Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta Nr. 1-08/43/2020 “Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā” ietvaros tika novērtēta katras upes esošā un potenciālā nozīme zivju faunas saglabāšanai. Esošā nozīme novērtēta, balstoties uz upes raksturlielumiem un nozīmīgākajām identificējamajām ietekmēm (zivju migrācijas šķēršļi, gultnes iztaisnošana meliorācijas ietvaros, HES ekspluatācija un piegulošās zemes izmantošana). Savukārt potenciālā nozīme novērtēta, iztēlojoties ideālo situāciju – ja uz upēm neatrastos zivju migrācijas šķēršļi un HES, upes plūstu pa dabisku gultni un cilvēks nebūtu pārveidojis ainavu upes krastos.

Novērtējuma veikšanai visa upes tika sadalītas kilometru garos posmos un gan upes raksturlielumi, gan esošā un potenciālā nozīme tika novērtēta katram no šiem posmiem. Datubāzi, kurā apkopoti dati ar aptuveni 20 000 šādiem posmiem, sagatavoja valsts SIA “Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Šajā datubāzē iekļauta informācija par posmu platumu, kritumu, noēnojumu un citiem raksturlielumiem, kā arī par upēs esošajām HES un citiem šķēršļiem, meliorāciju, zemes izmantošanu upes tuvumā u.c.. Upes esošā un potenciālā nozīme zivju faunas saglabāšanā novērtēta katram posmam atsevišķi un pēc tam katra posma rezultāti summēti, lai novērtētu visas upes vai upes ietekmētā posma nozīmi. Esošā nozīme noteikta, ņemot vērā visas faktiskās ietekmes, savukārt potenciālā nozīme attēlo ideālo situāciju, kāda būtu, ja attiecīgajā upē nebūtu neviena aizsprosta, nebūtu veikta meliorācija, netiktu ekspluatēti HES un cilvēks nebūtu pārveidojis upei piegulošās zemes.

Posmu esošās un potenciālās piemērotības novērtēšana veikta, izmantojot speciālu katrai sugai atsevišķi izstrādātu nosacījumu modeli. Posma kopējā vērtība noteikta, summējot visu attiecīgajā posmā potenciāli sastopamo interesējošo zivju sugu vērtību. Nozīmīgākās zivju sugas (lasis, taimiņš, upes nēģis, vimba, strauta forele, alata, salate un strauta nēģis) tika identificētas projekta uzsākšanas seminārā. Sugu izvēlē ņemti vērā četri nosacījumu – sugu saimnieciskā nozīme un nozīme dabas aizsardzībā, migrāciju nepieciešamība un ekoloģiskais jutīgums.

Ņemot vērā sagaidāmo ieguvumu apmēru, upes iedalītas četrās grupās – upes, kurās iespējami nozīmīgākie uzlabojumi, upes, kurās iespējamo nozīmīgi uzlabojumi, upes, kurās iespējami nelieli uzlabojumi un upes, kurās iespējami maznozīmīgi uzlabojumi. Ņemot vērā to, ka daļā no upju to potenciāla pilnai realizēšanai ir nepieciešama vienas vai vairāku uz Daugavas izbūvēto spēkstaciju nojaukšana vai darbi, kas jāveic ārpus Latvijas teritorijas, upes, kurās iespējami nozīmīgākie uzlabojumi ir sadalītas trīs grupās – upes, kas iztek no Latvijas, upes, kas atrodas augšpus kādas no Daugavā izbūvētas HES un pārējās upes.

Sagaidāmo ieguvumu apmērs lielā mērā ir atkarīgs arī no upes izmēra un pašreizējā potenciāla īstenošanas. Šī iemesla dēļ maz ietekmētas salīdzinoši lielas upes var būt apvienotas vienā grupā ar mazām, bet stipri ietekmētām ūdenstecēm.

Balstoties uz iegūtajiem rezultātiem ir izveidoti vēl divi upju saraksti, kurā upes ir sarindotas prioritārajā secībā. Vienā sarakstā upes sarindotas, balstoties uz to pašreizējo potenciālu, savukārt otrā – iztēlojoties situāciju, kad nevienā upē nebūtu vērojama neviena cilvēku radītā ietekme.

Viens no nozīmīgākajiem cilvēka radītās nelabvēlīgās ietekmes veidiem upēs ir cilvēku izbūvētie aizsprosti un citi zivju migrācijas šķēršļi. Balstoties uz projekta rezultātiem, ir sagatavots individuāli nozīmīgāko šķēršļu saraksts. Šajā sarakstā iekļauti tikai visnozīmīgākie šķēršļi, kas iedalīti trīs kategorijās – pieci visnozīmīgākie šķēršļi, ļoti nozīmīgi šķēršļi un nozīmīgi šķēršļi. Institūts uzskata, ka jebkura zivju migrācijas šķēršļa nojaukšana atstāj pozitīvu ietekmi uz upi un tās zivju resursiem. Šī iemesla dēļ sarakstā iekļauti tikai paši nozīmīgākie šķēršļi, savukārt šķēršļi, kuru nozīme ir nedaudz mazāka, savā starpā netiek salīdzināti.

Lielākajā daļā upju baseinu atrodas vairāk nekā viens šķērslis. Citi šķēršļi var būt izbūvēt gan pašā upē, gan tās pietekās vai pieteku pietekās un atkarībā no šķēršļu skaita un to novietojuma mainās arī to ietekmi uz upi un tās sateces baseinu. Lai novērtētu ne tikai individuālu, bet arī vairāku secīgu šķēršļu nozīmi, papildus analizēti vēl divi scenāriji – ja brīva migrācija tiktu nodrošināta ne tikai konkrētajā, bet arī visos augšpus tā esošajos šķēršļos un, ja brīva migrācija tiktu nodrošināta ne tikai konkrētajā, bet arī visos lejpus tā esošajos šķēršļos. Līdzīgi kā individuālajiem šķēršļiem, sarakstā iekļauta tikai informācija par nozīmīgākajām kaskādēm.

Visa projekta gaitā sagatavotie nodevumi, upju saraksti, pieejami Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas mājas lapā sadaļā Projektu materiāli.