Abas projektam izvēlētās mērķsugas (lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita un dobumu māņskorpions Anthrenochernes stellae) ir iekļautas Eiropas Padomes direktīvā 92/43/EEC „Par dabisko biotopu, savvaļas floras un faunas aizsardzību” (turpmāk – Dzīvotņu direktīva) II un IV pielikumā, kas nozīmē, ka šīs sugas ir Kopienas interešu sfērā un to saglabāšanai ir nepieciešams stingrs aizsardzības režīms. Šāds statuss nosaka, ka ik sešus gadus visas ES dalībvalstis gatavo ziņojumu Eiropas Komisijai par Eiropas Savienības nozīmes sugu stāvokli katrā valstī, ko nosaka Dzīvotņu direktīvas 17. pants. Šī ziņojuma būtība ir novērtēt sasniegto ceļā uz valstu apņemšanos apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Atbilstoši ziņojumam Eiropas Komisijai par ES nozīmes biotopu (dzīvotņu) un sugu aizsardzības stāvokli Latvijā (novērtējums par 2013. – 2018. gadu), dobumu māņskorpiona sastopamības areāla vērtējums, populācijas vērtējums un nākotnes perspektīvu vērtējums, ir novērtēts kā nezināms. Savukārt lapkoku praulgrauzim kā nezināma novērtēta sugas aizsardzības stāvokļa tendence.

Lapkoku praulgrauža populācijas vērtējuma un nākotnes perspektīvu salīdzinājums Latvijā un citās Boreālā reģiona valstīs

Dobumu māņskorpiona populācijas vērtējuma un nākotnes perspektīvu salīdzinājums Latvijā un citās Boreālā reģiona valstīs

Parkveida pļavas un ganības aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” (Foto: U. Valainis)


Lapkoku praulgrauža kāpuri apdzīvo bioloģiski vecu platlapju koku dobumus (Foto: U. Valainis)

Lapkoku praulgrauzis un dobumu māņskorpions pamatā apdzīvo saules labi izgaismotu platlapju dobumus. Tipiskas šo abu sugu dzīvotnes ir ES nozīmes aizsargājamais biotops Parkveida pļavas un ganības 6530*. Šī biotopa nozīmīgākās platības Latvijā ir sastopamas aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, dabas liegumā “Lubāna mitrājs” un dabas liegumā “Ances purvi un meži”, tāpēc šīs Natura 2000 teritorijas tika izvēlētas par modeļteritorijām, kurās tika īstenoti projekta ietvaros ieplānotie pētījumi.

Pētījumu ietvaros Latvijā pirmo reizi lapkoku praulgrauža pētījumos izmantota marķēšanas un atkārtotas noķeršanas (Mark-Recapture) metode. Šo metodi izmanto, lai novērtētu populācijas lielumu, ja nav iespējams saskaitīt katru sugas indivīdu. Projektam izvēlētajās pētījumu teritorijās kopumā tika izvietotas 126 feromonu lamatas, kas tika apsekotas vismaz vienu reizi nedēļā. Lapkoku praulgrauži tika pievilināti ar feromonu lamatām, noķertie īpatņi tika nomarķēti ar speciāliem marķieriem un atlaisti atpakaļ populācijā. Turpinot pētījumu, daļa no nomarķētajiem īpatņiem atkārtoti iekrita lamatās un tika uzskaitīti. Pētījumu ietvaros tika izmantoti dažādi marķieri, lai atrastu optimālāko metodi, ko izmantot turpmākajā sugas monitoringā. Izmantojot atkārtoti noķerto īpatņu datus ir iespējams aprēķināt populācijas lielumu konkrētajā teritorijā.

Projekta ietvaros veikto pētījumu rezultātā feromonu lamatās tika noķerti vairāk nekā 800 lapkoku praulgrauži (Foto: U. Valainis)

Lamatās noķertie lapkoku praulgrauži marķēti un atlaisti atpakaļ dabā (Foto: U. Valainis)

Standartizētās feromonu lamatas Latvijas apstākļos jau iepriekš ir tikušas izmantotas sugas pētījumos, tomēr līdz šim tās netika izmantotas monitoringa īstenošanā, jo objektīvu datu iegūšanai par lapkoku praulgrauža populāciju lielumiem konkrētās atradnēs ir nepieciešams feromonu lamatas izvietot salīdzinoši ilgstošu laika periodu. Regulāras apsekošanas nepieciešamība būtiski sadārdzina monitoringa izmaksas. Lai ilgtermiņā samazinātu feromonu lamatu apsekošanai patērētos laika un finanšu resursus, Daugavpils Universitātes speciālisti ir izstrādājuši inovatīvas jauna tipa feromonu lamatas, kas ļauj lamatās iekritušos īpatņus detektēt attālināti. LVAF projekta ekspertu grupai sadarbojoties ar Daugavpils Universitātes speciālistiem, iepriekš izstrādātās lamatas tika uzlabotas un pielāgotas monitoringa vajadzībām. LVAF projekta ietvaros izgatavotas 40 viedo feromona lamatas, kas izmantotas projekta ietvaros veiktajos pētījumos, kā arī lapkoku praulgrauža monitoringa vajadzībām.

Standartizētās feromonu lamatas (Foto: U. Valainis)

Projekta ietvaros izgatavotās un lapkoku praulgrauža monitoringā aprobētas viedās feromonu lamatas (Foto: U. Valainis)

Projekta ietvaros zināmajās dobumu māņskorpiona atradnēs Moricsalas rezervātā un dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, kā arī potenciālajās dzīvotnēs dabas liegumā “Ance purvi un meži” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” īstenoti zinātniski pētījumi ar mērķi aprobēt jaunas neinvazīvas metodes (t.sk. vides DNS paraugu ievākšanu) dobumu māņskorpiona monitoringā. Molekulārbioloģiskie pētījumi īstenoti sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”.

Pētījumu ietvaros ievākti dobumu paraugi vides DNS metožu aprobācijai (Foto: K. Aksjuta)

Izmantojot ar destilētu ūdeni samitrinātus rullīšus, ievākti vides DNS paraugi no dobumaino koku stumbriem (Foto: U. Valainis)

Pamatojoties uz projekta ietvaros īstenoto pētījumu rezultātiem, veikta esošo lapkoku praulgrauža un dobumu māņskorpiona monitoringa metodiku pilnveidošana, izstrādāta lapkoku praulgrauža populācijas lieluma aprēķināšanas metodika, kā arī aprēķināts turpmākai lapkoku praulgrauža un dobumu māņskorpiona monitoringa īstenošanai nepieciešamais finansējums. Projekta ietvaros pilnveidotās monitoringa metodikas, īstenotā monitoringa rezultāti u.c. ievāktie dati nodoti projekta sadarbības iestādei Dabas aizsardzības pārvaldei.

Projekta reģistrācijas Nr. 1-08/38/2022