Noslēdzies Latvijas vides aizsardzības fonda projektu konkursa “Sadarbības projekti vides politikas veidošanai un īstenošanai” ietvaros 2023., 2024. g. projekts “Avotu ūdens kvalitātes novērtējums Latvijā”.

Pārskats: Avotu ūdens kvalitātes novērtējums Latvijā

Pētījuma īstenotājs: Latvijas Universitāte

Projekta sadarbības partneris: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Vides aizsardzības departaments; Klimata un enerģētikas ministrija, Ūdens resursu departaments.

Pētījumā piedalījās personāls no Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes, kā arī no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR".

Projekta mērķis: veikt ūdens kvalitātes novērtējumu 53 avotos Latvijā, kas ietver hidroķīmiskos parametrus, smagos metālus, kā arī mikrobioloģiskā piesārņojuma un pesticīdu klātbūtnes identificēšanu.

Šāda mērķa uzstādīšana tika izveidota, jo neskatoties uz kopējo avotu skaitu Latvijā un to nozīmīgo lomu ne tikai kā saldūdens resursam, bet arī kā dzeramā ūdens avotam, tikai 30 avotos tiek veikts patstāvīgs ūdens kvalitātes monitorings. Tomēr antropogēnās slodzes pieaugums uz vidi kopumā rada nozīmīgu ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņiem, tai skaitā avotiem, kas ir vietas, kur pazemes ūdeņi dabiski izplūst virszemē. Šādi ūdeņi dažkārt var atspoguļot konkrētajā apvidū esošo gruntsūdeņu kvalitāti, tomēr tajos var tikt identificēti arī citi savienojumi un piesārņotāji, ļaujot identificēt un izsekot šādu vielu migrācijas īpatnībām un to noturībai pret degradāciju. Šī iemesla dēļ tika veikta ne tikai metālu satura analīze, bet arī pesticīdu atlieku klātbūtnes novērtējums avotu ūdens paraugos.

Rezultātā projekta realizācijas laikā tika apsekoti 58 avoti, kuru tika aprakstīti un ievākti ūdens paraugi turpmākajām analīzēm.

Apsekoto avotu novietojums kartē (Pamatne: OpenStreet map)

Apsekoto avotu saraksts un piešķirtais numurs pētījumā

Nr.	Avots	Nr.	Avots	Nr.	Avots
1	Ķekavas avots	21	Zāģera avots	41	Biksēres avots
2	Iecavas avots	22	Oliņu avots	42	Rutkaviņu avots
3	Ņegas avotiņš	23	Ķērpju avots	43	Tirzas svētavots
4	Mālpils Vinakalna avots	24	Kaļļu avots	44	Olutavas avots
5	Poķu Ellītes Sēratovs	25	Princešu avots	45	Vizikoku acu avots
6	Saules avots	26	Edvīna avotiņš	46	Acu avots
7	Senais Sēļu Svētavots	27	Oltužu avots	47	Lauvas mutes avots
8	Rupučavots	28	Limbažu pils avots	48	Raunas staburaga avots
9	Poguļankas avots	29	Ķengaraga avots	49	Durbes estrādes avots
10	Aglonas svētais avots	30	Gūtmaņa alas avots	50	Galtenes Kaļķlejas avots
11	Opinķu Velna avots	31	Lūrmaņu avots	51	Lažas Elku birzes avots
12	Olužnīcas avots	32	Rojas avots	52	Elku acs avots
13	Rogāļu avots	33	Zilokalnu avots	53	Saldus avots
14	Vangažu avots	34	Šlīteres avots	54	Klūnu avots
15	Dikļu avots	35	Dakterlejas avots	55	A.Brigaderes avots
16	Velna pēdas avots	36	Ugāles avots	56	Mežotnes avots
17	Rozēnu avots	37	Nabas avots	57	Jumpravmuižas mīlestības avots
18	Iģes Velnalas avots	38	Kurmāles avots	58	Kulšēnu sēravots
19	Velna akmens avots	39	Leju Svētavots
20	Jeru avots	40	Bolēnu avots

 

Pētījumā tika analizēti avotu ūdens paraugi, lai novērtētu to ķīmisko sastāvu, potenciālo piesārņojumu un hidroģeoloģiskos procesus, kas ietekmē ūdens kvalitāti. Tas ir nepieciešams, jo avoti joprojām ir nozīmīgs dzeramā ūdens resurss, un to kvalitātes novērtēšana ir būtiska, lai nodrošinātu drošu un ilgtspējīgu ūdens pieejamību. Avota ūdens popularitāte kā dzeramā ūdens resursam tika novērta arī avotu apsekojumu laikā, jo daļa avotu ir iecienīti un regulāri tiek izmantots tā ūdens resurss. Vienlaikus starp pētītajiem avotiem

Pētījuma rezultāti parādīja, ka lielākā daļa avotu ir kalcija-hidrogēnkarbonāta tipa saldūdeņi, kas raksturīgi reģioniem ar karbonātu iežiem (izņēmums ir Kulšēnu avots, kas ir iesāļūdeņu). Turpmākā analīze identificēja vairāku hidroķīmisko parametru variācijas atkarībā no reģionāliem apstākļiem un pazemes ūdeņu resursu īpašībām, tomēr starp pētītajiem ir arī avoti, kuriem novērojamas cilvēku darbības ietekmes. Šis aspekts ir nozīmīgs ne tikai, lai pilnveidotu ūdens kvalitātes monitoringa sistēmu, bet arī informējot sabiedrību, ka atsevišķas to aktivitātes var ietekmēt gan pazemes ūdeņus, gan konkrētā avota ūdens kvalitāti, kas tiek izmantots kā dzeramā ūdens resurss.

Kopumā avotu ūdens kvalitāte ir vērtējama kā laba, un tas zināmā mērā saskan ar sabiedrībā pastāvošo interesi un zināšanām par avotiem un tā ūdens plašo izmantošanu dzeršanai. Tomēr starp apsekotajiem avotiem tika identificēti arī tādi, kuriem atsevišķu parametru vērtības ir paaugstinātas, turklāt tika konstatēta arī zarnu enterokoku klātbūtne (10 avoti), E.coli klātbūtne (1 avots - Galtenes Kaļķlejas avots). Tikai vienā no analizētajiem avotiem, Iecavas avotā, ir pārsniegts dzeramā ūdens robežlielums nitrātjoniem (robežlieluma vērtība - 50 mg/l), taču robežvērtība - 27 mg/l ir pārsniegta 5 avotos – Ķekavas, Mālpils Vinakalna, Saules, Poguļankas un Klūnu avotos.

No kopumā 80 pesticīdu analīzēm avotu ūdens paraugos tika konstatētas vairākas vielas: 2,4,6-trihlorfenols, heksahlorbutadiēns, simazīns, metazahlors, propazīns, klotianidīns, imidakloprīds un tiametoksāms, tomēr atbilstoši MK noteikumiem Nr. 118. 6. pielikumam “Ūdens kvalitātes normatīvi dzeramā ūdens ieguvei izmantojamiem virszemes ūdeņiem” norādītais 0,005 mg/L jeb 5 µg/L parametram "kopējie pesticīdi" netika pārsniegts un attiecībā uz konstatēto pesticīdu atlieku daudzumu, var secināt, ka pētījumā iekļauto avotu ūdeņi ir derīgi dzeramā ūdens ieguvei.

Vairākos avotos tika konstatēta arī fosfora savienojumu, piemēram, fosfātu (PO₄), klātbūtne, kas nav raksturīga nepiesārņotiem pazemes ūdeņiem un liecina par organisko piesārņotāju vai mēslojuma infiltrāciju pazemes ūdeņos, kuru avoti var būt gan lauksaimniecība, gan lopkopība, gan apdzīvotās vietas.

Smago metālu satura analīze pētītajos avotos Latvijā apliecina, ka tie nav piesārņoti ar metāliem. Ir novērojamas atsevišķu savienojumu paaugstinātas vērtības, tomēr tas pamatā ir saistīts ar hidroģeoloģisko situāciju un, piemēram, Fe, Mn un Si paaugstinātas vērtības var visai bieži novērot Latvijas pazemes spiedienūdeņos.