Reģ Nr. 1-08/138/2017

Projekta mērķis

Izvērtēt iespējas Lielbritānijā izstrādāto RAPPER (“Rapid Assessment of PeriPhyton Ecology in Rivers”) metodi adaptēt Latvijas apstākļiem, lai sekmētu makroskopisko aļģu izmantošanu upju ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanas sistēmā.

Projekta uzdevumi

1. Izveidot Latvijā sastopamo makroskopisko aļģu taksonu sarakstu ģints līmenī. 2. Piešķirt katram makroskopisko aļģu taksonam provizorisko indikatorvērtību atkarībā no jutības pret pieaugošām biogēno elementu koncentrācijām (piem., 1 – indikators ar biogēniem elementiem nabadzīgiem apstākļiem, 2 – indikators ar barības vielām bagātai videi, 3 – nav indikatorsuga). 3. Apkopot informāciju par LVĢMC un LU Bioloģijas institūta (LUBI) veiktajiem upju apsekojumiem un ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu pēc makrofītu, fitobentosa, ķīmijas un hidromorfoloģijas datiem. 4. Pamatojoties uz iegūto informāciju, izvēlēties aptuveni 25 apsekojuma objektus, kas pārstāvētu dažādas ekoloģiskās kvalitātes klases (eitrofikācijas gradients). 5. 2017.g. vasarā veikt izvēlēto upju apsekojumu dabā un ievākt paraugus, lai novērtētu makroskopiskās aļģes, augstākos ūdensaugus, kramaļģes, ķīmiskos parametrus (kopējais N, P un to formas, sārmainība, pH, O2, elektrovadītspēja, Si, BSP5) un hidromorfoloģiju. 6. Veikt datu analīzi – noskaidrot sakarības starp dažādām slodzēm (eitrofikācijas, hidromorfoloģisko, viegli noārdāmo organisko piesārņojumu u.c.) un makroskopisko aļģu taksonu sastopamību; analizēt sakarības starp makroskopisko aļģu taksonu sastopamību un ūdens ķīmisko sastāvu, sakarības starp ūdeņu kvalitātes vērtējumu pēc makroskopiskajām aļģēm un augstākajiem ūdensaugiem un kramaļģēm. 7. Noskaidrot metodes izmantošanas iespējas Latvijas apstākļos, lai: a) papildinātu ŪSD noteiktos bioloģiskās kvalitātes elementu “makrofīti un fitobentoss” b) sekmētu sabiedrības interesi par ūdeņu aizsardzību un sabiedriskās pētniecības attīstību (citizen science), jo metode ir samērā vienkārša un viegli apgūstama.

Projekta rezultāti

1. Izveidots LV sastopamo makroskopisko aļģu saraksts ar tām piešķirtām eitrofikācijas indikatorvērtībām 2. Iegūti dati par augstāko ūdensaugu, makroskopisko aļģu, kramaļģu taksoniem un sastopamību aptuveni 25 Latvijas upēs, ūdens ķīmisko sastāvu un hidromorfoloģiskajiem parametriem. 3. Noskaidrotas kopsakarības starp vides valsts monitoringa ietvaros iegūtajiem kramaļģu datiem un citiem vides kvalitātes parametriem, t.i., vai kramaļģes ir izmantojamas eitrofikācijas vai cita spiediena raksturošanai. 4. Uzsākta datu bāzes veidošana, lai, tuvākajos gados to papildinot, varētu adaptēt RAPPER metodi Latvijas apstākļiem, turklāt iegūtos datus varēs izmantot arī, lai nākotnē pabeigtu nacionālo metodi upju ekoloģiskās kvalitātes vērtēšanai pēc kramaļģēm un to interkalibrētu. 5. Indikatīvi noskaidrots, vai makroskopiskās aļģes būtu labs ekoloģiskās kvalitātes rādītājs un pozitīva iznākuma gadījumā izstrādāts plāns turpmākajām aktivitātēm. Rezultātu forma: Projekta atskaite un datu tabulas, seminārs par projekta rezultātiem LVĢMC, VARAM u.c. iestāžu speciālistiem, ziņojums LU konferencē.

Vadlīnija	Multisektoriālie projekti
Realizācijas laiks	30.06.2018
Īstenotājs	Latvijas Universitāte Rīga, Raiņa bulv. 19, LV-1586
Projekta kopējās izmaksas	48 643.49 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda	48 643.49 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda	29 000.00 €
Lēmums	Piešķirt