Pilotpētījums neinvazīvā ceļā iegūtu DNS saturošu paraugu izmantošanai lūšu populācijas stāvokļa monitoringā

Īstenotājs: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”

Īstenošanas laiks: 01.04.2021.- 30.06.2022.

Mērķis:

Novērtēt neinvazīvā monitoringa metožu – matu lamatas un slēpņu kameras – efektivitāti Latvijas apstākļos un iegūto paraugu – matu, urīna, ekskrementu un pēdu nospiedumu – analīžu rezultātus, radot priekšnoteikumus un izstrādājot rekomendācijas tālākai Eirāzijas lūšu monitoringa sistēmas pilnveidošanai.

Plānotie uzdevumi:

1. Sagatavošanās darbi lauka pētījumu veikšanai
2. Matu lamatu un slēpņa kameru uzstādīšana un regulāra pārbaude
3. Starpposma rezultātu saskaņošana ar Pētījuma sadarbības iestādi
4. DNS paraugu – matu, urīna, pēdu nospiedumu un ekskrementu – analīze laboratorijā
5. Neinvazīvā ceļā ievākto paraugu un iegūto rezultātu novērtējums.
6. Priekšlikumu izstrāde pārejai uz Eirāzijas lūšu neinvazīvu monitoringu neatkarīgi no datu ieguves iespējām par nomedītiem un bojāgājušiem dzīvniekiem

Sasniegtie rezultāti:

1. 1. Sagatavošanās darbi lauka pētījumu veikšanai.
   Sagatavots aktivitāšu plāns lauka pētījumiem: veikta vietu izvēle – izvēlētas potenciālās matu lamatu vietas (5 – Viļķenē, 7 – Kalsnavā, 7 – Ķemeru nacionālā parkā) un veikta šo vietu priekšizpēte; nodrošināts saskaņojums (informatīvās vēstules) ar izvēlēto matu lamatu teritoriju īpašnieku/lietotāju un Dabas aizsardzības pārvaldi.
2. Matu lamatu un slēpņa kameru uzstādīšana un regulāra pārbaude.
   Ierīkotas 19 matu lamatas un uzstādītas 19 slēpņa kameras. Nodrošināta regulāra – 2x mēnesī – matu lamatu un kameru apsekošana laika periodā no 01.07.2021. līdz 31.03.2022. Veikta DNS saturoša materiāla un foto/video materiāla ievākšana. Pētījuma norises laikā matu lamatās un to tuvā apkārtnē neinvazīvā ceļā ievākti 55 matu, 9 urīna, 1 ekskrementa un 40 svaigu pēdu nospiedumu sniegā un dubļos (e-DNS) paraugi.
3. Starpposma rezultātu saskaņošana ar Pētījuma sadarbības iestādi. Saskaņota ar Dabas aizsardzības pārvaldi pētījuma darbu izpilde. Iesniegts Starpziņojums par Pilotpētījumu neinvazīvā ceļā iegūtu DNS saturošu paraugu izmantošanai lūšu populācijas stāvokļa monitoringā (01.04.2021-31.10.2021).
4. DNS paraugu – matu, urīna, pēdu nospiedumu un ekskrementu – analīze laboratorijā Pētījuma laikā izstrādātas DNS izdalīšanas metodikas no visiem ievāktiem parauga veidiem un veiktas DNS analīzes 288 paraugiem (matu, urīna, pēdu nospiedumu un ekskrementu paraugi). Ievākto paraugu molekulārās ģenētikas analīzes veiktas LVMI “Silava” Ģenētisko resursu centra Molekulārās ģenētikas laboratorijā. Laboratorijā tika veikta parauga DNS izdalīšana un genotipēšana. Kvalitatīva DNS iegūšanas gadījumā bija iespējams paraugu identificēt indivīda līmenī. Paraugu apstrādes un DNS izdalīšanas protokolu pielāgošanas nolūkā paraugi ievākti arī no nebrīvē mītošiem lūšiem, kā arī no dažiem 2020./21.gada medību sezonā legāli nomedītajiem lūšiem un ceļu satiksmes negadījumos cietušiem lūšiem. Kopumā no matu lamatām un nebrīvē mītošiem lūšiem ievākti sekojoši paraugi: matu paraugi – 125, urīna paraugi – 47, ekskrementu paraugi – 56, e-DNS paraugi – 60. Vislabākie rezultāti – augstas kvalitātes izdalīta DNS – ir iegūti no ekskrementu paraugiem, pēc tam sekojot urīna un matu paraugiem un viszemākie rezultāti ir apstrādājot pēdu nospiedumu sniegā un dubļos paraugus.
5. Neinvazīvā ceļā ievākto paraugu un iegūto rezultātu novērtējums.
   Sagatavots Pārskats par neinvazīvā ceļā iegūto datu novērtējumu.
   Kopumā pētījuma laikā identificēti vismaz 9 pieauguši indivīdi un tajā skaitā 2 reproduktīvas mātītes. Matu lamatas ir nozīmīga metode neinvazīvā ceļā DNS saturošu paraugu ieguvei. Turpmāk matu lamatas būtu iekļaujamas lūšu neinvazīvā monitoringa shēmā, īpaši apvienojot tās darbību ar citām datu neinvazīvām ieguves metodēm, piemēram slēpņu kamerām. Dati no slēpņu kamerām kombinācijā ar matu lamatu izmantošanu, dod papildus iespēju salīdzināt un vērtēt fiksēto indivīdu fenotipisko un genotipēto pazīmju unikālo sakritību. Ģenētiskās analīzes ir nepieciešama neinvazīvā monitoringa daļa, jo tā dod precīzu informāciju par indivīdu identitāti (kurus nav iespējams atšķirt izmantojot slēpņu kameras datus), kā arī dod iespēju iegūt informāciju par ģenētisko daudzveidību un radniecību.
6. Priekšlikumu izstrāde pārejai uz Eirāzijas lūšu neinvazīvu monitoringu neatkarīgi no datu ieguves iespējām par nomedītiem un bojāgājušiem dzīvniekiem. Sagatavotas Rekomendācijas par neinvazīvā monitoringa ieviešanas nepieciešamību Eirāzijas lūša populācijas novērtējumā.

Projekta rezultātu ilgstspēja:

Izstrādātajās rekomendācijās un pārskatā apkopota informācija par pētījuma laikā iegūto pieredzi un rezultātiem un sniegti ieteikumi turpmākajai sugas monitoringa pilnveidošanai, nodrošinot ticamu informāciju tālākai zinātniski pamatotai sugas aizsardzībai Baltijas populācijas mērogā. Pētījuma aktualitāti pastiprina apstāklis, ka Eirāzijas lūsis ir iekļauts

Eiropas Kopienas direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva) IV pielikumā. Saskaņā ar direktīvas 17. pantu, ik pēc sešiem gadiem Latvijai ir jāziņo Eiropas Komisijai par sugas stāvokli valstī.

Aktivitātes turpmākā īstenošana veicinās sugas aizsardzības plāna kopējā mērķa sasniegšanu sugas labvēlīga aizsardzības stāvokļa uzturēšanai Latvijā un Baltijas populācijā. Praksē pārbaudītās lūšu monitoringa metodes, turpinot pilnveidot pieredzi matu lamatu efektivitātes palielināšanā un kvalitatīva DNS izdalīšanā no iegūtajiem paraugiem, ir pietiekošs pamats pārejai uz lūšu monitoringa neinvazīvām metodēm Latvijā un iegūto rezultātu salīdzināmībai ar citās Eiropas valstīs izmantoto monitoringa metožu rezultātiem.

Pielikumā:

1. Rekomendācijas par neinvazīvā monitoringa ieviešanas nepieciešamību Eirāzijas lūša
2. populācijas stāvokļa novērtēšanai.
3. Pārskats par neinvazīvā ceļā iegūto datu novērtējumu.
4. Video faili (6).