Valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki identificējuši 70 zivju migrācijas šķēršļus, kuru ietekmes samazināšana ļautu būtiski uzlabotu zivju faunas stāvokli Latvijas upēs. Šajos šķēršļos tiks veikta priekšizpēte, lai identificētu piemērotākos risinājumus zivju migrācijas nodrošināšanai.  

Šķēršļu ietekmes samazināšanai ir iespējami divi risinājumus: nojaukt šķērsli vai izbūvēt jaunu zivju ceļu. Šķēršļa nojaukšana, kā uzsver pētnieki, ir vislētākais, efektīvākais un ātrākais veids kā uzlabot zivju migrāciju. Taču jāņem vērā, ka nojaukšana var nebūt iespējama saimniecisko interešu vai citu iemeslu dēļ un to vienīgais faktiski īstenojamais risinājums šādos šķēršļos ir zivju ceļu izbūve.

Kā uzsver Zivju resursu pētniecības departamenta direktors Didzis Ustups, Latvijas upēs zivju migrācijas šķēršļi ir atšķirīgi gan to ietekmes, gan izmantošanas ziņā. Priekšizpēte tiks veikta galvenokārt vietās, kur upju atbrīvošana ar mazāku finansiālu ieguldījumu sniegtu iespējami lielāku ieguvumu videi. Prioritāro zivju migrācijas šķēršļu izvēlē tika ņemta vērā gan šķēršļu individuālā, gan kaskāžu ietekme, kā arī migrācijas nodrošināšanas pasākumu īstenošanas iespējamība.

 Aicinām ņemt vērā, ka šķēršļu sarakstā tie ir sarindoti alfabētiskā secībā pēc upju nosaukuma un vienas grupas ietvaros ir vienlīdz nozīmīgi.

 Šķēršļu izvēle veikta, ņemot vērā 2021. gadā īstenotā Latvijas vides aizsardzības fonda projekta “Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā” rezultātus. Šķēršļu izvēlē iesaistītas arī valsts un nevalstiskās organizācijas, kā arī individuāli eksperti. 

Šķēršļu priekšizpēte un zivju migrācijas nodrošināšanas risinājumu identificēšana tiks veikta Latvijas vides aizsardzības fonda projekta vides politikas veidošanai un īstenošanai “Zivju migrācijas nodrošināšanas pasākumu plānošanai nepieciešamas datubāzes izveidošana” (Reģ. Nr. 1-08/61/2022) atbalstu.