• Sākums >
  • Zālāju bioloģisko daudzveidību veicinoši pasākumi dabas parkā “Abavas senleja”

Zālāju bioloģisko daudzveidību veicinoši pasākumi dabas parkā “Abavas senleja”

Reģ Nr. 1-08/161/2020

Projekta mērķis

Dabas parka “Abavas senleja” privāto zemju īpašnieku, nevalstisko organizāciju un citu interesentu kapacitātes, sadarbības un zināšanu stiprināšana dabisko zālāju apsaimniekošanas jomā, veicinot ilgtspējīgu un mērķorientētu apsaimniekošanu.

Projekta uzdevumi

1. Pieredzes apmaiņas semināru organizēšana, iepazīstot dažādu apsaimniekotāju (nevalstiskās organizācijas, privāto zemju īpašnieki, Dabas aizsardzības pārvalde) pieredzi un apsaimniekošanas rezultātus. 2. Dabisko zālāju augu sēklu ievākšanas teorija un prakse – apmācība dabā. 3. Sēklu materiāla ievākšana, materiālu pēc tam izsējot demonstrācijas teritorijās un procesā iesaistot mērķauditoriju. 4. Zālāju apsaimniekošanas plāna sagatavošana – apsaimniekošanas (sēklu sēšanas un ciņaino vietu frēzēšanas) vietu priekšizpēte un sagatavošana, mērķsugu noteikšana. 5. Vietu sagatavošana sēšanai, mehanizēti uzirdinot augsnes virskārtu, kas būtiski uzlabo sēklu dīgšanas sekmes. Ciņainu palieņu pļavu frēzēšana, iekopjot palieņu zālāja platības turpmākai apsaimniekošanai, paralēli demonstrējot šīs metodes pielietojumu un efektivitāti gan klātienē, gan dokumentējot fotoattēlos un video un pēc tam publiskojot. 6. Praktisku zālāju biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas semināru organizēšana, dalībniekiem līdzdarbojoties procesā un iesaistoties plānošanā un diskusijā. 7. Informācijas sagatavošana un publiskošana dažādās formās.

Projekta rezultāti

1. Noorganizēti vismaz 3 vienas dienas pieredzes apmaiņas braucieni uz zālāju apsaimniekošanas teritorijām, kur izmantotas dažādas biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas metodes. Apmeklētas vismaz trīs zālāju apsaimniekošanas kompleksas teritorijas. Plānotais kopējais dalībnieku skaits: vismaz 30. 2. Dabisko zālāju augu sēklu ievākšanas teorija un prakse – apmācība dabā. Noorganizētas vismaz divu dienu apmācības dabā, kurās obligāti jāpiedalās tiem, kas kā algoti darbinieki vai brīvprātīgie būs iesaistīti sēklu vākšanā. Apmācība ietvers norādes par potenciāli piemērotām vietām, raksturīgo mērķsugu pazīmju iepazīšana, kā arī sugu aizsardzības pamatprincipi (ko, kāpēc, kur). Papildus pēc semināriem būs iespējamas konsultācijas ar botāniķi visa sēklu vākšanas procesa garumā (izmantojot dažādus saziņas līdzekļus un individuālas tikšanās iespējas). Apmācībās piedalās vismaz 3 cilvēki vākšanā tieši iesaistīti dalībnieki un vismaz 10 citi interesenti. 3. Sēklu materiāla ievākšana. Projekta sagatavošanas laikā izvērtējot demonstrācijas teritoriju īpatnības un veicot vienkāršotus aprēķinus, minimālais nepieciešamais izsējamā materiāla apjoms – 20 kg, tiks vākts pamatā ar rokām, lai materiāls būtu augstas kvalitātes un ar maksimālu augstu efektivitāti. Izsēšanu plānots veikt nelielos visā platībā izkliedētos laukumos aptuveni 0,1 ha kopplatībā, tā ar laiku panākot mērķsugu izplatīšanos visā mērķteritorijā (divos atmatu zālājos ar kopējo platību aptuveni 9,7 ha). Mērķsugas tiks identificētas projekta sākuma fāzē, veicot teritorijas priekšizpēti un identificējot potenciāli piemērotās sugas, kur arī būtu reāli ievākt apkārtnē un kas ir Abavas senielejai raksturīgas (skat. 4. punktu). Sēklu vākšanā tiks respektētas sugu aizsardzības prasības, neievācot īpaši aizsargājamu augu sēklas, neievācot nosacīti parastas sugas vietās, kur to ir maz, un neievācot visu pieejamo materiālu. Ievāktais sēklu materiāls tiks kontrolēts, lai tajā nebūtu būtiska nevēlamu sugu piemaisījuma (ekspansīvas, invazīvas sugas). 4. Zālāju apsaimniekošanas plāna sagatavošana. Rezultātā tiks sagatavots vienkāršots projektā iekļautās demonstrācijas teritorijas apsaimniekošanas plāns, izmantojot esošos pieejamos un lauka apsekojuma datus, precizējot apsaimniekošanas pasākumu vietas, metodes (ņemot vērā pieejamos risinājumus) un sēšanā izmantojamās mērķsugas un potenciālās to ievākšanas vietas. Svarīgs aspekts plāna izstrādē ir, lai tas neietvertu sarežģītu izpēti un tomēr piedāvātu konkrētus risinājumus konkrētai teritorijai un to pamatojumus. Būtiski, lai pieeja būtu replicējama citās saimniecībās (relatīvi zemas izmaksas). Tiks aprobētas jau Latvijā esošās iestrādnes saimniecības līmeņa apsaimniekošanas plānu izstrādē. 5. a) Vietu sagatavošana sēšanai, mehanizēti uzirdinot augsnes virskārtu, kas būtiski uzlabo sēklu dīgšanas sekmes. Plānots izmantot izmaksu un efektivitātes ziņā lētāko risinājumu (tiks precizēts apsaimniekošanas plāna izstrādes procesā – skat. 4. punktu). Paredzēts mehāniski uzirdināt augsnes virsējo slāni (velēnu), tiešā veidā apstrādājot vismaz 0,1 ha platību (nelielu laukumu vai lineāru joslu veidā, vai kombinējot). Kopumā pozitīvi ietekmētā platība – ~9,7 ha. Vietu izvēli noteica ne tikai zemes īpašnieka piekrišana sadarbībai, bet arī apsvērums, ka šādā veidā ienesot vecajās atmatās bioloģiski vērtīgu zālāju sēklas, tā tiks paātrināta mērķsugu izplatīšanās citās apkārtējās atmatās. b) Ciņainu palieņu pļavu frēzēšana ~1 ha platības, iekopjot palieņu zālāja platības turpmākai apsaimniekošanai (pašlaik nav iespējams pļaut, aizaug ar krūmiem), paralēli demonstrējot šīs metodes pielietojumu un efektivitāti gan klātienē, gan dokumentējot un publiskojot. Platības, ciktāl būs iespējams nodrošināt regulāru pļaušanu palienes apstākļos ar pārmitrām ieplakām, pēc iekopšanas paredzēts iekļaut lauku blokos. Kopā labvēlīgi ietekmētā platība, izveidojot pļaušanai piemērotu palienes zālāju – aptuveni 4 ha (daļa no tā ir slapjas ieplakas, kas tiks saglabātas neskartas dzīvotņu daudzveidībai un netiks pļautas, jo pļaušana, vismaz regulāri, reljefa un pārmitro apstākļu dēļ ir stipri apgrūtināta). Tādējādi tiktu radīti priekšnoteikumi dabisku, daudzveidīgu zālāju kvalitātes uzlabošanai: 5–10 gadu perspektīvā tiktu uzlabota ~6,6 ha sausa kaļķaina zālāja biotopa (“6210 Sausi kaļķaini zālāji”) kvalitāte un 5–10 gadu perspektīvā no jauna radīts ~3,1 ha aizsargājams zālāju biotops (potenciāli – “6120 Smiltāju zālāji” vai “6210 Sausi kaļķaini zālāji”). Ilgtermiņā palielināsies biotopa “6450 Palieņu zālāji” platība kopplatībā līdz 1 ha. Nav iespējama tūlītēja aizsargājamu biotopu atjaunošanās, taču, pēc projekta pareizi apsaimniekojot, paredzama biotopu kvalitātes uzlabošanās un bioloģiski vērtīgu, atbalsttiesīgu zālāju platību palielināšanās. Zemes īpašnieks platībās, kur tiks veikta apsaimniekošanas demonstrācija, apņemas nodrošināt regulāru, pareizu apsaimniekošanu, pļaujot vai noganot, vai kombinējot abas metodes, vismaz 5 gadus pēc projekta, piesakot Lauku atbalsta dienesta administrētajiem maksājumiem. Apsaimniekošanas paņēmieni, platības un piemērotie risinājumi tiks precizēti saimniecības līmeņa apsaimniekošanas plānā un šeit norādītās platības ir indikatīvas. 6. Praktisku zālāju biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas semināru organizēšana, dalībniekiem līdzdarbojoties procesā un iesaistoties plānošanā un diskusijā. Noorganizēti vismaz divi praktiski semināri-talkas (minimālais tēmu loks: zālāju dabiskošana ar dabisko zālāju sēklu piesēšanu un aizaugušu, pamestu zālāju atgriešana apsaimniekojamā stāvoklī – būtiskie aspekti). Paredzēta dalībnieku mācīšanās caur tiešu iesaisti, t.i., piedaloties savākto sēklu izsēšanā, iepriekš iepazīstoties ar šādas apsaimniekošanas jēgu un mērķiem, kā arī dalība izcirstu krūmu vai atvašu novākšanā, siena novākšanā, sūnu un citu ekspansīvu sugu īpatsvara mazināšanā (kāpēc tas ir būtiski). Tieši iesaistīti un izglītoti vismaz 30 dalībnieki, bet daudz lielāks skaits interesentu varēs iepazīties ar rezultātiem projekta informācijas materiālos. 7. Sagatavoti un publiski pieejami informācijas materiāli: a) reportāžas par aktivitātēm un to pamatojumu vienkāršā, skaidrojošā veidā biedrības administrētajās sociālo mediju lapās, b) publikācijas uzsākot un noslēdzot projektu par projekta tēmām vietējos vai reģionālajos medijos; c) ilustrēts pārskats par projektā īstenotajām praktiskajām aktivitātēm un pieredzes apmaiņā gūtās zināšanas, kas parādītas potenciālam lietotājam draudzīgā, neformālā veidā populārzinātniskā valodā; publicēts un pieejams ikvienam interesentam interneta vidē; d) videomateriāls (īsfilma vai vairākas reportāžas), kas parāda un skaidro zālāju biotopu atjaunošanas praktiskos aspektus, ko aptver projektā ietvertās metodes un pieredzes apmaiņa ar citiem apsaimniekotājiem. Videomateriāls pieejams interneta vidē (biedrības administrētajā mājas lapā www.senleja.lv un sociālajos tīklos facebook.com un youtube.com).

Vadlīnija Multisektoriālie projekti
Realizācijas laiks 31.12.2021
Īstenotājs Abavas ielejas attīstības centrs
Kandava, Kandavas novads, Kūrorta iela 1b, LV-3120
Projekta kopējās izmaksas 30 710.00 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda 30 710.00 €
Lēmums Noraidīt
Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.