Latvijas virszemes ūdeņu bioloģiskās kvalitātes novērtēšanas metodes, izmantojot zivju faunu, interkalibrācija
Reģ Nr. 1-08/366/2015
Projekta mērķis
Atbilstoši Ūdens Struktūrdirektīvas (2000/60/EK, 2000.gada 23.oktobris) prasībām, pamatojoties uz Latvijas ekspertu iepriekš veikto pētījumu rezultātiem un Eiropas Komisijas rīkoto darba grupu sanāksmēs gūto pieredzi: 1) pabeigt darbu pie Latvijas apstākļiem piemērotas upju kvalitātes novērtēšanas metodes un veikt tās salīdzinošo testēšanu (interkalibrāciju); 2) uzsākt ezeru novērtēšanas metodes izstrādi un, pietiekama datu apjoma un kvalitātes gadījumā, veikt tās salīdzinošo testēšanu (interkalibrāciju).
Projekta uzdevumi
1. Izmantojot iepriekšējās, 2013. - 2014.gados Latvijas ekspertu veikto pētījumu rezultātus un Eiropas Komisijas rīkotajās darba grupas sanāksmēs iegūto pieredzi, Baltijas/ Centrāleiropas reģiona valstīs līdz šim brīdim izstrādātas novērtēšanas metodes, kā arī ņemot vērā Eiropas Komisijas Central Baltic Fish GIG interkalibrācijas darba grupā notiekošās aktivitātes, veikt: 1) metodes zivju faunas izmantošanai upju kvalitātes novērtējumā datu gala statistisko apstrādi, rezultātu noformēšanu, iesniegšanu izvērtēšanai Eiropas Komisijas (EK) darba grupā un pabeigt salīdzinošās testēšanas (interkalibrācijas) procesu; 2) metodes zivju faunas izmantošanai ezeru kvalitātes novērtējumā datu statistisko analīzi, veikt datu korelāciju pārbaudi ar citiem kvalitātes novērtējuma datiem un izvērtēt iesniegšanas iespējas izvērtēšanai EK darba grupā un pabeigt salīdzinošās testēšanas (interkalibrācijas) procesu. Ja salīdzinošās testēšanas procesu nav iespējams īstenot datu nepietiekamas kvalitātes un apjoma dēļ, sniegt pamatotas rekomendācijas monitoringa organizēšanai, lai sekmētu pietiekama apjoma un kvalitātes datu ievākšanu procesa pabeigšanai. 2. Nodrošināt nepieciešamās informācijas apmaiņu ar citu Baltijas/Centrāleiropas reģiona valstu ekspertiem un Eiropas Komisijas darba grupas pārstāvjiem, novērtēšanas metožu savstarpējai salīdzināšanai, saskaņošanai un interkalibrācijai. 3.Sniegt ekspertu viedokli un konsultācijas VARAM saistībā ar Eiropas Komisijas informācijas pieprasījumiem par virszemes ūdeņu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izstrādes gaitu, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalīties informatīvos pasākumos upju baseinu apsaimniekošanā iesaistītajiem, lai informētu par darba gaitu un rezultātiem. Aktivitātes Zivju monitoringā iegūto un citu vides datu apkopošana, izvērtēšana, iegūtās informācijas un datu sistematizēšana un analīze, informācijas sagatavošana un apmaiņa ar citām valstīm atbilstoši Eiropas Komisijas interkalibrācijas darba grupu norādēm, metožu pilnveidošana, pārbaude un testēšana, lai iegūtu statistiski ticamas datu kopas, kā arī salīdzinošās testēšanas (interkalibrācijas) pabeigšana, gala pārskata un metodes apraksta sagatavošana latviešu un angļu valodā. Viens no būtiskākajiem nosacījumiem sekmīgam turpmākajam darbam ir zinātnieku un pieredzējušu zivju faunas ekspertu piesaiste. Projekta publicitāte Projekta rezultāti tiks apspriesti Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu konsultatīvo padomju sanāksmēs, ar Vides konsultatīvo padomi, VARAM ekspertiem.
Projekta rezultāti
Latvijas zivju faunas eksperti turpinās piedalīties kvalitātes novērtēšanas sistēmas izstrādē un tās salīdzinošajā testēšanā. Projekta ieviešanas rezultātā: 1) tiks pabeigta upju ūdeņu kvalitātes novērtēšanas metodes izstrāde attiecībā uz zivju faunu, sagatavots minētās metodes apraksts latviešu un angļu valodās un pabeigta tās interkalibrācija. 2) tiks uzsākta ezeru ūdeņu kvalitātes novērtēšanas metodes izstrāde. Gadījumā, ja datu apjoms būs pietiekams un to kvalitāte atbilstoša, lai veiktu to pilnvērtīgu statistisko apstrādi, plānots veikt metodes interkalibrāciju. Tas nodrošinās Ūdens struktūrdirektīvas mērķi - sasniegt un saglabāt labu ūdens ekoloģisko stāvokli.
Vadlīnija | Vides monitorings |
Realizācijas laiks | 30.06.2016 |
Īstenotājs | Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Rīga, Maskavas iela 165, LV-1019 |
Projekta kopējās izmaksas | 17 552.63 € |
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda | 17 552.63 € |
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda | 17 552.00 € |
Lēmums | Piešķirt |