Reģ Nr. 1-08/191/2014

Projekta mērķis

Ekonomiskie elementi (ekonomiskie principi, metodes un instrumenti) ir viens no Ūdens struktūrdirektīvas jautājumiem, kam ir būtiska loma upju baseinu apsaimniekošanas procesā, īpaši attiecībā uz ūdens izmantošanas veidiem, ar tiem saistītajām ekonomiskajām nozarēm, to sociālekonomiskajai nozīmei. Ūdens izmantošanas ekonomiskās nozīmības novērtējums ir cieši saistīts ar identificētajiem nozīmīgajiem slodžu veidiem upju baseinu apgabalos, ko izraisa dažādas nozares. Šīs analīzes mērķis ir novērtēt ūdens lietošanas ekonomisko nozīmi, t.i., ūdens nozīmi tautsaimniecības attīstībā un upju baseinu apgabala sociāli ekonomiskajā attīstībā, veicot ekonomisko analīzi un pasākumu programmas darba variantā iekļauto pasākumu izmaksu efektivitātes izvērtējumu Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem 2016.-2021. gadam, tādējādi sekmējot Latvijas saistību izpildi ūdens apsaimniekošanas jomā un pamatojot ES finansējuma nodrošinātos vides stāvokļa uzlabojumus. Projektam ir būtiska nozīme ex-ante nosacījumu izpildē, lai saņemtu ES fondu finansējumu vides sektorā nākamajā plānošanas periodā.

Projekta uzdevumi

1. Izvērtēt ūdeņu izmantošanas sociālekonomisko nozīmību visos četros upju baseinu apgabalos, tai skaitā: 1.1. papildināt spēkā esošo plānu ūdens lietošanas ekonomiskās nozīmības izvērtējumu ar jauniem ūdens lietošanas veidiem, ja šādu nepieciešamību pamato atjaunotajā upju baseinu raksturojumā iekļautā informācija un 1.2. punktā minēto kritēriju izstrāde; 1.2. izstrādāt kritērijus nozīmīgu ūdens izmantošanas veidu noteikšanai un atbilstoši šiem kritērijiem identificēt nozīmīgus ūdens izmantošanas veidus un lietotājus katrā upju baseina apgabalā; 1.3. izstrādāt kritērijus ūdens lietotāju ekonomiskās un sociālās nozīmības raksturošanai un novērtēt katra nozīmīgā ūdens lietotāja ekonomisko un sociālo nozīmību katrā upju baseinu apgabalā. 2. Atjaunot ūdens izmantošanas tendenču attīstības novērtējumus priekš slodžu iespējamo izmaiņu nākotnē novērtēšanas („bāzes scenārija”) visiem četriem upju baseinu apgabaliem, tai skaitā: 2.1. pamatojoties uz nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem, kas aptver atjaunoto plānu izstrādes un ieviešanas periodu, un konsultācijām ar nozaru speciālistiem, atjaunot sagaidāmās attīstības novērtējumus par dažādu tautsaimniecības nozaru un ar tām saistīto virzītājspēku un faktoru attīstību minētajā laika posmā (tām slodzēm, kas baseinu raksturojumā atzītas par būtiskām) un sagatavot secinājumus priekš slodžu iespējamo izmaiņu novērtēšanas laikā līdz 2021.gadam un ieteikumus, kā šīs iespējamās izmaiņas ņemamas vērā pasākumu programmā; 2.2. papildināt bāzes scenāriju ar jautājumiem, kuri nebija pietiekami analizēti upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2010.-2015.gadam, kur šādu nepieciešamību pamato atjaunotajā upju baseinu raksturojumā iekļautais slodžu un ietekmju novērtējums. 3. Atjaunot un papildināt „ūdenssaimniecības pakalpojumu” izmaksu segšanas un ūdens cenu politikas izvērtējumu: 3.1. papildināt izmaksu segšanas novērtējumā ietverto „ūdenssaimniecības pakalpojumu” un nozīmīgu ūdens izmantošanas veidu sarakstu, ietverot ūdeņu uzkrāšanu, ieguvi, uzglabāšanu, attīrīšanu un sadali un notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu, kā arī mājsaimniecību, rūpniecības un lauksaimniecības pašapgādi un citus ūdens izmantošanas veidus, kas rada nozīmīgas slodzes, ņemt vērā minētos pakalpojumus un izmantošanas veidus izmaksu segšanas novērtējumā; 3.2. novērtēt ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksu segšanas līmeni Latvijā kopumā un katrā upju baseinu apgabalā un novērtēt citu nozīmīgu ūdens izmantošanas veidu adekvātu ieguldījumu izmaksu segšanā, iekļaujot arī vides izmaksas, kā arī sagatavot secinājumus par to, kā ir ņemts vērā izmaksu segšanas princips un princips “piesārņotājs maksā”; 3.3. sagatavot informāciju par izmaksu segšanas izvērtējumā neiekļautajiem ūdens izmantošanas veidiem un to neiekļaušanas iemesliem (piemēram, kāpēc neanalizējam navigāciju); 3.4. apkopot pieejamo informāciju visiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem un nozīmīgiem ūdens izmantošanas veidiem par ūdens cenu politikas instrumentiem/mehānismiem priekš novērtējuma, vai tie veicina efektīvu ūdens izmantošanu; 3.5. sagatavot priekšlikumus, kā būtu īstenojama ūdens cenu politika, lai tā nodrošinātu izmaksu segšanas un „piesārņotājs maksā” principu ievērošanu, un kādi pasākumi iekļaujami plānu pasākumu programmās, lai uzlabotu paaugstinātu izmaksu segšanas līmeni.

Projekta rezultāti

1. Katrā upju baseina apgabalā papildināts ūdeņu izmantošanas sociālekonomiskās nozīmības novērtējums, izstrādājot kritērijus ūdens lietošanas veidu un lietotāju sociālekonomiskās nozīmības raksturošanai, identificējot un ietverot jaunus ūdens lietošanas veidus un lietotājus atbilstoši izstrādātajiem kritērijiem un atjaunotā upju baseinu raksturojuma rezultātiem. 2. Papildināti ūdens izmantošanas tendenču attīstības novērtējumi priekš slodžu izmaiņu nākotnē novērtēšanas („bāzes scenārija” izstrādes), pamatojoties uz nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiem un konsultācijām ar nozaru speciālistiem. Bāzes scenārijs papildināts ar jautājumiem, kuri nav pietiekami analizēti upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2010.-2015.gadam un sagatavoti secinājumi slodžu iespējamo izmaiņu novērtēšanai laikā līdz 2021.gadam. 3. Papildināts ūdenssaimniecības pakalpojumu izmaksu segšanas un ūdens cenu politikas izvērtējums, ietverot: a. papildinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu un nozīmīgu ūdens izmantošanas veidu sarakstu, novērtējot to izmaksu segšanas līmeni Latvijā kopumā un/vai katrā upju baseinu apgabalā; b. izmaksu segšanas principa un principa “piesārņotājs maksā” izvērtējumu; c. informāciju par izmaksu segšanas izvērtējumā neiekļautajiem ūdens izmantošanas veidiem un to neiekļaušanas iemesliem; d. pieejamo informāciju visiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem un nozīmīgiem ūdens izmantošanas veidiem par ūdens cenu politikas instrumentiem/mehānismiem; e. priekšlikumus ūdens cenu politikas īstenošanai.

Vadlīnija	Multisektoriālie projekti
Realizācijas laiks	05.12.2014
Īstenotājs	Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Rīga, Maskavas iela 165, LV-1019
Projekta kopējās izmaksas	9 817.44 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda	9 817.44 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda	9 817.00 €
Lēmums	Piešķirt