Reģ Nr. 1-08/20/2018

Projekta mērķis

Veikt 25 dendroloģisko stādījumu inventarizācijas dabā, lai sagatavotu priekšlikumus aizsargājamo dabas teritoriju robežu precizēšanai un normatīvo aktu grozījumiem atbilstoši mūsdienu prasībām.

Projekta uzdevumi

1. Veikt valsts nozīmes dabas pieminekļu – dendroloģisko stādījumu inventarizāciju dabā – izvērtēt stādījumos esošo koku vispārējo stāvokli, sastopamās dabas vērtības, dendroloģisko stādījumu saglabāšanas iespēju ilgtermiņā, apkopojot izpētes rezultātus un pieejamo vēsturisko informāciju pārskata veidā par katru dendroloģisko stādījumu, un sagatavot priekšlikumus robežu izmaiņām dabas pieminekļa statusa saglabāšanas nodrošināšanai; 2. Veikt dendroloģisko stādījumu – potenciāli aizsargājamo dabas pieminekļu inventarizāciju dabā - izvērtēt stādījumos esošo koku vispārējo stāvokli, sastopamās dabas vērtības, dendroloģisko stādījumu saglabāšanas iespēju ilgtermiņā, apkopojot izpētes rezultātus un pieejamo vēsturisko informāciju pārskata veidā par katru dendroloģisko stādījumu, un sagatavot priekšlikumus dendroloģisko stādījumu iekļaušanai vai neiekļaušanai valsts nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā; 3. Sagatavot priekšlikumus grozījumu veikšanai Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr.131 “Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskiem stādījumiem”; 4. Sadarbībā ar vietējām pašvaldībām noorganizēt 2 reģionālus seminārus ar praktisku demonstrējumu par bioloģiski vērtīgu koku kopšanas nepieciešamību un nozīmību.

Projekta rezultāti

Projekta nepieciešamības pamatojums un aktualitāte: Brīdī, kad tiek plānota saimnieciskā darbība vai biotehniski pasākumi kāda konkrēta dendroloģiskā stādījuma aizsardzībai vai apsaimniekošanai, bieži vien tiek konstatēts, ka vēsturiskās stādījuma robežas MK noteikumos un valsts reģistros ir neprecīzas, mūsdienu prasībām tās ir noteiktas neprecīzi un neatbilstoši. Šāda situācija rada konfliktsituācijas starp zemes īpašniekiem un uzraugošajām iestādēm. Tāpat trūkst informācija par to, kā pēc gandrīz 20 gadu pastāvēšanas, ir saglabājušās tās dabas vērtības, kuru aizsardzībai teritorijas savulaik izveidotas un vai esošais aizsardzības režīms ir bijis pietiekoši efektīvs. Pārvaldes īstenotā projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”, jeb saīsināti “Dabas skaitīšana” ietvaros apzina Latvijas aizsargājamo biotopu izplatību, bet dendroloģiskie stādījumi ir teritorijas, kas veidotas svešzemju stādījumu un vēsturisko stādījumu aizsardzībai, līdz ar to “Dabas skaitīšanas” laikā iegūtie dati nav piemērojami dendroloģisko stādījumu precizēšanai vai statusa pārskatīšanai. Tāpēc ir svarīgi paredzēt arī dendroloģisko un bioloģisko vērtību izpēti, ne tikai koku stāvokļa novērtējumu. 2017. gadā ar LVAF finansiālu atbalstu projekta “ĪADT – dendroloģisko stādījumu aizsardzības statusa nodrošināšana” ietvaros Dabas aizsardzības pārvalde uzsāka apjomīgu darbu pie valsts nozīmes dabas pieminekļu – dendroloģisko stādījumu teritoriju izvērtēšanas procesa, lai precizētu vēsturiski izveidoto teritoriju robežas un sakārtotu dabas vērtību datus atbilstoši mūsdienu prasībām. Provizoriskie 2017. gadā realizētā dendroloģisko stādījumu izpētes projekta rezultāti liecina, ka daļa no valsts nozīmes dendroloģiskajiem stādījumiem ir zaudējusi savu vēsturisko, bioloģisko un vizuālo vērtību, teritorijas būtu izslēdzamas no valsts nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīkla. Teritorijām, kurās bioloģiskā daudzveidība ir saglabājusies, nepieciešams precizēt robežas atbilstoši to novietojumam un prioritāri aizsargājamiem dabas objektiem. Izpētes ietvaros 2017. gadā tika apsekotas tikai 10 no tām 89 teritorijām, kas iekļautas Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumos Nr.131 “Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem”. Šī projekta ietvaros ieplānots apsekot 16 teritorijas, kuras ir iekļautas Noteikumu Nr.131 sarakstā un kuras par prioritāri apsekojamām noteikuši Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālo administrāciju darbinieki. Šīs teritorijas ir – Sāvienas baronu kapu dendroloģiskie stādījumi (Madonas nov, LRA), Paula Galnieka dendroloģiskie stādījumi Baldones “Rozītēs” (Baldones nov, PRA), Tukuma “Lauksargu” dendroloģiskie stādījumi (Tukuma nov, PRA), Lielbērstes parks (Rundāles nov, PRA), Stelpes Timuki (Vecumnieku nov, PRA), Stelpes Graši (Vecumnieku nov, PRA), Stelpes Iztekas (Vecumnieku nov., PRA), Tārgales parks (Tārgales pag, KRA), Leču parks (Vārves pag., KRA), Kalētu Mežaparks (Kalētu pagasts, KRA), Priekuļu parks (Priekuļu nov, VRA), Katvaru “Stirnu” dendroloģiskie stādījumi (Limbažu nov., VRA), Nabes Sibīrijas ciedrupriežu stādījumi (Limbažu nov., VRA), Lielvārdes parks (Lielvārdes nov., VRA), Brenguļu “Čiekuržu” dendroloģiskie stādījumi (Beverīnas nov., VRA), Briežmuižas lapegļu stādījumi (Kocēnu nov., VRA). Tāpat projekta ietvaros paredzēts apsekot 9 teritorijas, kas šobrīd nav iekļautas valsts nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā, bet kuras pēc speciālistu domām būtu nepieciešams inventarizēt un rosināt noteikt par jauniem valsts nozīmes īpaši aizsargājamiem dabas pieminekļiem. Šīs teritorijas ir – Kazdangas muižas parks (Kazdangas pag, KRA), Popes muižas parks (Popes pag., KRA), Valtenbergu muižas parks (Mazsalacas nov, VRA), Burtnieku muižas parks (Burtnieku nov., VRA), Zaļenieku parks (Jelgavas nov., PRA), Žogotu parks (Rēzeknes nov, LRA), Malnavas muižas parks (Krāslavas nov, LRA), Višķu muižas parks (Daugavpils nov., LRA), Geļenovas parks (Riebiņu nov., LRA). Papildus šī projekta ietvaros sadarbībā ar vietējām pašvaldībām divos reģionos plānots noorganizēt seminārus ar praktiskiem demonstrējumiem bioloģiski vērtīgu koku sakopšanā un aizsardzībā. Līdzīgs seminārs tika organizēts iepriekš minētā LVAF finansētā projekta ietvaros 2017. gada septembrī. Seminārs ieguva negaidīti lielu interesi gan no vietējās sabiedrības, gan no nozares speciālistu un ekspertu puses. Semināra ietvaros tika skaidrota vērtīgo koku nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkos. Ņemot vērā to, ka bioloģiski vērtīgi koki bieži vien kļūst par apdraudējumu gan zemes īpašniekiem, gan garāmgājējiem, gan ēkām, un ne vienmēr zemju īpašnieki zina, ko iesākt ar vērtīgo, bet bīstamo koku, nepieciešams veikt skaidrojošu darbu. Teorētiskās zināšanas vislabāk nostiprināmas tad, ja dabā praktiski tiek demonstrēti reāli darbi, kuriem redzams tūlītējs rezultāts un efekts. Vienu semināru projekta ietvaros plānots organizēt vasaras sākumā (jūnijā), savukārt otru rudens sākumā (septembrī).

Vadlīnija	Nozares vides projekti
Realizācijas laiks	15.12.2018
Īstenotājs	Dabas aizsardzības pārvalde Sigulda, Baznīcas iela 7, LV-2150
Projekta kopējās izmaksas	76 754.00 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda	76 754.00 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda	40 000.00 €
Lēmums	Piešķirt