Lai pievērstu uzmanību Baltijas jūras piesārņojumam, un tam, kā mēs kā patērētāji varam to mazināt, šodien tiek uzsākta sociālā kampaņa “Tīra māja un tīra jūra”. Kampaņu organizē biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju, to atbalsta arī “Māmiņu klubs” un Ekoskolu programmas tīkls.

Kā jau labu laiku uzsver vides eksperti, Baltijas jūras stāvoklis pēdējā gadsimta laikā ir būtiski pasliktinājies - tās piesārņojuma līmenis pieaug. Iemesli ir vairāki un diemžēl daudzi no tiem ir tieši saistīti ar cilvēka darbību. Baltijas jūra ir nosacīti sekla, tai ir īsa robeža ar okeānu – līdz ar to jūrā ir maza ūdens apmaiņa, tāpēc tās tīrību būtiski ietekmē gan pesticīdu lietošana lauksaimniecībā, gan rūpniecības un sadzīves atkritumi, gan mūsu sadzīves ķīmijas lietošanas paradumi.

Lielā daļā Baltijas jūras vairs nav skābekļa, atsevišķos gada periodos par šādām “mirušajām zonām” kļūst pat sestā daļa jūras. Skābekļa trūkuma iemesls ir eitrofikācija – process, kas notiek, kad pārāk daudz barības vielu nonāk ūdenī un izraisa pārmērīgu dažu sugu aļģu augšanu. Tas būtiski ietekmē visu Baltijas jūras ekosistēmu, piemēram, veicina mencu populācijas strauju samazināšanos.

“Tīrot māju, mazgājot traukus un veļu, mēs ne vienmēr aizdomājamies par to, kā tas ietekmēs mūsu Baltijas jūru,” saka biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” eksperte Ilze Neimane, “Protams, ka kaitējums, ko jūrai nodara industriālā lauksaimniecība, ir nesalīdzināmi lielāks, nekā Bērziņu vai Ozoliņu ģimenes ikdienas paradumi. Taču mūsdienās, kad aizvien vairāk cilvēku apzināti pieņem sociāli atbildīgus lēmumus – domā par mājokļu energoefektivitāti, iegādājas vietēju un bioloģisku pārtiku, iepērkas “zero waste” veikalos, cenšas nebūt izšķērdīgi – mēs aicinām arī mājas tīrīšanai izvēlēties videi saudzīgus sadzīves ķīmijas līdzekļus.”

Kā iztīrīt māju videi saudzīgi? Radikālākais risinājums būtu nelietot sadzīves ķīmijas līdzekļus vispār, otrs – būtiski samazināt sadzīves ķīmijas līdzekļu patēriņu, trešais – izvēlēties tādus sadzīves ķīmijas līdzekļus, kuriem ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi.

“Pērnā gada rudenī mēs rīkojām fokusgrupu, lai izpētītu jauno māmiņu sadzīves ķīmijas lietošanas paradumus,” stāsta “Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka, “Fokusgrupas rezultāti parādīja, ka, izvēloties sadzīves ķīmiju, jaunās māmiņas priekšroku dod produktu funkcionalitātei – tiem ir labi jātīra, labi jāmazgā. Sievietes uzsvēra, ka lieto produktus, par kuru kvalitāti ir pārliecinājušās un reti kad sliecas “izmēģināt ko jaunu”. Fokusgrupa parādīja arī to, ka daudzas no māmiņām labprāt izvēlētos videi draudzīgus sadzīves tīrīšanas līdzekļus, ja vien būtu pārliecinātas, ka tie labi iztīra. Tāpat arī rezultāti liecināja, ka ekomarķējumiem ir zema atpazīstamība.”

Viens no iemesliem, kāpēc sabiedrībā vērojama neuzticība “zaļajiem produktiem” ir t.s. “zaļmaldināšana” – negodīga komercprakse, kad ražotājs vai tirgotājs mērķtiecīgi patērētājam iestāsta, ka produkts ir videi draudzīgs, taču tam nav itin nekāda pamatojuma. Jau vairākus gadus “zaļais dzīvesveids” ir viens no trendiem, kas uzrunā aizvien plašāku sabiedrību, taču līdz ar to tas paver arī riskus – ir ražotāji un tirgotāji, kas mēdz sabiedrības uzticēšanos izmantot ļaunprātīgi.

Šonedēļ arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aktualizē “zaļmaldināšanas” problēmu, piedaloties starptautiskā kampaņā un uzsverot, ka, izvēloties ilgtspējīgus un šķietami dabai draudzīgus produktus, svarīgi ir nepaļauties tikai skaisti skanošiem “zaļajiem” saukļiem, bet gan papētīt, cik patiesi un pamatoti tie ir.

“Pagājušajā gadā veicām 10 pārbaudes un secinājām, ka daudzos gadījumos, kad ražotājs savu produktu ar dažādiem paņēmieniem - kopējo komunikāciju, iepakojumu vai saukļiem - pozicionē kā šķietami draudzīgu videi, šie apgalvojumi tomēr nav patiesi un pamatoti,“ skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa. 

“Sadzīves tīrīšanas līdzekļi, kas marķēti ar EU Ecolabel marķējumu, ir gan funkcionāli, gan videi saudzīgi,” stāsta Ilze Neimane, “Lai produkts iegūtu atļauju šādu marķējumu lietot, tam ir jāatbilst ļoti stingriem vērtēšanas kritērijiem. Viens no parametriem, ko vērtē eksperti, ir arī produktu funkcionalitāte – tiem ir labi jātīra, labi jāmazgā. Tāpēc pavasarī, kad veiksim lielo tīrīšanu, atceramies – ja gribam ne tikai tīru māju, bet arī izdarīt ko labu Baltijas jūrai, izvēlamies tīrīšanas līdzekļus, kas marķēti ar EU Ecolabel marķējumu!”

Sociālo kampaņu “Tīra māja un tīra jūra” atbalsta arī Latvijas Ekoskolu programmas tīkls. “Jauniešiem vides jautājumi kļūst aizvien aktuālāki un viņus satrauc, kas notiek ar apkārtējo vidi, kādu ietekmi rada viņi un apkārtējie,” saka Daniels Trukšāns, Ekoskolu programmas vadītājs, “Bieži vien no skolotājiem un pašiem jauniešiem dzirdu, ka viņi ir tie, kas aiznes uzzināto uz mājām, ietekmējot arī ģimenes paradumus - tas attiecas gan uz atkritumu apsaimniekošanu ģimenē, gan ikdienas produktu izvēli, gan resursu taupīšanu. Jācer tikai uz vecāku atbalstu un atsaucību, lai nezustu jauniešu motivācija un pārmaiņas tiešām varētu notikt.” 

Kampaņas laikā Rīgā un vairākās Latvijas pilsētās būs redzami izglītojoši vides plakāti, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” un citos vides draugu sociālo tīklu profilos tiks demonstrēti izglītojoši video un plašāka informācija par to, kā mēs varam parūpēties par Baltijas jūru, kad rūpējamies par savas mājas tīrību.

Kampaņa notiek projekta “Pazīsti EKOmarķējumu!” ietvaros, to finansē Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Kontaktinformācija
Sanita Rībena
sanitaribena@gmail.com
29107362