Dabas koncertzāles galvenais varonis, kas palīdzēs izdzīvot šo stāstu, šogad būs bruņuzivs Asterolepis ornata jeb Zvaigžņotās zvīņās tērptā. Tā ir «vienaudze» vairāk nekā 400 miljonu gadu vecajiem Gaujas senielejas krastus veidojošajiem smilšakmeņiem. Šie ieži radušies izgulsnējoties un sacementējoties smiltīm un māliem Devona jūras seklūdenī un milzīgu upju deltās, kas senajos laikos bija mūsdienu Latvijas cietzemes vietā. Gaujas smilšainajās sērēs bruņuzivju kaula bruņu fragmenti rūpīgam dabas vērotājam un pētniekam atrodami vēl mūsdienās.

Kā zināms, «Dabas koncertzāle» neizmanto ierastās estrādes skatuves formas, bet izmanto dabas piedāvāto, tādā veidā pielāgojoties videi, nevis to izmainot. Arī 2014. gada pasākuma noslēdzošai daļai – mūzikas, video un gaismas priekšnesumam – paredzēts izveidot unikālu skatuves formu.

Šogad Dabas koncertzāles nelielo ierasto mūziķu sastāvu papildinās «Devona orķestris». Tā pamatā ir akadēmiskais simfoniskā orķestra kamersastāvs 20 profesionālu mūziķu sastāvā. Šī orķestra galvenais uzdevums būs ar skaņu simfoniju aizvest klausītājus 400 miljonu gadu tālā pagātnē un savienot to kopējā skanējumā ar mūsdienu Dabas koncertzāli.

Projektu īsteno biedrību «Dabas koncertzāle» sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Siguldas novada pašvaldību un dabas pētniekiem.

Mākslas un zinātnes projekts «Dabas koncertzāle» ir dabas, mūzikas, zinātnes, video mākslas, dramaturģijas simbioze, kas aktualizē un spēcina mijiedarbību starp cilvēku un dabu.