Vidzemes televīzijas veidotais raidījums "Es varu būt zaļš"

Es varu būt zaļš – dabas pieminekļi

1. sižets par Sedas purvu

Ievadteksts: Gatavojoties Latvijas simtgades svinībām, ir jāapzinās mūsu valsts lielākais dārgums – daba un dabas pieminekļi, ko latvieši saglabājuši paaudžu paaudzēm, tāpēc Vidzemes ziņu ietvaros rubrikā “Es varu būt zaļš!” katru piektdienu līdz pat 13. novembrim stāstīsim par dažādiem dabas objektiem Ziemeļvidzemē. Eksperti no Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Dabas fonda stāstīs, kā dabas objekts izveidojies, ar ko tas ir nozīmīgs un kādas sugas tā apkārtnē sastopamas. Savukārt skolēni katra sižeta sākumā atklās savas zināšanas par šīm vietām. 1. stāstā aplūkosim, ko zinām par Sedas purvu.

2. sižets par Dambju dižozolu

Ievadteksts: Turpinot pagājušajā nedēļā aizsākto sižetu ciklu, arī šovakar Vidzemes ziņu ietvaros rubrika “Es varu būt zaļš!”. Katru piektdienu līdz pat 13. novembrim stāstīsim par dažādiem dabas objektiem Ziemeļvidzemē – kā tie izveidojušies, kādas sugas to apkārtnē sastopamas un kāpēc šos dabas pieminekļus un vietas ir būtiski saglabāt. Šoreiz stāsts par Dambju dižozolu Burtnieku novadā.

3. sižets par Veczemju klintīm

Ievadteksts: Jau trešo nedēļu Vidzemes ziņu ietvaros rubrika “Es varu būt zaļš!”, kurā līdz pat 13. novembrim stāstīsim par dažādiem dabas objektiem Ziemeļvidzemē. Iepriekš iepazinām dabas vērtības Sedas purvā un Dambju dižozola apkārtnē, bet šoreiz dosimies uz Salacgrīvas novadu, kur atrodas Veczemju klintis.

4. sižets par Rūjas palieni

Ievadteksts: Gatavojoties Latvijas simtgades svinībām, ir jāapzinās mūsu valsts lielākais dārgums – daba un dabas pieminekļi, ko latvieši saglabājuši paaudžu paaudzēm, tāpēc Vidzemes ziņu ietvaros rubrikā “Es varu būt zaļš!” katru nedēļu stāstām par dažādiem dabas objektiem Ziemeļvidzemē. Un šoreiz stāsts par Rūjas palieni.

5. sižets par Salacas upi

Ievadteksts: Kā ierasts, katru nedēļu Vidzemes ziņu ietvaros rubrika “Es varu būt zaļš!”. Šoreiz stāstā par Salacu noskaidrosim, kāpēc krāšņo upes ainavu ietekmē piesārņojums Burtnieku ezerā, kādas reti sastopamas sugas tur dzīvo un kāpēc Salacu dēvē par lašupi.

6. sižets par Burtnieku ezera smilšakmens atsegumiem 

Ievadteksts: Burtnieks ir vienīgais ezers Latvijā, kura krastā viļņu darbības rezultātā ir izveidojušies smilšakmens atsegumi, bet, kopš ūdens līmenis ir pazeminājies, krasti aizaug. Nākamajā sižetā stāsts par cilvēka ietekmi uz dabu.

7. sižets par Rietekļa kadiķi

Ievadteksts: Šoreiz dosimies aplūkot vienu no valsts nozīmes dabas pieminekļiem - lielāko kadiķi Baltijā, kas nodēvēts par godu dzejniekam Rieteklim - dziesmas “Šekur līgo priežu meži” vārdu autoram.

8. sižets par Zilokalnu

Ievadteksts: Zilākalna vārds sabiedrībā daudziem asociējas ar dziednieci Martu Rāceni jeb Zilākalna Martu, tomēr šī vieta ir būtiska arī Eiropas nozīmes meža biotopu deļ. Zilākalnā lielākā daļa mežu ir dabiski, tie nav izcirsti vairāk nekā 100 gadus, tāpēc tā ir mājvieta dažādām augu un dzīvnieku sugām. Par to vairāk nākamajā stāstā.

9.  sižets par Burgas pļavām

Ievadteksts: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā netālu no Valkas atrodas dabas liegums “Burgas pļavas”. Lielāko daļu teritorijas 155 hektāru platībā veido īpaši aizsargājams biotops – palieņu pļavas. Šovakar Vidzemes ziņu noslēgumā noskaidrosim, kā notiek iejaukšanās dabas procesos un kā pļavu dabiskumu apdraud nepareiza apsaimniekošana

10. sižets par Dūņezeru

Ievadteksts: Latvijā ir trīs ūdenstilpnes, kas nes vārdu “Dūņezers”. Viena no tām atrodas Limbažu novadā. Šis ezers un tā apkārtne iekļauta Eiropas aizsargājamo objektu sarakstā Natura 2000, tomēr to skārušas vairākas problēmas – ezeru krastu aizaugšana, ūdens piesārņojums un iepriekš sastapto putnu sugu skaita samazināšanās. Par Dūņezeru vairāk Vidzemes ziņu dabas stāstu rubrikā

11. sižets  par Ķoņu kalnu

Ievadteksts: Dabas aizsardzība – tas nenozīmē tikai augu un dzīvnieku sugu vai dabas pieminekļu aizsargāšanu. Tā ir arī ainavisko vērtību saglabāšana. Latvijas un Igaunijas pierobežā krāšņa ainava paveras no Ķoņu kalna virsotnes. Ar ko šī vieta ir īpaša, kā tā veidojusies un kāpēc Ķoņu kalnu asociē ar drumlina vārdu - par to nākamajā sižetā.

12. sižets par Mellaču dižakmeni

Ievadteksts: Dižakmeņi Latvijā nav nozīmīgi sugu daudzveidības ziņā, tomēr būtiska ir to ainaviskā vērtība. Viens no lielākajiem Ziemeļvidzemē ir Mellaču dižakmens. Ko skolēni zina par šo dabas pieminekli, kā tas nokļuvis Latvijā un kāpēc akmens sašķēlies divās daļās - par to sižetu cikla “Es varu būt zaļš!” noslēguma stāstā.

 

Es varu būt zaļš

1. raidījums 

2.raidījums

3.raidījums

4.raidījums

5.raidījums

6.raidījums

7.raidījums

8.raidījums