Projekta “Biotopu direktīvas sugu smiltāja neļķes un Lēzela vīrceles populāciju novērtējums” (Nr. 1-08/43/2022)” kopsavilkums

Latvijas Dabas fonda eksperti Latvijas vides aizsardzības fonda (LVAF) finansēta projekta “Biotopu direktīvas sugu smiltāja neļķes un Lēzela vīrceles populāciju novērtējums” ietvaros 2023. gada vasarā (jūnijs-augusts) veica divu piekrastes sugu – smiltāja neļķes Dianthus arenarius L. s.l. un Lēzele vīrceles Linaria loeselii Shweigg. – monitoringu. Apmēram 350 kilometru garā jūras piekrastes posmā tika monitorētas abas sugas Natura 2000 teritorijās 110 transektēs (60 smiltāja neļķei un 50 Lēzela vīrcelei), kā arī inventarizētas 42 transektes starpposmos. Balstoties uz šogad iegūtajiem datiem un izanalizējot iepriekšējo gadu monitoringa datus, sagatavots abu sugu populācijas stāvokļa novērtējums valstī, kas tiks izmantots ziņojuma sagatavošanai Eiropas Komisijai par periodu 2019.–2024., kā arī valsts līmeņa aizsardzības mērķu noteikšanai, kuru nepieciešamību nosaka Biotopu direktīva un tās 4. un 17. panta saturs. Projekta rezultāti apkopoti atskaitē “Smiltāja neļķes un Lēzela vīrceles monitorings Natura 2000 teritorijās un starpposmos 2023. gadā” (skat. pielikumā), kas iesniegta Dabas aizsardzības pārvaldei.

Monitoringa dati liecina, ka smiltāja neļķes un Lēzela vīrceles populācijas izskatās gana stabilas, tomēr pavisam skaidri to varēs pateikt, veicot monitoringu ilgākā termiņā.

Tajā pašā laikā dzīvotnes, kas piemērotas smiltāja neļķei un Lēzela vīrcelei, nebūt nav labā stāvoklī, jo visās teritorijās ir atzīmēta pastiprināta biotopu aizaugšana. Parasti tās ir pelēkās kāpas, kas aizaug ar priedēm, un kļūst smiltāja neļķes augšanai nepiemērotas. Tiesa, vairākās Natura 2000 vietās ir uzsākta piekrastes biotopu apsaimniekošana, un tas noteikti dod pozitīvus rezultātus. Varētu ieteikt veikt apsaimniekošanas pasākumus arī Natura 2000 teritoriju starpposmos, jo esam taču ieinteresēti šo sugu saglabāšanā visā piekrastē.

Projekta “Biotopu direktīvas sugu smiltāja neļķes un Lēzela vīrcelespopulāciju novērtējums” rezultāti būs izmantojami nākamajam ziņojumam Eiropas Komisijai 2025. gadā par abu sugu stāvokli Latvijā, kā arī dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS papildināsies gan ar monitoringa rezultātiem, gan ar daudzām jaunām reto un aizsargājamo sugu atradnēm.

Smiltāja neļķe. (Foto: Līga Strazdiņa)

3.foto. Embrionālās un priekškāpas – Lēzela vīrcelei piemērotākie biotopi. Ovīši. (Foto: Ilze Ķuze)

4. foto. Pelēkās kāpas – smiltāja neļķes biotopi. Ziemupe. (Foto: Līga Strazdiņa)