Hitrīdijsēnes Batrachochytrium dendrobatidis (turpmāk – Bd) izraisītā slimība – hitrīdijmikoze, ir viens no nozīmīgākajiem globāla abinieku skaita samazināšanās cēloņiem, kā arī viens no galvenajiem populāciju samazināšanās slēptajiem cēloņiem gadījumos, kad nav izdevies identificēt kādu konkrētu ekoloģisko vai antropogēno faktoru. No Projektā analizētajiem 900 varžu paraugiem Bd pozitīvs rezultāts bija 44 (jeb 4.9%) vardēm, kur infekcijas intensitāte (I) variēja robežās 0.011–651.31, vidēji (±standartnovirze) 47.687±131.781 Bd zoosporu genomu ekvivalentu. Hitrīdijmikozes ierosinātājs Bd ir sastopams lielākajā Latvijas daļā. Inficēto īpatņu un ūdenstilpņu īpatsvars ir samērā zems, tā, pētījumā 87% Bd-pozitīvo paraugu inficēšanās intensitāte bija <10 zoosporu genomu ekvivalentu. Bd biežāk konstatēts Latvijas D, A un C daļās, novērojama tendence veidot ģeogrāfiskus klāsterus, kas nav atkarīgi no lokāla klimata īpatnībām. Augstāks inficēšanās līmenis bija nelielās, iegrimušiem makrofītiem bagātas ūdenstilpēs ar zemu dūņu īpatsvaru sedimentos. Salīdzinot Bd inficēšanās datus ar vokalizējošu tēviņu uzskaišu datiem, būtiska negatīva Bd ietekme uz zaļo varžu (Pelophylax spp.) populācijām nav konstatēta. Bd var potenciāli ietekmēt trīs īpaši aizsargājamās sugas: sarkanvēdera ugunskrupi (Bombina bombina), smilšu krupi (Epidalea calamita), lielo tritonu (Triturus cristatus) piecās Natura 2000 teritorijās, kur to atradnēs Bd ir konstatēts zaļajām vardēm.