Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrāde
Reģ Nr. 1-08/99/2018
Projekta mērķis
Īstermiņa: Izstrādāt noteikumus, kas ļaus kvalitatīvāk apsaimniekot Rušonas ezera ūdeņus, kā arī pasargāt no plūdu draudiem un applūšanas platības ap ūdenskrātuvēm, palīdzēs veikt ūdens objekta hidroloģisko režīmu regulēšanu Kameņecas HES un Jaunaglonas HES. Saglabāt Rušonas ezera un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī, veicināt teritorijas nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību ilgtermiņā. Ilgtermiņa: Rušonas ezera saimnieciskās izmantošanas veidi, kas nav pretrunā ar ezera izmantošanas ilgtermiņa mērķiem būs sekojoši: 1) rūpnieciskā (komerciālā, pašpatēriņa) zveja; 2) amatierzveja-makšķerēšana; 3) kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzība; 4) rekreācija (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšana); 5) ūdens ņemšana īpašām vajadzībām (ugunsdzēsībai); 6) zinātniskās pētniecības darbi; 7) ūdensspēka izmantošanai (tieši ezera ūdens resursi tiek izmantoti Kameņecas HES un Jaunaglonas HES, kas atrodas uz ezera iztekas – Tartakas upes. Abu HES darbība ir pakārtota Rušonas ezera noteces un ūdens līmeņu regulēšanas režīmam).
Projekta uzdevumi
Projekta darba uzdevumi: 1. Noslēgt pakalpojuma līgumu ar SIA “Nāra” par “Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādi”. 2. Sekot projekta aktivitātes īstenošanai; 3.Veikt koordinējošus pasākumus Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrādes gaitā; 4. Pieņemt Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus kā saistošos noteikumus Riebiņu un Aglonas novada domē. Projekta aktivitātes: Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrāde - paredzams ka ar pretendentu, kas izvēlēts Cenu aptaujas rezultātā tiek noslēgts pakalpojuma līgums par pakalpojuma “Rušonas ezera ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumu izstrāde” veikšanu.
Projekta rezultāti
Rušonas ezera saimnieciskās izmantošanas veidi būs sekojoši: 1) rūpnieciskā (komerciālā, pašpatēriņa) zveja, amatierzveja-makšķerēšana – Riebiņu novada dome Rušonas ezerā veic licencēto makšķerēšanu, ir noslēgts sadarbības līgums ar Rēzeknes novada pašvaldību par to, ka visā Rušonas teritorijā licencēto makšķerēšanu un Rušonas ezera apsaimniekošanu veic Riebinu novada dome; 2) kultūrvēsturisko un dabas objektu aizsardzība - 1987.gadā uz deviņām Rušona ezera salām: Bērzu, Bukštu, Lielā Teļu, Liepu (Priežu), Mazā Teļu, Ozolu, Pakalnu (Govssaliņa, Liepu) Priežu, (Lielā, Upursala), Robežsala ir izveidots Dabas liegums, bet ar 2005.gadu salas iekļautas Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju NATURA 2000 sarakstā. To galvenā vērtība ir platlapju meži, kas saglabājušies daļā salu platības. Šie meži atzīti arī par dabisko mežu biotopiem. No aizsargājamajām sugām atrasta lielziedu uzpirkstīte (Digitalis grandiflora). Pārējā teritorijā dominē apšu, bērzu un jaukto koku vēri. Auglīgākās augsnēs sastopami priežu un jauktu koku damakšņi. Ozolu salā ir jūras kraukļu kolonija, kas stipri ietekmējusi visu salas veģetāciju: dabiskā salas veģetācija daļēji gājusi bojā un tās vietā ieviesušās nitrofīlo augu sabiedrības. Rušona ezera kā ūdenstilpes, kuras platība pārsniedz 1000 ha, aizsargjosla noteikta 500 m. Gar ezera krastu noteikta 10 m plata tauvas josla, ko makšķernieki drīkst izmantot, pārvietojoties gar krastu. 2016 gadā ir izstrādāts Rušonas ezera salu dabas aizsardzības plāns, kurš apver Rušonas ezera salu apsaimniekošanas noteikumus, kurus pašvaldība arī ievēros veicot dabas objektu aizsardzību. Paredzēts, ka perspektīvā varētu noslēgt sadarbības līgumu ar Latvijas valsts mežiem par salu apsaimniekošanu, infrastruktūras izveidi uz dažām salām utml. pasākumu ieviešanu.; 3) rekreācija (atpūtas uz ūdeņiem un peldvietu organizēšana)- ir vairākas tūrisma bāzes, kuras veic un ari perspektīvā plāno veikt dažādus pasākumus, kas saistīti ar Rušonas ezera apsaimniekošanu, tās ir peldvietu izveide, vizināšanas ar ūdenstransportu u.c.; 4) zinātniskās pētniecības darbi - 2016 gadā ir izstrādāts Rušonas ezera salu dabas aizsardzības plāns, kurš apver Rušonas ezera salu apsaimniekošanas noteikumus, kuri paredz arī patstāvīgu monitoringa veikšanu; 5) ūdensspēka izmantošanai (tieši ezera ūdens resursi tiek izmantoti Kameņecas HES un Jaunaglonas HES, kas atrodas uz ezera iztekas – Tartakas upes. Abu HES darbība ir pakārtota Rušonas ezera noteces un ūdens līmeņu regulēšanas režīmam). Tāpēc nepieciešams sakārtot šis abas hidrobūves, lai tās spētu nodrošināt Rušonas ezera līmeņu uzturēšanu saskaņā ar izstrādātajiem Rušonas ezera apsaimniekošanas (ekspluatācijas) noteikumiem.
Vadlīnija | Ūdeņu aizsardzība |
Realizācijas laiks | 30.04.2019 |
Īstenotājs | Riebiņu novada dome Riebiņi, Saules 8, LV-5326 |
Projekta kopējās izmaksas | 12 099.99 € |
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda | 10 000.00 € |
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda | 10 000.00 € |
Lēmums | Piešķirt |