Šogad Latvijā pieteikumus Zilā Karoga saņemšanai 2018. gada sezonā iesnieguši 23 kandidāti, no tiem 20 peldvietas un 3 jahtu ostas. 18 peldvietās un 3 jahtu ostās Zilais Karogs plīvoja arī pērnajā gadā. Latvijā Zilā Karoga programmu īsteno Vides izglītības fonds sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Zilā Karoga sertifikāta saņemšana apliecina, ka to ieguvušās peldvietas un jahtu ostas atbilst visaugstākajiem vides aizsardzības un ilgtspējīgas saimniekošanas standartiem. Lai iegūtu Zilā Karoga sertifikātu, peldvietām ir jāatbilst 33 kritērijiem, savukārt jahtu ostām – 36 kritērijiem. Zilā Karoga programma tiek īstenota kopš 1987. gada un ir kļuvusi par pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikācijas sistēmu.

Latvijas izvirzītie kandidāti Zilā Karoga saņemšanai 2018. gadā

Peldvietu kategorijā (alfabētiskā secībā)

1. Engures novada kempinga Abragciems peldvieta
2. Daugavpils pilsētas peldvieta Stropu Vilnis
3. Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvieta
4. Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvieta
5. Jūrmalas pilsētas Jaunķemeru peldvieta
6. Jūrmalas pilsētas Bulduru peldvieta
7. Jūrmalas pilsētas Dubultu peldvieta
8. Jūrmalas pilsētas Dzintaru peldvieta
9. Jūrmalas pilsētas Kauguru peldvieta
10. Jūrmalas pilsētas Majoru peldvieta
11. Jūrmalas pilsētas Mellužu peldvieta
12. Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvieta
13. Liepāja pilsētas Dienvidrietumu peldvieta
14. Liepājas pilsētas Peldvieta pie Stadiona
15. Liepājas pilsētas Beberliņu peldvieta
16. Limbažu pilsētas Lielezera peldvieta
17. Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvieta
18. Rīgas pilsētas Vecāķu peldvieta
19. Saulkrastu novada Centra peldvieta
20. Ventspils pilsētas pludmale

Jahtu ostu kategorijā (alfabētiskā secībā)

1. Jūrmalas osta
2. Liepāja Marina
3. Pāvilosta Marina

Izskatot iepriekšējo gadu rezultātus un vērtējot nākamās sezonas pieteikumus, nacionālā žūrija apstiprināja arī virkni rekomendāciju, kas jāievieš, lai arī turpmāk pretendenti atbilstu Zilā Karoga standartiem, jo kritēriji katru gadu kļūst aizvien stingrāki. Tie tiek pilnveidoti, lai nodrošinātu visaugstākos standartus ilgtspējīga tūrisma un vides aizsardzības jomā.

Zilā Karoga sertifikācijas kritērijos ir ņemti vērā visi vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktori, pievērsta liela uzmanība vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai. Iesaistoties kampaņā, pašvaldības apņemas īstenot arī vides informācijas un izglītības iniciatīvas.

Lai nodrošinātu neatkarīgu un pilnvērtīgu pieteikumu izvērtēšanu, tos vērtē divos līmeņos - nacionālajā un starptautiskajā. Tām peldvietām, kas nākotnē vēlas iegūt Zilā Karoga balvu, šogad vēl būs iespēja pieteikties Nacionālajam peldvietu sertifikātam – tā ir kvalifikācijas sistēma, kurai jāatbilst, ja peldvieta vai jahtu osta vēlas pretendēt uz Zilo Karogu.

Latvijā Zilā karoga kandidātus vērtē Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir pārstāvji dažādām ar ilgtspējīgu saimniekošanu un vides aizsardzību saistītām institūcijām un organizācijām. Zilā karoga Nacionālo žūriju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Zilā Karoga izvērtēšanas otrā kārta starptautiskā līmenī norisināsies līdz aprīļa beigām un maija sākumā uzzināsim rezultātus.

Plašāka informācija par Zilo Karogu http://www.blueflag.global
Plašāka informācija par Vides izglītības fondu http://www.videsfonds.lv
Papildus informācija par Zilo Karogu - Jānis Ulme, 22552423
Komunikācija ar medijiem – Sanita Rībena, 29107362