Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta “Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos “Randu pļavas” un “Liepājas ezers” un Rāznas Nacionālajā parkā” realizēšanu.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma “Randu pļavas” meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma “Liepājas ezers” teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums “Randu pļavas” ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar izcilu biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Lai veiktu dabas liegumā esošo bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanu, nepieciešams izstrādāt tehniskos risinājumus, kas paredzēs novērst pļavu pārpurvošanos, sakārtot meliorācijas sistēmas, kā arī nodrošināt piekļuvi lauksaimniecības tehnikai grāvju ierobežotām pļavām un novērst lagūnu aizaugšanu. Īstenojot projektu, plānota dabas lieguma “Randu pļavas” aerolāzerskanēšana un aerofotografēšana, lai pēc iegūtajiem datiem izgatavotu topogrāfijas karti un meliorācijas sistēmu plānu, kas kalpos par izejmateriālu tehniskā projekta izstrādei hidroloģiskā režīma sakārtošanai.  Pašlaik ir izsludināta iepirkuma procedūra aerolāzerskanēšanas un aerofotogrāfēšanas darbu veikšanai.

Savukārt Liepājas ezers ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem lagūnas tipa ezeriem Latvijā ar iesāļiem ūdeņiem raksturīgām augu sugām un ir nozīmīgs ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai. Šeit sastopamas vairāk nekā simts putnu sugas, līdz ar to ezers ir iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā. Liepājas ezers ir caurtekošs ezers, kur saldūdens upes (Bārta, Otaņķe, Ālande), un ūdens ieplūšana no Liepājas Tirdzniecības kanāla ieņem nozīmīgu lomu, jo nodrošina nepieciešamo ūdens apmaiņas režīmu ezeram, kā arī tas kalpo kā migrācijas ceļš īpaši aizsargājamām zivju sugām - lašiem un taimiņiem. Specifiska ūdens režīma apstākļos ezera rietumu daļā izveidojušās piejūras pļavas, savukārt pretējā ezerā malā – palieņu pļavas, kuras applūst. Pēdējos gados strauji turpinās ezera aizaugšana, samazinās ezera dziļums, šiem procesiem turpinoties, tiks pazaudētas daudzu reto un aizsargājamo augu, dzīvnieku, to skaitā zivju sugu dzīvotnes. Eitrofikācijas rezultātā ne tikai pasliktinās ūdens kvalitāte, bet arī ezers zaudē tādas ekoloģiskās funkcijas kā pašattīrīšanās utt. Projekta ietvaros plānots izvērtēt nepietiekamā ūdens apmaiņas starp ezeru un upēm iemeslus, kā arī izvērtēt pārtīrīšanas iespējas, nenodarot negatīvu ietekmi apkārt esošajām ekosistēmām dabas liegumā “Liepājas ezers”. Plānots sagatavot būvprojektu ūdens apmaiņas režīma uzlabošanai starp Liepājas ezeru un Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēm. Pašlaik izsludināta iepirkuma procedūra par tehnisko risinājumu izstrādi biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumā.

Rāznas Nacionālais parks veidots ar mērķi saglabāt Rāznas ezera un ar to saistīto sugu un biotopu daudzveidību, teritorijas kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, kā arī veicināt teritoriju nenoplicinošu saimniecisko attīstību, dabas tūrismu un ekoloģisko izglītību. Rāznas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānā (2009.-2019.) kā viens no būtiskākajiem teritorijas apdraudējumiem minēta ezeru eitrofikācija, par ko liecina biogēnu daudzuma palielināšanās ūdenstilpnēs. Kā galvenais iemesls minēta neattīrītu notekūdeņu ietece ezeros pagātnē un mūsdienās. Arī zemju lauksaimnieciskā izmantošana ir izraisījusi ezeru bagātināšanos ar barības vielām. 2008. gadā Rāznas ezera aizaugums bija jau 6,1 % no spoguļa virsmas, jeb 353 ha. Aizaugumu veido galvenokārt parastā niedre, meldri un lēpes. Vasarās ezera seklākajās vietās vērojama planktonisko aļģu ziedēšana. Līdz ar to nepieciešams iegūt detālu informāciju par Rāznas ezera eitrofikācijas cēloņiem un galvenajiem piesārņojumu veidojošajiem objektiem, kas ļautu izstrādāt sistemātisku, uz aktuāliem datiem balstītu eitrofikācijas un tās seku novēršanas rīcības plānu, kā arī plānot apsaimniekošanas pasākumus, lai samazinātu eitrofikācijas procesu.

Projekta ietvaros plānots izvērtēt Rāznas ezera eitrofikācijas cēloņus un atjaunošanas potenciālu, nenodarot kaitējumu apkārtējām ekosistēmām.

Projekta rezultātā tiks izstrādāts Rāznas ezera eitrofikācijas izraisītu vides problēmu risināšanas rīcības plāns, kas ietvers uz zinātniskiem datiem balstītu pakāpenisku, konkrētu un praktisku problēmu risināšanas kopumu. Publiskā iepirkuma rezultātā to uzticēts veikts nodibinājumam ”Vides risinājumu institūts”.

Jāpiebilst, ka visas iepriekšminētās aktivitātes plānots īstenot līdz 2016.gada 31.oktobrim.

Foto: Niedru apaugums Rāznas ezera Dienvidu daļā, R.Indriķe

Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas
Vadītāja
Inese Pabērza
​Mob. tel.: 26418755