Reģ Nr. 1-08/554/2014

Projekta mērķis

Pētījuma mērķis ir izstrādāt prioritārajiem metāliem (Hg, Cd, Pb, Ni, Zn) laba vides stāvokļa skaitliskās vērtības un veikt Latvijas jūras ūdeņu stāvokļa novērtējumu.

Projekta uzdevumi

Projekta ietvaros tiks īstenoti vairāki savstarpēji saistīti un papildinoši darba uzdevumi. 1. Testobjektu (zivju) ievākšana un analīze. Projekta vajadzībām tiks ievāktas dažādu izmēru grupu un sugu zivis, kuras varētu būt piemērotas vides stāvokļa novērtēšanai – reņģes Baltijas jūras un Rīgas līča centrālajās daļās (2 parauglaukumi), asari Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē (4-5 parauglaukumi), butes Baltijas jūras piekrastē (2 parauglaukumi) un jūras grundulis Baltijas jūras piekrastē (1 parauglaukums). Zivju audos tiks veiktas prioritāro metālu un lipīdu analīzes. Balstoties uz analīžu rezultātiem, tiks izveidota izmēra/koncentrācijas sakarības līkne, kā arī novērtēta zivju nobarotības (lipīdu satura) ietekme uz prioritāro metālu koncentrāciju. Tiks izstrādātas tematiskās kartes par prioritāro metālu koncentrācijām zivju audos. 2. Koncentrāciju noteikšana atbalstošajos ekosistēmas blokos. Tiks ievākti zivju barības bāzes (fitoplanktona un zooplanktona) paraugi, jo šos organismus tiešāk nekā zivis ietekmē slodzes no atmosfēras. Paraugi tiks ievākti divreiz gadā (maijā un augustā) jūras monitoringa laikā. Katra apsekojuma laikā paraugi tiks ievākti no 30-40 stacijām tā, lai iespēju robežās tiktu telpiski reprezentēti visi Latvijas jūras ūdeņi. Ievāktajos paraugos tiks noteiktas prioritāro metālu koncentrācijas. Tiks izstrādātas telpiskā sadalījuma kartes par prioritāro metālu koncentrācijām fitoplanktonā un zooplanktonā. 3. LVS vērtību izstrādāšana. Uzsākot projektu, tiks apkopta un izanalizēta pieejamā informācija par citu valstu pieredzi LVS izstrādē, kā arī tiks apskatītas iespējamās metodes par to, kā attiecināt koncentrācijas, kas iegūtas vienā “matricā”, piemēram, bioloģiska organisma audos, uz citu “matricu”, piemēram, ūdeni. Tas nepieciešams, lai sagatavotu pamatojumu direktīvas 2013/39/EU vajadzībām, ka noteiktie standarti (LVS) biotā ir adekvāti direktīvas noteiktajām EQS vērtībām ūdenim, jo metālu koncentrācijas jūras ūdenī ir pārāk zemas, lai tās varētu kvantitatīvi noteikt. Tiks veikta salīdzinoša analīze ar mērķi izvērtēt zivju izmēru grupās konstatēto koncentrāciju atbilstību EK Regulā Nr. 466/2001, ar kuru nosaka maksimālās koncentrācijas pārtikas produktos, kā arī tiks veikta salīdzinošā analīze starp direktīvā 2013/39/EU un regulā 466/2001 noteiktajām vērtībām. Rezultātā tiks izstrādātas Latvijas LVS skaitliskās vērtības, norādot zivju sugu, dzimumu, izmēra grupu, kurai šī vērtība piemērojama. 4. Vides stāvokļa noteikšana un sasaiste ar slodzēm. Izstrādājot Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētu projektu „Latvijas upju slodžu modelēšana” (1-08/197/2013) tika konstatēts, ka Latvijas upju ūdeņos prioritāro metālu koncentrācijas lielākoties ir zem kvantificēšanas robežas, kas norāda uz atmosfēras depozīciju kā galveno prioritāro metālu avotu. Tāpēc projekta ietvaros tiks izskatīta iespēja no EMEP (European Monitoring and Evaluation Programme) iegūt depozīcijas aprēķinu rezultātus datu bāzes/tabulas formā. Šobrīd informācija no EMEP ir pieejama attēla (kartes) formā, kas arī var tikt izmantota, tomēr plānotajām korelācijām noderīgāka būtu precīza informācija. Tiks veikta depozīciju un koncentrāciju telpiskā sadalījuma korelācija. Tiks veikta prioritāro metālu novērtējuma izstrāde un interpretācija attiecībā pret slodžu un koncentrāciju telpisko sadalījumu.

Projekta rezultāti

Projekta īstenošanas rezultātā būs izstrādātas LVS skaitliskās vērtības metāliem, kas ir prioritāro vielu sarakstā (kopā 5 indikatoriem), kā arī būs veikts vides stāvokļa novērtējums (viens), kas iespēju robežās būs sasaistīts ar slodzēm. Izstrādātās LVS vērtības, kā arī izstrādātā vērtēšanas metodika būs izmantojama turpmākajiem vides stāvokļa novērtējumiem, gan JSD, gan direktīvas 2000/60/EC vajadzībām. Izstrādātais vides stāvokļa novērtējums būs izmantojams par pamatu atjaunotajam vides stāvokļa novērtējumam, kas jāveic atbilstoši JSD 17.pantam un jāiesniedz EK 2018.gadā.

Vadlīnija	Nozares vides projekti
Realizācijas laiks	30.12.2015
Īstenotājs	Latvijas Hidroekoloģijas institūts Rīga, Daugavgrīvas 8, LV-1048
Projekta kopējās izmaksas	32 400.00 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda	32 400.00 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda	27 500.00 €
Lēmums	Piešķirt