Latvijas upju slodžu modelēšana
Reģ Nr. 1-08/197/2013
Projekta mērķis
Projekta mērķis ir, izmantojot esošās iestrādes, attīstīt Latvijas upju barības un kaitīgo vielu slodžu modelēšanu ar statistisku modeli, aprēķināt slodzes tiem gadiem, kuros novērojumu biežums ir nepietiekams, kā arī novērtēt modelēto vērtību ticamības līmeni atkarībā no novērojumu biežuma.
Projekta uzdevumi
Risināmā problēma: Kopš 2009.gada, līdzekļu trūkuma dēļ, Latvijas upēs monitorings tiek veikts tikai 4 – 5 reizes gadā, kas ir nepietiekami lai varētu izrēķināt ticamas novērojamo elementu slodzesuz Baltijas jūru un Rīgas līci. Tai pašā laikā, izmantojot modelēšanu, HELCOM PLC ir veicis aprēķinus, kuri parāda, ka fosfora slodze ir būtiski pieaugusi pēdējo gdu laikā. Tāpēc ir nepieciešams attīstīt nacionālu metodi, kas atbilstu HELCOM PLC vajadzībām un vienlaicīgi dotu iespēju veikt pašiem savu upju slodžu novērtēšanu. Darba uzdevumi: 1) Datu apkopošana 2) Datu interpolēšana 3) Interpolēto datu precizitātes izvērtēšana 4) Barības vielu (N un P savienojumi) un smago metālu koncentrācijas noteikšanai izvēlētās sezonas ietekmes izvērtēšana uz interpolēto datu kvalitāti. 5) Gala pārskata un rekomendāciju sagatavošana. 6) Sadarbības ar HELCOM PLC un HELCOM LOAD nodrošināšana. Veicamās aktivitātes (sīkāk skat.projekta iesniegumā): 1) Datu apkopošana. 2) Datu interpolēšana. 3) Interpolācijas datu precizitātes izvērtēšana. 4) Barības vielu un smago metālu koncentrācijas noteikšanai izvēlētās sezonas ietekmes izvērtēšana uz interpolēto datu kvalitāti. 5) Piedalīšanās HELCOM LOAD un PLC sanāksmēs un sadarbība ar citu valstu eksperiem.
Projekta rezultāti
Paredzamais rezultāts: Izstrādāta upju slodžu modelēšanas metodika, kas ir saskaņota ar HELCOM PLC pieeju un aprēķinātas upju barības vielu un smago metālu slodzes periodam pēc 2009.gada Projekta ilgtspēja: Izstrādātā metodika un aprēķinu rezultātā iegūtās vērtības būs pieejamas Latvijas saistību izpildei un turpmākiem darbiem bez papildus finansējuma. Izstrādātās rekomendācijas varēs izmantot optimālas virszemes ūdeņu monitoringa programmas veidošanas laikā, kas ļaus tālāk efektīvi izmantot pieejamos līdzekļus, kompensējot mērīto datu trūkumu ar modelētajiem, ievērojot ticamības intervāla uzstādījumus.
Vadlīnija | Vides un dabas resursu izpēte, novērtēšana un atjaunošana |
Realizācijas laiks | 30.12.2014 |
Īstenotājs | Latvijas Hidroekoloģijas institūts Rīga, Daugavgrīvas 8, LV-1048 |
Projekta kopējās izmaksas | 37 300.00 € |
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda | 37 300.00 € |
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda | 30 000.00 € |
Lēmums | Piešķirt |