25. Septembrī Priekulē notika dabas lieguma „Ruņupes ieleja” dabas aizsardzības plāna izstrādes pirmā uzraudzības grupas sanāksme. Plānu izstrādā Latvijas Dabas fonds (LDF) Latvijas Vides aizsardzības fonda un Priekules novada pašvaldības finansēta projekta ietvaros. Sanāksmē piedalījās 14 cilvēki - uzraudzības grupas dalībnieki, Priekules novada pašvaldības un Latvijas Dabas fonda pārstāvji , kā arī citi interesenti.

Sanāksmē projekta vadītāja Ilze Priedniece (LDF) informēja par inventarizācijas laikā dabas liegumā konstatētajām dabas vērtībām. No Eiropas Savienībā aizsargājamiem biotopiem dabas liegumā atrasti 12, no kuriem vislabāk pārstāvēti  Nogāžu un gravu meži (9180*), Veci jaukti platlapju meži (9020*), Aluviāli krastmalu un palieņu meži (91E0*) un Ozolu meži (9160), savukārt Ruņa visā dabas lieguma posmā atbilst biotopam Upju straujteces un dabiski upju posmi (3260). Ruņas krastos ir daudz avotu (galvenokārt  biotops 7160: Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji), kā arī īpatnēji atsegumi, kas, visticamāk, veidojušies, gruntsūdens kaļķiem sacementējot leduslaikmetā nogulsnētu granti. Datu apkopošana par īpaši aizsargājamām sugām vēl turpinās, taču pēc pašreizējām aplēsēm sugu eksperti šogad dabas liegumā konstatējuši 30 Latvijā īpaši aizsargājamas augu un sēņu, kā arī 38 dzīvnieku sugas, tajā skaitā dobo cīrulīti Corydalis cava, cīrulīšu dižtauriņu Parnassius mnemosyne, foreli Salmo trutta, kokvardi Hyla arborea, mazo ērgli  Aquila pomarina un citas.

Sanāksmes turpinājumā dalībnieki apsprieda dabas lieguma apsekošanas gaitā konstatētās problēmas, tostarp dabas lieguma robežu neprecizitātes, pļaviņu/lauču aizaugšanu ar krūmiem un mežu, liegumam un vienlaikus Ruņupes gravai piegulošo lauksaimniecības zemju ietekmi un meža cūku piebarošanas ietekmi uz sugām un biotopiem. Tika izteikts ierosinājums apsekot nelielu Kauliņupes ielejas posmu aiz dabas lieguma ziemeļu robežas, lai izvērtētu nepieciešamību ierosināt tā iekļaušanu dabas liegumā. Dabas aizsardzības pārvaldes, Priekules novada pašvaldības un Latvijas Dabas fonda pārstāvji vienojās tikties, lai izvērtētu tūrisma attīstības iespējas tajās dabas lieguma platībās, kur tas ir savienojams ar dabas vērtību aizsardzību.

Pēc sanāksmes tās dalībniekiem bija iespēja doties nelielā ekskursijā pa dabas lieguma rietumu daļu. Tika aplūkota Ruņas nogāze ar veciem lapu kokiem un aizsargājamām sēņu, ķērpju un sūnu sugām, kā arī skats uz upi vietā, kur to šķērso elektrolīnija. Sanāksmes dalībniekiem laimējās ieraudzīt arī īpaši aizsargājamos mazos jeb lazdu susurus Muscardinus avellanarius - no viena no būrīšiem, kas pavasarī bija izlikti, lai pārbaudītu šīs sugas sastopamību, dalībnieku acu priekšā izlēca 3 mazie zvēriņi. Tā kā lija lietus, pārējo būrīšu kontrole tika atlikta, un sanāksmes dalībnieki devās aplūkot meža inventarizācijas laikā atklātos akmeņu krāvumus mežā pie lieguma rietumu robežas.

Pie susuru būrīšiem Latvijas Dabas fonda pārstāvji Lelde Eņģele, Uvis Suško un Ilze Priedniece atgriezās nākamajā dienā, atrodot tajos vēl vairāk mazo susuru un pa ceļam uz auto nejauši pamanot ļoti reto sēni - melno zvīņbeku Strobilomyces strobilaceus (15 eksemplārus), par kuru literatūrā atrodamas ziņas, ka tā kādreiz dabas liegumā atrasta. Cik zināms, šajā braucienā iegūtas pirmās digitālās fotogrāfijas ar šo sugu Latvijā. Apsekojot Kauliņupes ieleju aiz dabas lieguma ziemeļu robežas, tika atrasti vēl 3 melnās zvīņbekas eksemplāri.

Ilze Priedniece