: Latvijas vides aizsardzības fonds, projekts Nr. 1‑08/37/2022.
Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts sadarbībā ar Rīgas Enerģētikas aģentūru ielūdz uz semināru “ILGTSPĒJĪGA ENERGOPĀRVALDĪBA”, kas norisināsies šī gada 26.oktobrī.
Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (RTU VASSI) jau vairākus gadu desmitus nenogurstoši pēta un analizē energopatēriņa samazināšanas iespējas un par rezultātiem informē un apmāca ne tikai speciālistus, bet arī visus ieinteresētos sabiedrības pārstāvjus.
Šoreiz RTU VASSI kopā ar Rīgas Enerģētikas Aģentūras (REA) aicinām pašvaldības ēku energopārvaldniekus piedalīties apmācības seminārā, kurā būs iespēja uzlabot inženiertehniskās zināšanas, atkārtojot jau zināmus energopārvaldības datu analīzes paņēmienus, uzzināt par jaunumiem rezultātu ieguves metodikās, kā arī dalīties pieredzē ar energopārvaldības čempioniem. Semināra dalībnieki saņems apmācības kursa sertifikātu.
Papildinformācija: www.rtu.lv
Semināru finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds projekta nr. 1-08/76/2022 “Energovienoti” ietvaros
Ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, Latvijas Zaļās kustības īstenotā projekta „Kampaņa „Zaļā jūra 2022-2023”” ietvaros, 24.oktobrī Rojas Kultūras centrā notiks 4. Piekrastes Jauniešu forums.
LZK programmas “Saglabāsim Latvijas kāpas” ietvaros, jau vairāku gadu garumā, dažādu projektu ietvaros, piekrastes saglabāšanas aktivitātēs tiek aktīvi iesaistītas Baltijas jūras piekrastes skolas. Kampaņas „Zaļā Jūra 2022-2023” ietvaros ir organizēta Piekrastes vērotāju kustība, rīkotas Pelēkās kāpas atjaunošanas talkas, kāpu sakopšana talkas un jauniešu tikšanās Piekrastes Jauniešu Forumā.
Šādi Piekrastes Jauniešu forumi ir notikuši jau kopš 2018.gada, kad, atzīmējot Latvijas Simtgadi, aizsākām piekrastes jauniešu izglītojošo projektu „Zaļā Jūra”. Šo gadu posmā, šī projekta ietvaros ir ieviesti ārvalstu sadarbības projekti – Piekrastes vērotāji (Coast Watch) un Tīrās spēles (Clean Games), rīkotas desmitiem kāpu saglabāšanas talkas, iesaistot vairāk kā 1000 dalībnieku no dažādām piekrastes vietām.
Iepriekšējie Piekrastes Jauniešu forumi ir notikuši Bulduru Dārzkopības vidusskolā, Talsu Tautas namā un Zūru pamatskolā. Katrā no forumiem tiek izvērtētas piekrastes projektu aktivitātes, uzklausīts skolu viedoklis, kā arī izvēlēta viena galvenā vides aktuālā tēma, kuru padziļināti izpētām. Pēdējā forumā, kas notika pagājušā gada 6.decembrī, Zūru pamatskolā, piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku no 6 piekrastes skolām. Zūrās dalībnieki diskutēja un ieguva zināšanas par piekrastes dabas daudzveidību. Rojas forumā piedalīsies jau 12 skolas un 136 dalībnieki un foruma tēma būs klimats. Visu forumu rīkošanā aktīvi ir piedalījies LZK sadarbības partneris - Talsu novada Bērnu un Jauniešu centrs.
Informācija: janis.matulis@zalie.lv
Īstenotais projekts notiek ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu projekta „Kampaņa „Zaļā jūra 2022-2023”” ietvaros (Nr.1-08/83/2022)
Vienpadsmito gadu pēc kārtas novembrī norisināsies Rīcības dienas. Ar saukli ‘’Planēta pirmajā vietā!’’ ikviens interesents ir laipni aicināts no 6. līdz 12. novembrim piedalīties nedēļu ilgā kampaņā, lai vērstu sabiedrības uzmanību bioloģiskās daudzveidības izzušanai, klimata pārmaiņām un bezatkritumu dzīvesveidam.
‘’Rīcības dienas katru gadu ir tas brīdis, kad aktualizējam globālus vides aizsardzības izaicinājumus un mudinām rīkoties ilgtspējīgas nākotnes vārdā ne tikai konkrētajā nedēļā, bet arī ilgtermiņā. Tā ir iespēja bērniem un jauniešiem rosināt pārmaiņas, kas nepieciešamas un motivēt vecākus un sabiedrību tajās aktīvi iesaistīties. Šogad izceļam Zaļo kursu kā Eiropas atbildi klimata krīzei un citām vides problēmām. Joprojām pastāv priekšstats, ka Zaļais kurss ir kārtējās Eiropas prasības, kuras ir jāizpilda pienākuma pēc, bet īstenībā tas ir vitāli svarīgu rīcību kopums, kas veicinās labvēlīgus vides apstākļus gan pašreizējai, gan nākamajām paaudzēm.’’ stāsta Ekoskolu programmas vadītājs Latvijā Daniels Trukšāns.
Pirmā starptautiskā Rīcības dienu kampaņa notika 2012. gadā un kopš tā laika ik gadus novembris tiek ieskandināts ar bērnu un jauniešu aicinājumiem rīkoties vides aizsardzības labā. Šī gada virziens ir izcelt vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības nozīmi mūsu ikdienā, kā kopīgo ietvaru nepieciešamajām pārmaiņām izvēloties Eiropas Zaļo kursu, kas ir viens no risinājumiem, lai mūsu saimniekošana ilgtermiņā kļūtu noturīgāka, veicinot pārmaiņas cilvēku ikdienas paradumos – tajā, kā pārvietojamies, kā iepērkamies, ko ēdam un velkam mugurā, ko darām ar atkritumiem.
Rīcības dienu 2023 mērķis ir palīdzēt sabiedrībai saprast, ka Zaļā kursa mērķu sasniegšana un planētas saudzēšana ir mūsu visu interesēs, jo planēta ir pirmajā vietā. Tā nodrošina mums nepieciešamos resursus un apstākļus, lai dzīvotu. Tikai no mums ir atkarīgs kādā vidē mēs dzīvosim un kādu planētu atstāsim nākamajām paaudzēm. Tāpēc Latvijas skolas Rīcību dienu nedēļā organizē dažādas izglītojošas un interaktīvas aktivitātes un uzsāk praktiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir piedāvāt vietēja mēroga risinājumus globālām vides problēmām. Tiek rīkotas dažādas aktivitātes, piemēram, semināri, diskusijas, konkursi, veidoti informatīvi plakāti, bukleti, veikti pētījumi un aptaujas un rīkotas akcijas videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanai.
Mums ir ļoti svarīgi parādīt lielo Rīcības dienu pasākumu skaitu un ietekmi, tādēļ lūgums līdz 23. oktobrim Rīcības dienu dalībniekus reģistrēt visus pasākumus šeit. Padomi un plašāka informācija par Rīcības dienām ir pieejama šeit.
Ekoskolu programma ir viena no visaptverošākajām un populārākajām vides izglītības pieejām pasaulē. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā 190 izglītības iestādes (no pirmsskolām līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas 48 700 izglītības iestādes 73 valstīs. Programmā tiek aicināta piedalīties ikviena izglītības iestāde, kas gatava savā darbā ilgtermiņā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Dalība Ekoskolu programmā ir vērtīgs ieguvums ne tikai izglītības iestādes kolektīvam, bet arī pašvaldībām, jo līdztekus citiem mērķiem programmā aktīvi tiek veicināta arī sabiedrības līdzdalība apkārtējās vides pārvaldībā.
Kontaktinformācija saziņai:
Daniels Trukšāns, e-pasts: daniels.truksans@videsfonds.lv
Līva Stade, e-pasts: liva.stade@videsfonds.lv
Ekoskolu programmu Latvijā īsteno nodibinājums “Vides izglītības fonds”. Programmu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds projekta “FEE International programmu īstenošana Latvijā 2023.gadā” (Nr. 1-08/54/2023) ietvaros.
No 20. līdz 21. oktobrim projekta “Pasaules ap mums” ietvaros Daugavpils Universitātes studiju un pētniecības centrā "Ilgas" norisināsies konference, kurā ir aicināti piedalīties aktīvākie projekta dalībnieki. Konferences laikā būs iespēja iepazīsies ar Daugavpils Universitātes studiju un pētniecības centrā "Ilgas" veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem bioloģiskās daudzveidības izpētes jomā, klausīties pētnieku stāstījumos par ekspedīcijām uz dažādiem planētas reģioniem, kā arī apkopot un apspriest projekta ietvaros veiktos dabas novērojumus. Jauniešiem būs iespēja piedalīties diskusijā par projekta rezultātiem un interesanti pavadīt laiku ar domubiedriem.
Pasākuma noslēgumā tiks apbalvoti uzvarētāji, kuri visaktīvāk veikuši savvaļas sugu novērojumus un aktīvāk iesaistījušies citās projekta aktivitātēs! Konferences programma.
Projektu realizē biedrība “Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs” sadarbībā ar Daugavpils Universitāti, biedrību “Environmental Society”, Vispasaules bioloģiskās daudzveidības informācijas centru (GBIF), kā arī dabas novērojumu portāliem iNaturalist un PlutoF.
Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds projektu konkursa aktivitātes "Videi draudzīga dzīvesveida izglītojošu pasākumu īstenošana" ietvaros. Vairāk par projekta ietvaros notiekošajām aktivitātēm var uzzināt Facebook un Instagram profilos: @pasaulesapmums.
Papildus informācija:
Daugavpils Universitates
Dabas izpētes un vides izglītības centrs
Projekta kontaktpersona:
jaunatnes lietu speciāliste Aija Sauļeviča
e-pasts: pasaulesapmums@inbox.lv
Pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstam no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. septembrim tika īstenots projekts „Datu ieguve Putnu direktīvas 12. panta ziņojuma vajadzībām (2022.–2023. gadam)”.
Projekta laikā tika ievākti dažādi ligzdojošo putnu dati, bet mērķtiecīgi meklētas īpaši aizsargājamas sugas (ĪAS) un ūdensputni speciāli pirms projekta izvēlētās teritorijās (5×5 km kvadrātos), kur datu visvairāk trūkst. Šāda datu ieguve palīdz gūt pilnvērtīgu informāciju par Latvijā sastopamajām īpaši aizsargājamajām un mikrolieguma putnu sugām, kas ir svarīgi kvalitatīva Putnu direktīvas 12. panta ziņojuma sagatavošanai.
Viens no projekta uzdevumiem bija apsekot vismaz 400 no 637 iepriekš izvēlētiem kvadrātiem tā, lai tajos būtu konstatētas vismaz piecas dažādas ligzdojošas ĪAS, kā arī vismaz 160 kvadrātos apsekot pēc iespējas visas ūdenstilpes un ūdensteces.
Rezultātā 567 kvadrātos ziņota vismaz viena jauna (iepriekš nekonstatēta) ligzdojoša ĪAS. 518 kvadrātos šobrīd konstatētas vismaz piecas dažādas ĪA ligzdojošas putnu sugas. Šajos kvadrātos vidēji konstatētas astoņas dažādas ĪAS. Kopumā visā Latvijā 1900 kvadrātos ziņota vismaz viena jauna ligzdojoša ĪAS (vidēji trīs). Apmeklēti arī 173 kvadrāti, kuros pēc iespējas apmeklētas visas ūdenstilpes un uzskaitīti tur sastopamie ligzdojošie ūdensputni un ĪAS.
Vairāk kā 240 brīvprātīgo devuši savu ieguldījumu, ziņojot kādu ĪAS. Gandrīz 100 brīvprātīgie ziņojuši piecas vai vairāk ĪAS vietās, kur iepriekš tās kā ligzdotājas nav bijušas konstatētas. Paldies jums!
Jau vairākus gadus brīvprātīgie iesaistās, veicot piecu minūšu garu audio ierakstus mazāk apsekotajās teritorijās. Projekta laikā apkopoti un izanalizēti 560 šādi audio ieraksti. Aktivitāte bijusi ļoti augsta un vēl rudenī un ziemā turpināsies iesūtīto ierakstu analizēšana. Šis ir ļoti būtisks pienesums sugu apzināšanā, īpaši no attālākiem Latvijas reģioniem un viensētām. Paldies!
Nekad iepriekš Latvijas vēsturē putnu dati tādā daudzumā un detalizācijas līmenī nav bijuši ievākti. Lai gan paveikts ir jau daudz, tomēr ir arī daudz vietu Latvijā, kur par putnu izplatību aizvien zinām maz. Pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstam, vēl nākamgad turpināsies datu un audio piecminūšu ievākšana. Jebkurš ĪAS novērojums būs svarīgs, it īpaši no attālākām vietām Latvijā. Pievienojieties šim aizraujošajam piedzīvojumam, esot līdzdalīgi Latvijas sugu aizsardzībā!
Projekts “Datu ieguve Putnu direktīvas 12.panta ziņojuma vajadzībām (2022.-2023.gadam)” (Nr.1-08/45/2022) īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Papildinformācija: www.lob.lv
Rudenim iestājoties, esam uzsākuši Vides izglītības fonda programmas Jaunie vides reportieri jauno sezonu. Programma norisinās vairāk nekā 40 valstīs visā pasaulē un sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 11 līdz 25 gadiem pētīt un izzināt sev būtiskas vides problēmas un popularizēt to risinājumus sabiedrībā, izmantojot mūsdienu mediju rīkus - rakstus, fotogrāfiju un video.
Aicinām jauniešus pievienoties Jauno vides reportieru pulkam un izmantot sniegtās iespējas, piemēram, attīstīt žurnālistikas un radošuma prasmes, piedalīties jauniešu misijās, pasākumos un konkursos, kā arī būt pārmaiņu līderim, informējot un izglītojot sabiedrību par vides aizsardzības jautājumiem.
Jauno vides reportieru programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšāns: ‘’Piedaloties JVR programmā, jauniešiem ir iespēja runāt par jautājumiem, kas viņus satrauc vides jomā un rosināt nepieciešamās pārmaiņas. Liels prieks, ka pēdējos gados mūsu jaunieši arī veiksmīgi piedalās starptautiskā JVR konkursā, iegūstot godalgotas vietas, kā arī vērtīgas zināšanas, prasmes un pieredzi. Jaunajā sezonā būs iespēja arī satikties klātienē un iepazīt domubiedrus no visas Latvijas, kā arī sagatavoties JVR konkursam.’’
Aicinām jauniešus un skolotājus (padomdevējus) līdz 13. oktobrim reģistrēties: https://jvr.lv/registrejies/
Vides izglītības fonds (VIF) ir dibināts ar mērķi veicināt ilgtspējīgu attīstību ar vides izglītības palīdzību. VIF pamatktivitātes ir saistītas ar pasaules vadošās vides izglītības organizācijas Foundation for Environmental Education (FEE International) programmu īstenošanu Latvijā.
Kontaktinformācija saziņai:
Daniels Trukšāns, Jaunie vides reportieri programmas vadītājs Latvijā, jvr@videsfonds.lv
Jaunie vides reportieri programmu Latvijā īsteno nodibinājums “Vides izglītības fonds”. Programmu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds projekta “FEE International programmu īstenošana Latvijā 2023.gadā” (Nr. 1-08/54/2023) ietvaros.
Laika posmā no 14.-16.09.2023. Spānijas pilsētā Aranhuezā norisinājās starptautiska Eiropas līmeņa konference "11th Symposium on the Conservation of Saproxylic Beetles", kurā piedalījās arī Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstīta projekta „Sarkanā plakaņa Cucujus cinnaberinus populācijas aprēķina algoritma izstrāde un monitorings” eksperti Uldis Valainis un Maksims Balalaikins.
Projekta eksperti konferencē piedalījās ar ziņojumu “Sarkanā plakaņā Cucujus cinnaberinus populācijas lieluma aprēķināšanas algoritma izstrādes koncepcija”, kā arī iepazinās ar citu valstu ekspertu pieredzi aizsargājamo saproksīlo vaboļu sugu monitoringā.
Projektam izvēlētā mērķsuga sarkanais plakanis Cucujus cinnaberinus ir iekļauts Eiropas Padomes direktīvā 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas floras un faunas aizsardzību” II pielikumā, kas nozīmē, ka šī suga ir Kopienas interešu sfērā un tās dzīvotņu saglabāšanai nepieciešams stingrs aizsardzības režīms. Dzīvotņu direktīvas 17.pants nosaka, ka sešu gadu periodā visām ES dalībvalstīm ir jāiesniedz ziņojums Eiropas Komisijai par Eiropas Savienības nozīmes sugu stāvokli valstī, tomēr nav vienotas pieejas attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu monitoringā izmantojamām metodēm, monitoringa ietvaros iegūto datu interpretāciju, kā arī sugu populāciju lieluma aprēķināšanas metodiku, līdz ar to ir nepieciešams veicināt ciešāku sadarbību starp dažādu ES dalībvalstu pētniekiem, kas piedalās aizsargājamo sugu monitoringā, kā arī ziņojuma sagatavošanā.
Projekts “Sarkanā plakaņa Cucujus cinnaberinus populācijas aprēķina algoritma izstrāde un monitorings” (Nr. 1-08/62/2022) īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Ar vairāk nekā trīsarpus miljoniem novērotu putnu šoruden noslēgušās Eiropas putnu vērošanas dienas 2023 jeb “EuroBirdwatch 2023”, kas norisinājās Eiropā un Centrālajā Āzijā, tostarp arī Latvijā, 30. septembrī un 1. oktobrī.
Šogad kopumā 15 125 tūkstoši dalībnieku 28 valstīs novērojuši 3,5 miljonus putnu, tai skaitā, Latvijā 1020 dalībnieki kopumā ziņojuši par 83 603 putniem. Latvijā norisinājās 28 pasākumi, savukārt kopumā notikuši 777 pasākumi 34 Eiropas un Centrālās Āzijas valstīs.
Visvairāk putnu novērots Somijā (1 496 000), Zviedrijā (944 045) un Nīderlandē (340 500), savukārt visvairāk dalībnieku Eiropas putnu vērošanas dienās piedalījušies Grieķijā, Ungārijā un Zviedrijā.
Kopumā visbiežāk ziņots par novērotām baltvaigu zosīm, lauku baložiem un mājas strazdiem, savukārt Latvijā skaitliski visbagātīgākie novērojumi šoruden bijuši par ķīvītēm (11 836), mājas strazdiem (7972) un dzērvēm (3569).
Latvijā viens no interesantākajiem novērojumiem bija Kaņiera ezera apkaimē Viestura Vintuļa ziņotais novērojums – lidojumā novērots lielais dumpis un trīs jūras ērgļi, no kuriem viens nomedījis arī zivi.
Eiropas Putnu vērošanas dienās novērotie putni tiek uzskaitīti un apkopoti gan katrā dalībvalstī, gan visā reģionā kopumā, izceļot arī neparastāko putnu sugu novērojumus. Šogad pasākuma koordinatoru centra uzdevumu pildīja Slovākija.
Pērn kopumā 19 tūkstoši dalībnieku novērojuši 4,6 miljonus putnu, tai skaitā, Latvijā 386 dalībnieki kopumā ziņojuši par 37 150 putniem, kas pārstāv vairāk nekā 140 sugas. Latvijā skaitliski visbagātīgākie novērojumi pērnruden bijuši par mājas strazdiem, ķīvītēm un kajakiem.
Rudenī notiekošās Putnu dienas ir daļa no starptautiskas iniciatīvas – 1993. gadā aizsāktās Eiropas Putnu vērošanas dienu tradīcijas jeb “EuroBirdwatch”, ko organizē lielākā putnu aizsardzības organizācija pasaulē “BirdLife International”, kuru Latvijā pārstāv Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība Putnu dienas rīkos arī pavasarī – tās norisināsies 2024. gada 6. un 7. aprīlī.
Projekts “Atklāj putnu burvību (Nr. 1-08/97/2022) īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu.
Papildiformācija: www.lob.lv
Eiropas Zinātnieku nakts 2023 norisināsies šī gada 29.septembrī. Latvijas Hidroekoloģijas institūts sadarbībā ar Baltijas Vides Forumu, rakstnieci Agnesi Vanagu (grāmatas “Plastmasas huligāni. Tas ir murgs” autore), studenšu korporāciju “Selga” un Dabas aizsardzības pārvaldi aicina iepazīties ar aktuālajām ūdens vides problēmām un, izstaigājot interaktīvu maršrutu, atklāt ūdens pārsteidzošās pasaules noslēpumus. Būs iespēja apskatīt neparastas pētīšanas ierīces, smagos nirēju tērpus, krāsaino zemūdens pasauli, caurspīdīgo zooplanktonu un mikroskopisko aļģu pasauli.
Varēs nostiprināt esošās un iegūt jaunas zināšanas par eitrofikāciju (ezeru, jūras aizaugšanu), bioloģisko daudzveidību, dabas vērtībām piekrastē izzinošās un interaktīvās nodarbēs Mobilajā dabas klasē, plastmasas piesārņojuma izplatību un ceļu, īpaši par jauno kampaņu “Plastmasas Pirāti”, kā arī uzzināt kā bīstamās vielas var nonākt ūdens vidē un arī cilvēku pārtikā. Tāpat būs iespēja uzzināt skolēnu ievākto ezeru un dīķu ūdens paraugu pirmos rezultātus pētījumam par Latvijas ezeriem, kas tapis projektā “Ceļā uz atbildīgu vides rīcību, padziļinot izpratni par mūsu ezeriem”. Ziņojums pieejams šeit.
Studenšu korporācija “Selga” organizēs paneļdiskusiju par plastmasas piesārņojumu, kuru vadīs Uģis Joksts un kurā ar viedokļiem dalīsies dažādu jomu pārstāvji – vides eksperts Jānis Ulme, aprites ekonomikas eksperts Edgars Čerkovskis, rakstniece Agnese Vanaga un citi.
Papildinformācija: Latvijas Hidroekoloģijas institūts, e-pasts: hydro@latnet.lv un Baltijas Vides forums, e-pasts: bef@bef.lv
Daļa aktivitāšu tiek finansēta Latvijas vides aizsardzības fonda projekta nr. 1-08/85/2022 “Ceļā uz atbildīgu vides rīcību, padziļinot izpratni par mūsu ezeriem” ietvaros.
Ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, Latvijas Zaļās kustības īstenotā projekta „Kampaņa „Zaļā jūra 2022-2023”” ietvaros, 22. un 29. septembrī notiks Pelēkās kāpas atjaunošana talkas Mērsraga un Bērzciema piekrastē.
LZK programmas “Saglabāsim Latvijas kāpas” ietvaros, jau vairākus gadus ārvalstu finansētu projektu ietvaros, veicam konkrētus pasākumus, lai atjaunotu Pelēkās kāpas biotopu Latvijas piekrastē. Kopš 2021.gada, LZK projektu ietvaros, ir organizētas 15 talkas, lai attīrītu unikālo Pelēko kāpu no priežu jaunaudzēm un krūmiem, kas apdraud Pelēkās kāpas nākotni un daudzviet pārvērš to par mežaino kāpu.
Jāuzsver, ka Pelēkā kāpa ir Eiropas nozīmes aizsargājams biotops, kas Latvijas piekrastē ir apdraudēts, jo netiek regulāri kopts un atjaunots. Mūsu monitoringa vizītēs piekrastes kāpās ir fiksēti daudzi gadījumi, kad piekrastes dabas aizsardzības teritoriju plānos iezīmēta Pelēkā kāpa ir aizaugusi ar priežu mežu un faktiski ir jau zudusi. Ir fiksēti gadījumi, kad nelielas priežu audzes pārņem pat priekškāpas teritorijas, kas līdz šim nebija konstatēts.
Lai izglītotu skolu jauniešus par kāpu daudzveidību, paralēli talkām piekrastē, no 15. septembra līdz 20.oktobrim, notiek arī skolu ekspedīcijas uz tuvējo piekrasti, projekta Piekrastes vērotāji ietvaros. Vēl projekta programmā tiks rīkots jau 4. Piekrastes Jauniešu Forums, kas 24.oktobrī notiks Rojā. Iepriekšējais Forums notika 2022.gadā Zūru pamatskolā un tajā piedalījās vairāk kā 100 dalībnieku no 6 piekrastes skolām.
22.septembrī talkā dosies Upesgrīvas pamatskolas jaunieši, savukārt 29. septembrī Pelēko kāpu atjaunos Engures vidusskolas un Talsu pamatskolas jauniešu grupas.
Aktuālā informācija:
Jānis Matulis janis.matulis@zalie.lv
http://www.facebook.com/ZalaKustiba
Šī gada 15.septembrī notika ikgadējā Ekoskolu apbalvojumu ceremonija vienojot ap 350 dalībnieku – gan skolēnus, gan pedagogus. Diena sākās ar ‘’Pozitīvo gājienu’’ no Strēlnieku laukuma uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), lai kopā ar ministru Māri Sprindžuku dotos tālāk līdz Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kur Ziedoņa zālē norisinājās Ekoskolu apbalvojumu pasniegšana. Gājiena mērķis bija aicināt VARAM aktīvāk iesaistīties aprites ekonomikas iedzīvināšanā, lai ikvienam būtu vieglāk samazināt atkritumus ikdienā un dzīvot dabai draudzīgāk.
Pasākums tika atklāts ar Rīgas Doma kora skolas gospeļkora priekšnesumu, kam sekoja svinīgas uzrunas un sveicieni no VARAM ministra Māra Sprindžuka un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Santas Šmīdleres. Ekoskolu apbalvošanas pasākumā tika atklāta starptautiskā Rīcības dienu kampaņa, kas ik gadu liek aizdomāties par vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības nozīmi mūsu ikdienā, savukārt sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu, apbalvošanas pasākumā atklāja arī starptautiskās izglītības akciju ‘’Pasaules lielākā mācību stunda’’.
Apbalvošanas ceremonijas gaitā Ekoskolas saņēma aktuālo informāciju par gaidāmajiem notikumiem šajā mācību gadā, iespējām piedalīties dažādās apmācībās un aktivitātēs, kā arī par Rīcības dienu kampaņu, kas šogad jau notiks vienpadsmito gadu, LIFE projektā ‘’No atkritumiem uz resursiem’’ izstrādātiem izglītojošiem rīkiem un aktivitātēm, Eiropas amatierzinātnes kampaņu ‘’Plastmasas pirāti – uz priekšu, Eiropa!’’, kur jaunieši ir aicināti uzzināt vairāk par plastmasas piesārņojumu un sniegt atbalstu pētniecībā, Jauno vides reportieru programmas iespējām, kā arī par Vides izglītības fonda (FEE) aktualitātēm sadarbībā ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu programmu Aktīvo iedzīvotāju fonds.
Pasākuma vadītājs Mārtiņš Kozlovskis jeb Kozmens ar dalībnieku iesaisti sprieda par aprites ekonomiku veicinošām rīcībām, ko īstenot ikdienā. Jaunieši piedalījās dažādās aktivitātēs. Ekoskolu drosmīgie dalībnieki demonstrēja tērpus Ilgtspējīgās modes skatē un iesaistījās brīvrunu tapšanā kopā ar Latvijas repa improvizācijas teātri Brīvrunu Projekts.
Šogad 96 izglītības iestādes saņēma prestižo starptautisko Zaļo karogu, tostarp piecām izglītības iestādēm tika piešķirts augstākais programmas apbalvojums Ekoskolu vēstnieka statuss, 43 – ieguva Latvijas Ekoskolas sertifikātu.
Ekoskolu svētku ‘’Pozitīvais gājiens’’ un apbalvošanas ceremonijas 2023 bildes: http://ej.uz/Ekoskolu_gajiens_apbalvosana2023
Ekoskolu programma ir viena no visaptverošākajām un populārākajām vides izglītības pieejām pasaulē. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas 185 izglītības iestādes (no pirmsskolām līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas 48 700 izglītības iestādes 73 valstīs. Programmā tiek aicināta piedalīties ikviena izglītības iestāde, kas gatava savā darbā ilgtermiņā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Dalība Ekoskolu programmā ir vērtīgs ieguvums ne tikai izglītības iestādes kolektīvam, bet arī pašvaldībām, jo līdztekus citiem mērķiem programmā aktīvi tiek veicināta arī sabiedrības līdzdalība apkārtējās vides pārvaldībā.
Papildu informācija:
Ekoskolu programmu Latvijā īsteno nodibinājums “Vides izglītības fonds”. Programmu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds projekta “FEE International programmu īstenošana Latvijā 2023.gadā” (Nr. 1-08/54/2023) ietvaros.