Projektam izvēlētā mērķsuga sarkanais plakanis Cucujus cinnaberinus ir iekļauts Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas floras un faunas aizsardzību” (turpmāk – Dzīvotņu direktīva) II pielikumā, kas nozīmē, ka šī suga ir Kopienas interešu sfērā un tās dzīvotņu saglabāšanai nepieciešams stingrs aizsardzības režīms. Dzīvotņu direktīvas 17.pants noska, ka sešu gadu periodā visām ES dalībvalstīm ir jāiesniedz ziņojums Eiropas Komisijai par Eiropas Savienības nozīmes sugu stāvokli valstī. Ziņojuma ietvaros tiek novērtēti sasniegumi katras valsts paveiktajā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā. Atbilstoši ziņojumam Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā (novērtējums par 2013. – 2018. gadu), sarkanā plakaņa populācijas vērtējums un nākotnes perspektīvu vērtējums bija novērtēts kā nezināms. Pirms projekta uzsākšanas bezmugurkaulnieku ekspertu starpā nebija arī vienotas pieejas šīs sugas populācijas un to apdzīvoto biotopu platības novērtējumam.

Latvijā sarkanais plakanis pārsvarā sastopams labi izgaismotos mistrotos apšu un platlapju mežos ar lielu atmirušās koksnes daudzumu. Šī suga ir saistīta ar nesen mirušām apsēm, ozoliem un citiem platlapjiem, kuru stumbru vēl klāj miza. Kāpuri atrodami gan uz kritalām, gan stumbeņiem, parasti izvēloties lielāku (>20 cm diametrā) dimensiju kokus. Kāpuru attīstība noris zem lapu koku mizas. Daži autori norādījuši uz sugas saistību ar Aspergillus, Trichoderma, Ceratocystis u.c. sēnēm. Parasti šīs sugas kāpuri nav atrodami uz atmirušās koksnes ar baltu, sausu trupi. Sarkanais plakanis parasti izvēlas kritalas, kas ir saules labi izgaismotas.

Projekta īstenošanas rezultātā projektam izvēlētajās modeļteritorijās (dabas liegumos “Lubāna mitrājs”

“Paņemūnes meži” un “Ābeļi”) veikti apjomīgi pētījumi. Pētījumu dizains izstrādāts ņemot vērā līdz šim publicēto informāciju, citu valstu pieredzi monitoringa īstenošanā, kā arī konsultējoties ar Daugavpils Universitātes speciālistiem. Pētījumu īstenošanai kopumā tika ierīkoti 270 parauglaukumi. Katrā no parauglaukumiem tika izvēlētas trīs sugai piemērotas kritalas (ja tādas parauglaukumā bija sastopamas) uz kurām tika nomizotas piecas 30 cm platas joslas. Kopumā pētījumā tika iegūti dati par 4050 uzskaites vienībām! Papildus tika reģistrēti katru mikrobiotopu un prauglaukumu raksturojošie parametri. Pētījumu ietvaros kopumā tika konstatēti 40 sarkanā plakaņa īpatņi, kas apliecina šīs sugas reto sastopamību un apdraudētību Latvijā.

Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, tika pārskatīta pieeja sarkanā plakaņa monitoringam un populācijas aprēķinam, precizējot sugas monitoringa metodiku un izveidojot specializētu rīku populācijas lieluma aprēķinam, kas balstīts uz projekta ietvaros iegūtajiem sugas uzskaites datiem.

Visās Natura 2000 teritorijās Latvijā (Gaujas Nacionālajā parkā, Moricsalas dabas rezervātā, dabas parkos “Kuja”, dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Paņemūnes meži”, “Ābeļi”, “Dimantu mežs”, “Kadājs”, kā arī dabas liegumā “Gruzdovas meži”), kurās reģistrēta sugas sastopamība, projekta ietvaros nodrošināts monitorings, kas īstenots atbilstoši pilnveidotajai monitoringa metodikai, kā arī veikti populācijas lieluma aprēķini, izmantojot projekta realizācijas ietvaros izstrādāto populācijas lieluma aprēķināšanas kalkulatoru.

Pētījumu rezultātā un monitoringa ietvaros iegūtie dati nodoti projekta sadarbības iestādei Dabas aizsardzības pārvaldei. Uzlabojumi projekta mērķsugas monitoringa metodikā un populācijas novērtējumā nākotnē palīdzēs iegūt objektīvus datus sarkanā plakaņa aizsardzības stāvokļa tendences novērtēšanai.

Laika posmā no 14.-16.09.2023. Spānijas pilsētā Aranhuezā norisinājās starptautiskā Eiropas līmeņa konference "11th Symposium on the Conservation of Saproxylic Beetles", kurā piedalījās arī projekta realizācijā iesaistītie eksperti Uldis Valainis un Maksims Balalaikins. Projekta eksperti konferencē piedalījās ar ziņojumu “Sarkanā plakaņa Cucujus cinnaberinus populācijas lieluma aprēķināšanas algoritma izstrādes koncepcija”, kā arī iepazinās ar citu valstu ekspertu pieredzi aizsargājamo saproksīlo

vaboļu sugu monitoringā.

Projekta reģistrācijas Nr. 1-08/62/2022