2022. gada nogalē Latvijas Dabas fonds uzsāka projektu “Dabas kapitāls mūsu ikdienā”, kura mērķis bija veicināt izpratni par dabas kapitāla jēdzienu, meklējot veidus, kā to iekļaut mūsu ikdienas apziņā un norisēs. Lai to īstenotu, Latvijas Dabas fonds sadarbojās ar trīs pašvaldībām – Cēsīm, Madonu un Kuldīgu. Projekts noslēdzās 2024. gada pavasarī un Latvijas Dabas fonds aplūko paveikto.

Projekta “Dabas kapitāls mūsu ikdienā” laikā katrā pilota teritorijā – Madonā, Cēsīs un Kuldīgā notika lekciju un diskusiju cikls “Cik maksā daba?” ar mērķi izprast dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu jēdzienus, un iedziļināties šo jēdzienu būtībā kopā ar ekspertiem. Šādā veidā tika skaidrota dabas nozīmē gan ekonomiskā, gan kultūrvēsturiskā, gan cilvēku labbūtības kontekstā. Sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem katrā pilsētā un tās apkārtnē tika izvēlēti dabas kapitāla demonstrācijas objekti – dabas vērtības, kuras atspoguļo dažādus dabas kapitāla aspektus.

No 2023. gada 17. jūlija līdz 13. augustam notika balsošana par dabas kapitāla objektiem Madonā, Kuldīgā un Cēsīs. Četru nedēļu garumā visiem interesentiem bija iespēja nobalsot tiešsaistē – no desmit objektiem, kas iepriekš tika izvēlēti kopā ar iedzīvotājiem lekciju un diskusiju ciklā, izvēloties piecus favorītus. Ar visiem izvirzītajiem objektiem un informāciju par tiem var iepazīties šeit. Tāpat balsošana notika klātienē Cēsu pilsētas svētkos, Demokrātijas festivālā Kuldīgā, mūzikas festivālā “Zelta Šlāgeris 2023” Madonā. Kopumā tika saņemtas vairāk kā tūkstošs balsis, kas norādīja uz pieciem uzvarētājiem katrā no pašvaldībām.

Madona izvēlējās Gaiziņkalnu, Lubāna ezeru un klānu pļavas, Kalsnavas arborētumu, Mīlestības graviņu, Kāla ezeru. Kuldīga izvēlējās Ventas rumbu, Alekšupīti pilsētvidē, Abavas senleju, Riežupes smilšu alas, Kuldīgas-Alsungas šaursliežu dzelzceļu. Cēsis izvēlējās Zaļo dzelzceļu pie Amatas tilta, Ungurmuižu, Āraišu apkārtni, Ruckas parku, Cīrulīšu boreālos mežus.

Izvēlētie objekti veido dabas kapitāla maršrutu katrā no pašvaldībām. Pie katra no objektiem atrodas informatīvais stends, kas stāsta par tā vērtībām no dabas kapitāla skatpunkta. Uz katra stenda atrodas kvadrātkods, kuru noskenējot var noklausīties informāciju arī audiogida formātā.

Projektā tika noskaidrots arī iedzīvotāju viedoklis par dabas kapitālu, kā arī kopā ar ekspertiem tika apskatītas dabas vērtības katrā no pilota teritorijām. Iedzīvotājiem tika jautāts, kas ir viņu iecienītākie dabas objekti, vai dabas sniegtos labumus vajadzētu izteikt naudā, kas ir ekosistēmu pakalpojumi, kas ir dabas kapitāls, vai sugu daudzveidība ir dabas kapitāls un citus jautājumus. Gan sarunas ar ekspertiem, gan iedzīvotāju atbildes uz jautājumiem tika nofilmētas. Ar videomateriālu var iepazīties te:

• Dabas kapitāls mūsu ikdienā: Kuldīga
• Kuldīgas iedzīvotāji par dabu Kuldīgā
• Dabas kapitāls mūsu ikdienā: Madona
• Madonas iedzīvotāji par dabu Madonā
• Dabas kapitāls mūsu ikdienā: Cēsis
• Cēsu iedzīvotāji par dabu Cēsīs

2023.gada 9. un 10. jūnijā sarunu festivālā LAMPA Latvijas Dabas fonds piedāvāja interesentiem divas diskusijas par dabas kapitālu – diskusijā “Kāpēc daba mums ir nepieciešama?” tika runāts par to, kā dabas – sugu un dzīvotņu – vērtību nosaka eksperti un kas Latvijā ir visapdraudētākais, kāda ir dabas nozīmē pilsētvidē vai intensīvi apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs, kā cilvēks pārveido ekosistēmas un kas notiek ar dabu šajā procesā, vai varam uzlūkot dabu kā kapitālu un kā tas var paplašināt mūsu izpratni par dabas nozīmi. Ieraksts no diskusijas pieejams te: https://ej.uz/kapecdabamumsirnepieciesama.

Diskusijā “Cik maksā daba?” tika runāts par to, vai varam dabai un tās vērtībām pielikt cenu zīmi, vai tas palīdzētu dabu saglabāt un atjaunot. Caur ekosistēmu pakalpojumu un dabas kapitāla konceptiem tika aplūkots, kā varam dabas saglabāšanas nozīmīgumu integrēt politisko, sociālo un ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Ieraksts no diskusijas pieejams te: https://ej.uz/cikmaksadaba.

Lai uzsāktu diskusiju starp sabiedrību un lēmumu pieņēmējiem, tika organizēta “kafija ar politiķiem”. Tā ir līdzdalības metode, kuras mērķis ir dot iespēju satikties, iepazīties un veicināt savstarpēju dialogu, pārrunājot aktuālus jautājumus no dažādiem skatpunktiem, apzināties problēmu un rast risinājumu. Kuldīgā notika diskusija “Dabas aizsardzība un saimnieciskā darbība Kuldīgas novadā”, kurā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, pārstāvji no Kuldīgas novada pašvaldības, Dabas aizsardzības pārvaldes, vides aktīvisti un citi. Diskusija notika divās jauktās grupās par divām teritorijām Kuldīgas novadā – Ventas ieleju un Abavas senleju. Tika runāts par to, kādu labumu šie objekti dod novadam, valstij, kāda saimnieciskā darbība šajās teritorijās tiek veikta, kādi ierobežojumi pastāv un vai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss ir slogs vai izaugsmes iespējas.

Madonā notika diskusija “kafija ar politiķiem”: “Vai Madona var kļūt par zaļāko pilsētu Vidzemē?””. Tajā piedalījās Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, pārstāvji no Madonas novada pašvaldības, bibliotēkas, Dabas aizsardzības pārvaldes un citi. Darbošanās notika divās jauktās grupās, kuras paralēli viena otrai sprieda par to, kas definē pilsētas “zaļumu”, kāpēc Madona šobrīd ir vai nav “zaļa” pilsēta, vai ir svarīgi attīstīt “zaļas” pilsētas un kādi būtu Madonas ieguvumi no “zaļas” pilsētas statusa. Pēc tam katra no grupām prezentēja atziņas un ieteikumus, kas radušies diskusijas rezultātā.

Cēsu “kafija ar politiķiem” bija par tematu “Vietējās bioloģiskās pārtikas ražošanas un patēriņa veicināšana Bioreģionā”. Tajā piedalījās Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, pašvaldības pārstāvji, zaļā dzīvesveida festivāla “GreenFest” organizatori, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni un citi vides entuziasti. Darbošanās notika trīs jauktās grupās, kuras paralēli viena otrai sprieda par to, kas nepieciešams plašākas vietējās bioloģiskās pārtikas ražošanai un patēriņam, ko no tā iegūtu Cēsu novads un sabiedrība, kādi ir vietējās bioloģiskās pārtikas ražošanas un patēriņa izaicinājumi, kā vietējā kopiena un pašvaldība var sekmēt vietējās bioloģiskās pārtikas ražošanu un patēriņu, ko var darīt jau šodien vai rīt, kas būtu jāmaina valsts līmenī, lai sekmētu vietējās kopienu un pašvaldības iniciatīvas un politiku Bioreģionā. Pēc tam katra no grupām prezentēja atziņas un ieteikumus, kas radušies diskusijas rezultātā.

Latvijas Dabas fonda sociālajos tīklos norisinājās komunikācijas kampaņa, informējot plašāku sabiedrību par dabas kapitāla jēdzienu, nozīmi. Auditorija tika informēta gan par notikumiem (lekcijām un diskusijām “Cik maksā daba?”, “kafija ar politiķiem” un citiem), gan arī aicināta līdzdarboties, piemēram, izvēloties un balsojot par dabas kapitāla objektiem – favorītiem, lai taptu dabas kapitāla maršruts. Informatīvs materiāls par dabas kapitālu un aktivitātēm projekta ietvaros, tika publicēts visa projekta garumā.

Latvijas Dabas fonds turpinās veicināt dabas kapitāla jēdziena iedzīvināšanu gan politiskajā dienaskārtībā, gan ikdienas apziņā un norisēs. Nu jau cita projekta ietvaros turpinām skaidrot dabas kapitāla jēdzienu un apzināt novada dabas vērtības Ādažos, Bauskā, Jelgavā un Olainē.