• Sākums >
  • Abiniekiem nāvējošas slimības – hitrīdijmikozes ietekmes uz Latvijas abinieku populācijām novērtēšana

Abiniekiem nāvējošas slimības – hitrīdijmikozes ietekmes uz Latvijas abinieku populācijām novērtēšana

Reģ Nr. 1-08/160/2020

Projekta mērķis

Hitrīdijsēnes Batrachochytrium dendrobatidis (turpmāk – Bd) izraisītā slimība – hitrīdijmikoze, ir viens no nozīmīgākajiem globāla abinieku skaita samazināšanās cēloņiem (Kolby, Daszak 2016), kā arī, domājams, viens no galvenajiem populāciju samazināšanās slēptajiem cēloņiem gadījumos, kad nav izdevies identificēt kādu konkrētu ekoloģisko vai antropogēno faktoru (Olson u.c. 2013). Slimības klīniskās izpausmes variē no pēkšņas nāves bez īpašām ārējām pazīmēm līdz redzamiem ādas bojājumiem; parastākās pazīmes ir intensīva ādas virskārtas atslāņošanās, ādas apsārtumi vai krāsojuma izbalēšana. Abiniekiem āda ir kaila un tādēļ tā ir ļoti svarīgs orgāns no osmoregulācijas un gāzu maiņas viedokļa; hitrīdijmikozes rezultātā ādas funkcija tiek sagrauta audu fizisku bojājumu rezultātā (van Rooij u.c. 2015). Bd inficē lielāko daļu Latvijas abinieku sugu, gan retās (tādas kā ugunskrupis), gan parastās (zaļās vardes), un ir konstatēts lielākajā Eiropas daļā (Duffus, Cunningham 2010; Sztatecsny, Glaser 2011). Pētījumā, kas veikts Latvijas DA daļā LVAF projekta Nr. 1-08/153/2017 ietvaros, Bd tika konstatēts 59% apsekoto ūdenstilpņu un 52% paraugu. Neskatoties uz potenciāli iznīcinošo ietekmi uz Latvijas abinieku populācijām, Bd infekciju DA.Latvijā raksturoja kopumā augsts inficēto populāciju un īpatņu īpatsvars samērā vieglā patogēna invāzijas formā; tas var liecināt vai nu i) par ilgstošu Bd klātbūtni un abinieku populāciju adaptēšanos, vai arī ii) par patogēna invāzijas sākuma stadiju Latvijā. Pirmajā variantā maz ticams, ka šis patogēns tuvākajā laikā varētu būtiski pasliktināt abinieku populācijas un no tiem atkarīgo dzīvnieku grupu bioloģisko daudzveidību, savukārt otrajā variantā hitrīdijmikoze ir nopietns drauds Latvijas bioloģiskai daudzveidībai. Atzīstot šo potenciālo draudu, abinieku hitrīdijmikozes monitorings ir iekļauts Valsts bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā kā speciālais monitorings ar izpildes biežumu reizi sešos gados. Latvijā tiek realizēta abinieku fona monitoringa programma, kuras ietvaros tiek iegūti dati, kas ir pietiekoši to populāciju stāvokļa raksturošanai. Šis monitorings noklāj visu Latvijas teritoriju, tā ietvaros tiek veiktas vokalizējošu bezastaino abinieku (vardes, krupji u.taml.) uzskaites, un DU zinātnieki nesen ir izstrādājuši jaunu metodi šādu uzskaišu rezultātu transformācijai populācijas lieluma novērtējumos (Čeirāns u.c. 2020). Vienkāršākais veids, kā novērtēt Bd reālo ietekmi uz abinieku populācijām Latvijas mērogā, ir saistīt augstāk minētos abinieku uzskaišu datus ar Bd klātbūtni monitoringa parauglaukumos. Dati par Bd prevalenci un infekcijas smagumu abinieku populācijās monitoringa 30 parauglaukumos ļautu novērtēt likumsakarību starp inficēšanās smagumu un abinieku populācijas lielumu, novērtēt, vai Latvijas mērogā Bd ietekme ir būtiska vai maznozīmīga, un prognozēt situācijas attīstību tuvākajā nākotnē.

Projekta uzdevumi

1.Identificēt paraugošanas ūdenstilpnes, nodrošinot paraugu ņemšanas vietu izvēli atbilstoši sekojošiem kritērijiem: abinieku datu pieteikamība, ūdenstilpnes reprezentativitāte parauglaukumam, ūdenstilpes pieejamība abinieku ķeršanai. 2.Veikt paraugu ņemšanu hitrīdijmikozes analīzēm. Paraugojamā saimnieksuga ir zaļās vardes (Pelophylax sp.), kas nodrošina labu analīžu materiālu un ļauj salīdzināt ģeogrāfiskā ziņā attālu vietu rezultātus (Balaz u.c. 2013). 3.Veikt hitrīdijmikozes DNS analīzes, pielietojot molekulārās bioloģijas metodes (Annis u.c. 2004, Kirshtein J.D. u.c. 2007). 4.Novērtēt hitrīdijmikozes ietekmi uz Latvijas abinieku populācijām. Veikt datu analīzi abinieku uzskaišu un hitrīdijmikozes analīžu rezultātiem un sagatavot projekta atskaiti.

Projekta rezultāti

1.Izpētes ūdenstilpņu saraksts ĢIS (KML fails), ~180 ūdenstilpes 30 parauglaukumos. 2.Paņemti 900 abinieku paraugi analīzēm. 3.Veiktas 900 paraugu analīzes, sagatavots testēšanas pārskats. 4.Sagatavota projekta atskaite ar hitridijietekmes izplatības, invāzijas smaguma un ietekmes uz Latvijas abinieku populācijām novērtējumu.

Vadlīnija Multisektoriālie projekti
Realizācijas laiks 30.06.2022
Īstenotājs Daugavpils Universitāte
Daugavpils, Vienības 13, LV-5400
Projekta kopējās izmaksas 42 100.00 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda 42 100.00 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda 42 100.00 €
Lēmums Piešķirt
Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.