Noslēdzies projekts “Augstākās bangas robežas noteikšana iecirkņos ar sarežģītu teritorijas īpašumtiesību struktūru”

Biedrība “Baltijas krasti”, sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamentu, no 2022. g. oktobra līdz 31. decembrim īstenojusi projektu “Augstākās bangas robežas noteikšana iecirkņos ar sarežģītu teritorijas īpašumtiesību struktūru”. Projekta ietvaros uzlabota līdz šim izveidotā augstākās bangas robežlīnija, identificēti objekti krasta zonas reljefā un morfoloģijā, kuru klātbūtne būtu izmantojama kā aktīvās krasta zonas robežas indikators arī pie absolūtajiem augstumiem, kas ir mazāki par iepriekš definēto minimāli pieļaujamo, kā arī konsultēts par juridisko metodiku personu īpašumu sadursmes situācijās.

Latvijas piekraste ir ne tikai dabas aizsardzības objekts, bet tai ir arī nozīmīga ekonomiskā, sociālā, kultūras un rekreatīvā nozīme. Civillikuma 1104.pants noteic, ka publiskie ūdeņi ir valsts īpašums, ciktāl uz tiem nepastāv īpašuma tiesības privātai personai. Jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas. Civillikums nosaka piederības, t.sk. publisko ūdeņu, principus. Tā 1102. pants norāda, kas ir “publiskie ūdeņi”, ietvert cita starpā “jūras piekrastes joslu.” Savukārt Civillikuma 1104. pants izdala “jūras piekrasti” līdz “tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas” atsevišķā teikumā, lai definētu, ka attiecīgā “josla” pieder valstij. Likumdevējs norādījis, ka arī 1104. pants “attiecas uz visiem īpašumiem neatkarīgi no īpašuma tiesību rašanās laika”.

Biedrība “Baltijas krasti” no 2019. gada 2. aprīļa līdz 2019. gada 31. augustam veica pētījumu “Jūras augstākā banga – Pētījums par metodoloģiskā un juridiskā pamatojuma noteikšanu” un izstrādāja priekšlikumus izmaiņām normatīvajā regulējumā, lai varētu sagatavot nepieciešamo metodoloģisko un juridisko pamatojumu Ministru kabineta uzdevumu izpildei par vietām, kuras sasniedz jūras augstākās bangas, noteikšanu. Pētījumā tika analizēta visa Kurzemes piekrastes teritorija un Rīgas jūras līča kreisā krasta teritorija, kur bija pieejami tālizpētes LiDAR dati, bet dati par Rīgas jūras līča Ziemeļvidzemes daļu nebija vēl pieejami.

No 2021. gada 1. maija līdz 2022. gada 30. martam biedrība “Baltijas krasti” īstenoja projektu ”Augstākās bangas robežlīnijas un tās riska zonas noteikšana un apsaimniekošana jūras krasta joslā” (projekta reģ. nr. 1-08/ 169 / 2020). Projekta laikā tika noteikta augstākās bangas robežlīnija, izmantojot 2,5 metru absolūtā augstuma atzīmi virs jūras līmeņa, kā arī dabā analizējot izņēmuma gadījumu zonas, piemēram, upju grīvas vai mākslīgi nostiprinātus krastus. Vienlaikus skatīts arī augstākās bangas robežlīnijas juridiskais konteksts un izstrādāti ieteikumi apsaimniekošanas darbībām augstākās bangas robežlīnijas zonā. Vērtējot projektā izstrādāto modeli ir secināts, ka tā īstenošana novedīs pie Civillikuma 1104. pantā nostiprinātā principa, ka zeme līdz augstākajai bangas joslai pieder valstij, sadursmes ar personu īpašuma tiesībām, kas veidojušās gan vēsturiskās zemes reformas procesā, gan dabiskās erozijas procesā.

Projekta “Augstākās bangas robežas noteikšana iecirkņos ar sarežģītu teritorijas īpašumtiesību struktūru” mērķis bija piedāvāt iespējamus risinājumus, lai kvantitatīvi samazinātu šādu sadursmju skaitu, nerisinot jautājumu par Civillikuma 1104.panta kolīziju. Projekta laikā atjaunota augstākās bangas robežlīnijas automatizētās noteikšanas metodika, kā arī sniegtas konsultācijas par iespējamo īpašuma tiesību konfliktu risināšanu. Projekta rezultātā tika sagatavots ziņojums, kurā detalizēti aprakstīta augstākās bangas robežlīnijas metodika, iekļaujot algoritma skriptus, aprakstīti svarīgākie robežlīnijas ierobežojumi un piedāvātas rekomendācijas īpašumu tiesību sadursmes metodikai. Tāpat izstrādāti kartogrāfiskie materiāli, kas atspoguļo augstākās bangas robežlīnijas novietojumu Latvijas piekrastē.

Projekts īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumu, budžeta programmas 21.00.00 „Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 „Vides aizsardzības projekti” ietvaros.