• Sākums >
  • Molekulārās ģenētikas metožu ieviešana Eirāzijas ūdru uzskaitei akvakultūrām nodarīto postījumu novērtēšanā un sugas aizsardzībai paredzētajās teritorijās

Molekulārās ģenētikas metožu ieviešana Eirāzijas ūdru uzskaitei akvakultūrām nodarīto postījumu novērtēšanā un sugas aizsardzībai paredzētajās teritorijās

Reģ Nr. 1-08/174/2020

Projekta mērķis

Saskaņā ar Eirāzijas ūdra Lutra lutra sugas aizsardzības plānu (2018) sugas aizsardzības mērķis ir saglabāt populācijas labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā neierobežoti ilgā laika posmā, nodrošinot augstu vides bioloģisko ietilpību un sugas dabiskās ekoloģiskās funkcijas, un dodot iespēju ūdru kā vienota un funkcionāla dzīvās dabas komponenta klātbūtnei cilvēku apdzīvotās un apsaimniekotās ainavās, vienlaikus respektējot un veicinot dažādi nodarbinātās sabiedrības dzīves kvalitāti un labklājību. Novērtējot aizsardzības stāvokli atbilstoši Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 17. pantā paredzētajam ziņojumam par periodu no 2013. līdz 2018. gadam, tas atzīts par labvēlīgu. Taču populācijas lieluma vērtējums valstī kopumā un atsevišķi NATURA2000 īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā balstīts tikai uz pieņēmumu, par pamatu izmantojot pagājušā gadsimtā beigās veiktās uzskaites un darbības pēdu koncentrācijas vietu vidējo blīvumu uz 10km gara ūdensteces posma (Ozoliņš 1999). Mūsdienu molekulārās ģenētikas metodes ļauj identificēt indivīdus pēc somatiskās šūnas saturošu ķermeņa izdalījumu paraugu analīzēm. Ūdriem ir raksturīga noteiktu vietu iezīmēšana ar ekskrementiem un anālajām gļotām. Ievācot šos paraugus ar noteiktu laika intervāla, iespējams noteikt, cik daudz indivīdu konkrēto vietu apmeklējuši. Šāda informācija ir ļoti būtiska, lai noskaidrotu, cik ūdru uzturas kādā konkrētā teritorijā vai arī, ja teritorija ir maza, cik regulāri to apmeklē, iespējams, viens un tas pats indivīds. Līdz ar to minēto paraugu analīzes palīdz noskaidrot aizsargājamo teritoriju nozīmi populācijas saglabāšanā. Akvakultūrās, kur ūdri nodarījuši postījumus, tas dod iespēju novērtēt apēstās barības daudzumu kādā laika posmā, zinot, ka vidēji diennaktī viens ūdrs patērē 0,5kg barības, bet, barojoties ar zivīm, atkarībā no to izmēriem var iznīcināt līdz pat 3kg to kopējās masas. Šie rādītāji ir precizējami pēc jaunākajiem pieejamiem datiem zinātniskajā literatūrā, bet indivīdu skaits ir specifisks un nosakāms katrai konkrētai vietai un sezonai. Pamatots nodarīto postījumu vērtējums ļaus mazināt iespējamos konfliktus starp interešu grupām jautājumos par akvakultūru un dabisko biotopu apsaimniekošanu, kā arī starp zaudējumus cietušajiem un to vērtētājiem, ko rada aizsargājamas sugas nodarīto zaudējumu adekvātas kompensācijas trūkums pēc vienas puses ieskatiem un pierādījumu trūkums par patiesajiem apstākļiem, kuru rezultātā zaudējumi radušies, no otras puses.

Projekta uzdevumi

1. Ūdru uzskaites vietu izvēle pēc kritērijiem: A – sūdzības par akvakultūrai nodarītiem postījumiem, B – īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas kalpo sugas aizsardzībai. 2. Vadlīniju izstrāde paraugu ievākšanai un saglabāšanai, un praktiska DNS saturoša materiāla ievākšana. 3. DNS izdalīšana un genotipēšana, un protokolu izstrāde paraugu analīzēm. 4. Sagatavot metodikas aprakstu ūdru uzskaitei ar molekulārās ģenētikas metodēm, kurā ietvertas vadlīnijas visām veicamajām darbībām no paraugu ievākšanas līdz indivīdu skaita novērtējumam, ko iespējams izmantot ūdru nodarīto postījumu novērtēšanā un projekta izstrādāšanā zaudējumu aprēķinam.

Projekta rezultāti

1. Ekspertu darba grupas apspriedes norises protokols un prezentāciju materiāli par pētījuma vietu izvēli; 2. Ekspertu darba grupas apspriedes norises protokols un prezentāciju materiāli par paraugu ievākšanas sekmēm un atbilstību rezultatīvu analīžu izpildei; 3. Ekspertu darba grupas apspriedes norises protokols un prezentāciju materiāli par molekulārās ģenētikas metožu efektivitāti un rezultātu izmantošanu ūdru skaita novērtēšanā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un nodarīto postījumu vietās akvakultūrās; 4. Ūdru DNS analīžu datu bāze - *.xls vai *.xlsx formātā; 5. Ūdru postījumu vietu un DNS saturošu paraugu ievākšanas *.shp vai *.gdb fails (faila struktūru saskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi); 6. Metodikas apraksts ūdru nodarīto postījumu pārbaudei ar molekulārās ģenētikas metodēm un tā pielikumi (vadlīnijas paraugu ievākšanai, izstrādātās lauka anketas, DNS analīžu protokoli u.tml.)

Vadlīnija Multisektoriālie projekti
Realizācijas laiks 30.06.2022
Īstenotājs Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”
Salaspils, Rīgas iela 111, LV-2169
Projekta kopējās izmaksas 59 432.00 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda 59 432.00 €
Lēmums Noraidīt
Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.