Sadzīves atkritumu izgāztuves “Kūdra” rekultivācijas projekta priekšizpētes veikšana Ķemeru Nacionālā parkā
Reģ Nr. 1-08/291/2017
Projekta mērķis
Ķemeru Nacionālā parka teritorijā veikt SAI “Kūdra” rekultivācijas projekta priekšizpēti un sagatavot tehniski ekonomisko izvērtējumu.
Projekta uzdevumi
Pirms paša rekultivācijas projekta izstrādes nepieciešams veikt apjomīgus teritorijas priekšizpētes darbus: 1) Gruntsūdeņu piesārņojuma izpēte (6 urbumu izveide, t.sk. viena vismaz 20 m dziļumā). 2) Izgāztuvei pieguļošās teritorijas virszemes ūdeņu objektu apsekošana (kontrolējot EVS rādītājus) un 2-3 paraugošanas vietu izvēle un paraugu noņemšana. 3) Laboratorijas analīzes pilnās ķīmijas komplekts atbilstoši 27.12.2011. MK not. Nr. 1032 5.pielikumam. 4) Atkritumu izplatības areāla precizēšana ar urbšanas palīdzību. Izgāztuves teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana apt. 10 ha platībā, t.sk. urbumu piesaiste. 5) Atkritumu paraugu kompleksā analīze – aptuveni 5 komplekso paraugu noņemšana atkritumu morfoloģijas un iespējamo bīstamo atkritumu piemaisījumu noteikšanai. 6) Pārskata sagatavošana par veiktajiem darbiem un slēdziena sagatavošana par izgāztuves ietekmi uz vides stāvokli, t.sk. piesārņojuma migrācijas modelēšana gruntsūdeņos. 7) Projektēšanas un sanācijas uzsākšanai teritorijā nepieciešams veikt tehniski – ekonomiskā izvērtējuma sagatavošanu, it sevišķi izvērtējot rekultivējamās teritorijas īpašo statusu no dabas aizsardzības viedokļa. 8) Bijušās izgāztuves teritorijas sakopšanas projektēšanas un būvniecības darbu apjoma noteikšana, kā arī šo darbu izmaksu aprēķināšana.
Projekta rezultāti
SAI “Kūdra” tika apglabāti dažādi videi ļoti kaitīgi atkritumi, t.sk. dūņas no Slokas papīra fabrikas notekūdeņu attīrīšanas. Jau pirms 20 gadiem veiktajos pētījumos ir konstatētas stipras piesārņojuma pazīmes, t. sk. arī ar smagajiem metāliem, kas nodara īpašu kaitējumu apkārtējai videi un cilvēkiem. Papildus tam PSRS laikā ierīkotā izgāztuve neveiksmīgi ierīkota vietā, kurā ir ģeoloģiski sarežģīti apstākļi, kas rada priekšnosacījumus piesārņojuma nonākšanai arī artēziskos ūdeņos. Izgāztuve tika slēgta 1995. gadā, tomēr tā netika rekultivēta. Ilgstoša slēgtās sadzīves atkritumu izgāztuves sanācijas neveikšana rada bīstamību dabai un videi, kā arī apdraud cilvēku veselību. 27.12.2011. Ministru Kabineta noteikumu Nr. 1032 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” nosacījumi paredz noteiktu kārtību šādu objektu rekultivācijas veikšanai. Lai varētu izstrādāt rekultivācijas projektu, kā iepriekš norādīts, ir nepieciešams veikt apjomīgus teritorijas priekšizpētes darbus, kam nepieciešams finanšu atbalsts no LVAF. Dabas aizsardzības pārvaldes DARBĪBAS STRATĒĢIJĀ 2015. - 2017. gadam minēts, ka dabas aizsardzības politikas īstenošanu - valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu – nepieciešams īstenot ilgtspējīgi. Pārvaldes uzdevums ir veikt turējumā nodoto VARAM valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu atbilstoši vides aizsardzības regulējošo normatīvo aktu prasībām, t.sk. piesārņoto un degradēto vietu sanācijas veikšanu. Projekta rezultātā tiks iegūti precīzi dati par vides stāvokli izgāztuvē, noteikts piesārņojuma izplatības areāls gruntsūdeņos. Veiktais tehniski – ekonomiskais pamatojums kalpos par pamatu finanšu līdzekļu piesaistei rekultivācijas veikšanai.
Vadlīnija | Multisektoriālie projekti |
Realizācijas laiks | 28.02.2018 |
Īstenotājs | Dabas aizsardzības pārvalde Sigulda, Baznīcas iela 7, LV-2150 |
Projekta kopējās izmaksas | 36 500.00 € |
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda | 36 500.00 € |
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda | 36 500.00 € |
Lēmums | Piešķirt |