2016. gada 25. novembrī forumā tika atklāts „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” Latvijas simtgadei un Latgales kongresa veltītā projekta pasākuma cikls.

Pasākuma ievadā foruma vadītājs dalībniekiem nolasīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa apsveikumu, kurā prezidents uzsver: “Latvijas bagātība nebūtu pilnīga, ja mums nebūtu Daugavas loku plūduma, māla cepļu versmes, Rāznas ezera plašuma un citu Latgales kultūrvēsturiskās ainavas un dabas vērtību. Tā ir daļa no mūsu tautas vietjūtas gan vēsturē, gan, un uz to es gribu īpaši norādīt, arī nākotnē. Tāpēc ar gandarījumu jūsu foruma un visa projekta norisē redzu iezīmētu izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības dimensiju – ilgtspējīgu, līdzsvarotu attīstību, vēlmi pēc modernām tehnoloģijām un izaugsmes, saglabājot cieņu pret to, kas ir mūsu esības pamatos”.

Atklāšanas uzrunām sekoja plenārsēde, ekspertu diskusijas. Runājot par Latvijas un Latgales ilgtspējas stiprināšanu nākotnē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norādīja: “Lai īpaši veicinātu Latgales reģiona attīstību, esam izveidojuši plānu Latgales reģiona izaugsmei. Pašreiz veidojam Latgales Speciāli ekonomisko zonu, kuras platība būs vairāk nekā 70 000 hektāru. Uzņēmēji, kas darbosies tajā, saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi astoņdesmit procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas. Latgalei ir visas iespējas stabilai attīstībai”.

Foruma secinājumos tika uzsvērtas šādas prioritātes dažādu jomu rīcības politiku veidotājiem un iesaistītajām pusēm:

• plaša iesaistīto pušu sadarbības nepieciešamība reģionālajā attīstībā, īstenojot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa plānus, izmantojot visplašākā spektra zinātnes potenciālu;
• izglītības īpašā loma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā, kas rada nepieciešamību pēc labās prakses piemēru pārņemšanas visā izglītības ciklā;
• motivācijas un atbalsta pasākumu paplašināšana aprites ekonomikas principu un pieeju ieviešanai, izmantojot iespējas jaunu produktu un uzņēmumu veidošanai, ko tā rada;
• augstas pievienotās vērtības radīšanas nepieciešamība zemes dzīļu izmantošanā, meklējot iespējas motivēt sadarboties uzņēmējus un pētniekus šajā procesā;
• nepieciešamība pārskatīt ezeru apsaimniekošanas regulējumu un zivju resursu izmantošanas kārtību, ņemot vērā kompleksu, pētniecībā balstītu pieeju;
• īpaši aizsargājamo dabas teritoriju attīstības stratēģiju veidošana, paredzot atbalsta programmas dažādu nišas darbības veidu identificēšanai un attīstīšanai, kas izmantotu īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu kā priekšrocību, kas balstās bioekonomikas un ekotehnoloģijas atziņās.

Forumā piedalījās dažādu institūciju pārstāvniecības no Latgales un visas Latvijas – Saeimas deputāti, nozaru ministriju vadības pārstāvji, pašvaldību vadītāji, augstākās izglītības un zinātniski pētniecisko institūciju eksperti, uzņēmēji, doktoranti, studenti u.c.

Pasākuma rīkotāji: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA) un partneri - Rēzeknes novada pašvaldība, Ludzas pašvaldība, Līvānu pašvaldība, Madonas pašvaldība, biedrība „Latvijas Inovatoru apvienība” un biedrība „Biomasas Tehnoloģiju centrs”.

Projekta nākamā tematiskā iniciatīva - praktiskā konference “Kā sasaistīt vides aizsardzības iniciatīvas ar pētniecību un uzņēmējdarbību? Latgales novadu pieredze” notiks 2017. gada 27. janvārī, Ludzā.

Projekts „Latvijas ilgtspējas dimensijas – izglītoti cilvēki un dabas vērtību saglabāšana” veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Andra Mangale,
projekta koordinatore
20010211