Invazīvās sugas ir svešzemju organismi, kas, nonākot jaunā vidē, var nodarīt būtisku kaitējumu dabai, ekonomikai un cilvēku veselībai. Invazīvās sugas ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem visā pasaulē. Invazīvās sugas var pārstāvēt dažādas organismu grupas, un tās raksturo spēja izspiest vietējās sugas no raksturīgās vides, izjaukt ekoloģiskos procesus un ekosistēmu līdzsvaru.

Invazīvo sugu problēmu risināšanā būtiska ir arī starptautiskā sadarbība un politika, jo invazīvās sugas izplatās pāri valstu robežām un ietekmē vairākas valstis. Latvijai kā ES dalībvalstij kopš 2015. gada 1. janvāra ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību. Šīs saistības paredz arī regulāru ziņojumu sniegšanu EK par Regulas ieviešanu, t.sk., par invazīvo sugu telpisko izplatību dalībvalstī.

Invazīvo sugu pārvaldība bieži vien ietver vairākas stratēģijas, tostarp fizisku iznīcināšanu, ķīmisku apkarošanu, bioloģisko kontroli (dabisko plēsēju ieviešanu) un preventīvus pasākumus, lai apturētu turpmāku invāziju. Lai novērstu invazīvo sugu ieviešanos un izplatīšanos, ļoti svarīga ir to agrīna atklāšana un ātra izskaušana. Šo sugu spēja izkonkurēt vietējās sugas, izjaukt ekoloģiskos procesus un radīt ekonomiskus zaudējumus liecina par to, cik svarīga ir preventīva rīcība, agrīna atklāšana un efektīvas pārvaldības stratēģijas, lai mazinātu to ietekmi.

Veidojot LVAF finansētajā projektā “Rokasgrāmatas invazīvo sugu atpazīšanai izstrāde” (Reģ. Nr. 1-08/54/2022) paredzētās rokasgrāmatas saturu, tika organizētas konsultācijas ar projekta sadarbības iestādi Dabas aizsardzības pārvaldi, kā arī citām institūcijām, kuru darba specifika ir saistīta invazīvo sugu monitoringu vai kontroli. Rokasgrāmatā iekļautas informācija par savlaicīgas invazīvo sugu konstatēšanas nozīmi to izplatības ierobežošanā, definēti nozīmīgākie invazīvo sugu izplatīšanās ceļi, iekļauta paskaidrojošā informācija rokasgrāmatas lietotājiem, kā arī apkopota informācija par 137 invazīvajām sugām (73 augu un 64 dzīvnieku sugām). Informācijas apkopošanai par invazīvajām sugām tika izmantoti visi pieejamie datu avoti: zinātniskie raksti, starptautiskās un nacionālās datubāzes, konsultācijas ar invazīvo sugu speciālistiem. Grāmata ir veidota no sugu aprakstiem, kuros ir ietverta informācija par taksonu zinātniskajiem un latviskajiem nosaukumiem, īsi sugu apraksti, izplatīšanās veidi, dati par katras sugas dabisko un invāziju izplatību (atsevišķi pievēršot uzmanību Latvijas teritorijai), dzīvotnes vai augtenes raksturojumi, nepieciešamības gadījumā aprakstos ir iekļautas norādes arī par līdzīgām sugām.

Invazīvo sugu rokasgrāmata primāri ir paredzēta ekspertiem, kuri veic invazīvo sugu inventarizācijas un monitoringu, kā arī to institūciju darbiniekiem, kuru pienākumos ir (vai paredzams, ka būs) iekļauta invazīvo sugu pārvaldība. Rokasgrāmata invazīvo sugu atpazīšanai būs noderīga un atvieglos sugu atpazīšanu Pārtikas un veterinārajam dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei, un nākotnē arī invazīvo sugu pārvaldībā potenciāli iesaistītajām institūcijām – Valsts meža dienestam, Valsts vides dienestam, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, Latvijas Hidroekoloģijas institūtam u.tml. Attīstoties sabiedriskā monitoringa aktivitātēm, ir ievērojami pieaudzis ziņojumu skaits vietnē “Invazīvo sugu pārvaldnieks”, un grāmatas sastādītāji cer, ka šī rokasgrāmata atvieglos sugu atpazīšanu cilvēkiem, kas nav nozares profesionāļi, bet interesējas par invazīvajām sugām un ziņo par to atradnēm. Turklāt sabiedriskajos novērojumos lielākoties figurē atsevišķas viegli atpazīstamas sugas, savukārt par daudzām netiek ziņots, jo cilvēki tās neatpazīst vai nemaz nezina, ka tās ir invazīvas. Līdz ar to izstrādātā rokasgrāmata būtiski paplašinās priekšstatu par invazīvām sugām un ļaus iegūt daudz lielāku datu apjomu.

Izstrādātās invazīvo sugu rokasgrāmatas elektroniskā versija ir publiski pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā (sadaļā “sugas un biotopi”), kā arī dabas novērojumu portālā dabasdati.lv.

Kanādas zoss Branta canadensis (Foto: Edgars Smislovs)

Sarkanais plūškoks Sambucus racemosa (Foto: Dana Krasnopoļska)

Papildus informācija:
Daugavpils Universitates
Dabas izpētes un vides izglītības centrs

Projekta vadītājs
Dr. biol. Uldis Valainis
e-pasts: uldis.valainis@biology.lv