• Sākums >
  • Dabas aizsardzības plānu ieviešana – pasākumu efektivitātes novērtējums Natura 2000 teritorijās „Sakas grīņi”, „Čužu purvs” un „Ādaži”

Dabas aizsardzības plānu ieviešana – pasākumu efektivitātes novērtējums Natura 2000 teritorijās „Sakas grīņi”, „Čužu purvs” un „Ādaži”

Reģ Nr. 1-08/105/2013

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir novērtēt veikto īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, to ietekmi uz EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopiem dabas liegumos „Sakas grīņi”, „Čužu purvs” un aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži”, kā arī īstenot vairākus dabas aizsardzības plānā minētos pasākumus dabas liegumā „Čužu purvs”. Visas trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir Natura 2000 teritorijas un tām ir spēkā esoši dabas aizsardzības plāni. Galvenās projektā risināmās problēmas ir divas: biotopu apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes izvērtējuma trūkums un publikāciju trūkums par apsaimniekošanas pasākumu ietekmi uz īpaši aizsargājamām augu sugām un biotopiem. Latvijā ir izstrādāti un apstiprināti vairāk nekā 50 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000 teritoriju) dabas aizsardzības plāni, taču tikai neliela daļa no plānos paredzētajiem pasākumiem, it īpaši tas attiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanu, tiek īstenoti. Visbiežāk, ja arī pasākumi tiek īstenoti, netiek novērtēta to efektivitāte. Rezultātā, nav datu, kas apstiprinātu vai noliegtu izvēlētā pasākuma lietderību īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanā. Tikai tajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās tiek īstenoti LIFE-Daba projekti, tiek veikts arī apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings, taču tas tiek īstenots tikai projekta laikā (2-3 sezonas) un šai laikā ir iespējams veikt tikai tendenču novērtējumu. Dabas liegumiem „Sakas grīņi” un „Čužu purvs” ir izstrādāti un apstiprināti dabas aizsardzības plāni 2004. un 2005. gadā un turpmākajos gados veikti biotopu apsaimniekošanas pasākumi. 2007. gadā, ar LVAF finansiālu atbalstu, uzsākts arī atsevišķu apsaimniekošanas pasākumu pirmējais novērtējums dabas liegumā „Sakas grīņi”. Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtējums uzsākts arī aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži”, kur 2008. gadā apstiprināts dabas aizsardzības plāns un LIFE-Daba projekta laikā un pēc tam veikta biotopu apsaimniekošana. Taču „Čužu purvā” nav veikts biotopu apsaimniekošanas pasākumu novērtējums. Pēc pasākumu izvērtējuma svarīgi ir veikto novērtējumu rezultātus publicēt, lai tie būtu pieejami plašākam interesentu lokam. Diemžēl Latvijā uzkrātā pieredze reti tiek publicēta (izņemot divus LIFE-Daba projektus un vienu UNDP projektu) un gandrīz nemaz rezultāti nav apkopoti zinātniskās publikācijās. Ja netiek izvērtēti veiktie apsaimniekošanas pasākumi, nav iespējams novērtēt vai izvēlētie pasākumi ir sekmējuši biotopa stāvokļa uzlabošanos. Savukārt, ja izvērtējuma rezultāti netiek apspriesti un publicēti, citiem apsaimniekotājiem nav iespējams iegūt pieredzi un pastāv iespēja atkārtot tās pašas kļūdas. Projekts risina vienu no Vides politikas pamatnostādnēs (2009.-2015.) minētajām problēmām, ka „ 4.2.2…., ĪADT dabas aizsardzības plānos paredzētie pasākumi ne vienmēr tiek ieviesti pilnībā” . Projekts ir saskaņā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu (2007.-2013.), kas kā vienu no risināmajiem uzdevumiem atzīmē bioloģiskās daudzveidības veicināšanu un aizsargājamo teritoriju saglabāšanu (LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, 2006). Starptautiskās saistības Visas trīs projekta teritorijas ir Natura 2000 teritorijas un saskaņā ar Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību uz tām attiecas šīs direktīvas 6. panta 2.punkts, kas nosaka, ka dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, lai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās novērstu dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos. Projekta rezultātus varēs izmantot ziņojuma Eiropas Komisijai sagatavošanai par EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopu 2320 (biotopu kodi), 3130, 3150, 4010, 6120, 6270*, 6410, 7110*, 7160, 7220* un 7230 stāvokli Natura 2000 teritorijās Latvijā, kas katrai dalībvalstij jādara saskaņā ar augstāk minētās direktīvas 17. pantu. Projekta pasākumi ir saskaņā ar Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (ratificēta 1992. gada 5. jūnijā) 8. pantu, kas nosaka nepieciešamību ekosistēmu un dabisko dzīvotņu aizsardzībai un sugu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšanai dabiskajā vidē un dažādu ekosistēmu apsaimniekošanas plānu un stratēģiju īstenošanu.

Projekta uzdevumi

I Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtējums 1. Novērtēt virsāju pļaušanas un koku un krūmu izciršanas ietekmi uz EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni stāvokli, veicot sekojošas aktivitātes dabas liegumā „Sakas grīņi” (dabas aizsardzības plāna pasākumi 3.2.5, 3.2.7., 3.2.8.): 1.1. novērtēt virsāju pļaušanas ietekmi uz EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni stāvokli; 1.2. novērtēt koku un krūmu izciršanas ietekmi uz biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni stāvokli; 1.3. grīņa sārtenes Erica tetralix L. vitalitātes novērtējums apsaimniekotajās platībās, tās salīdzinājums ar sugas vitalitāti neapsaimniekotajās platībās; 1.4. hidroloģiskā režīma analīze dažādas kvalitātes biotopā 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni. 2007. gada ziemā/pavasarī VAS „Latvijas Valsts meži” Dienvidkurzemes mežsaimniecība veica eksperimentālu koku un krūmu izciršanu virsājos ar grīņa sārteni un virsāju pļaušanu ar sekojošu nopļautā materiāla novākšanu. LVAF finansētā projekta ietvaros 2007. gadā veikta sārtenes sēklu izsēšana nopļautajos virsājos un ierīkotas ūdens līmeņa mērījumu akas labas un sliktas kvalitātes virsāju biotopā, kā arī novērtēts biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni stāvoklis pēc koku un krūmu izciršanas un virsāju pļaušanas. Vērtēta sārtenes vitalitāte apsaimniekotajās un neapsaimniekotajās platībās. Taču viena gada laikā pēc pasākumu īstenošanas nav iespējams objektīvi spriest par pasākuma efektivitāti, tāpēc novērojumi jāveic vairākus gadus pēc kārtas (Dabas lieguma „Sakas grīņi” dabas aizsardzības plāna ieviešana, 2007). Sešu gadu intervāls pēc pasākuma veikšanas ir pietiekams, lai izdarītu pirmos secinājumus par pasākuma efektivitāti slapjos virsājos. Pasākumu ietekmi vērtē veicot augāja uzskaites 2006. gadā ierīkotajos pastāvīgos parauglaukumos un veicot sārtenes dendrohronoloģisko analīzi apsaimniekotajās un neapsaimniekotajās platībās. Ūdens līmeņa monitorings uzsākts 2007. gadā, tas tiks turpināts, iegūstot datus par hidroloģiskā režīma izmaiņām dažādas kvalitātes biotopā 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni. Hidroloģiskie pētījumi tiks veikti vienu reizi mēnesī no aprīļa līdz decembrim, rezultātu interpretācijā tiks izmantoti dati par nokrišņu daudzumu Pāvilostā (www.meteo.lv). Datu analīzē tiks izmantoti arī laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam ievāktie veģetācijas un hidroloģiskie dati. Datus ievāca dabas eksperti un tas tika darīts brīvprātīgi. 2. Novērtēt veikto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, veicot sekojošas aktivitātes dabas liegumā „Čužu purvs” (dabas aizsardzības plāna pasākumi sadaļā B (7.) Dabas vērtību saglabāšana, C Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes monitorings): 2.1. novērtēt koku un krūmu izciršanas ietekmi uz krūma čužas vitalitāti; 2.2. novērtēt koku un krūmu izciršanas ietekmi uz EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopu 7230 kaļķaini zāļu purvi, 7220* Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus un 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs stāvokli, 2.3. novērtēt dabisko zālāju pļaušanas ietekmi uz īpaši aizsargājamas augu sugas bruņcepuru dzegužpuķes Orchis militaris populāciju dabas liegumā, 2.4. novērtēt mežaudzes stāvokli 104. kvartāla 15. un 18. nogabalā, kur veiktas kopšanas cirtes, 2.5. novērtēt ierīkotās tūrisma infrastruktūras ietekmi uz lieguma dabas vērtību saglabāšanos un sniegt ieteikumus infrastruktūras uzlabošanai, 2.6. veikt apmeklētāju uzskaiti dabas liegumā, 2.7. novērtēt Velna acs strauta un Smirnieku strauta ūdens plūsmu, nepieciešamības gadījumā attīrīt to no sakritušajiem zariem, lapām. Laika posmā no 2006. līdz 2012. gadam VAS „Latvijas Valsts meži” Zemgales mežsaimniecība, biedrība „Abavas ielejas attīstības centrs” un Kandavas novada dome ir īstenojusi lielāko daļu no dabas aizsardzības plānā paredzētajiem pasākumiem. Tāpēc nepieciešams izvērtēt šo pasākumu efektivitāti pirms tiek uzsākta dabas aizsardzības plāna atjaunošana. Apauguma izmaiņas krūmu čužas audzē tiks vērtētas izmantojot aeroainas pirms un pēc pasākuma veikšanas, digitizējot apaugumu un salīdzinot tā izmaiņas, biotopu stāvoklis salīdzināts izmantojot dažādos gados dabas ekspertu uzņemtās fotogrāfijas un veicot biotopu 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs, 7220* Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus un 7230 Kaļķaini zāļu purvi stāvokļa novērtējumu, izmantojot Natura 2000 teritoriju biotopu monitoringa anketas. Bruņcepuru dzegužpuķes populācijas lielums tiks vērtēts, uzskaitot sugas eksemplārus apsaimniekotajā zālājā. Dendrologs veiks krūma čužas vitalitātes novērtējumu. Apmeklētāju uzskaite tiks veikta vismaz divas reizes mēnesī sākot no maija līdz septembrim – vienu reizi brīvdienā un vienu reizi darba dienā saulainā laikā. Tūrisma infrastruktūras ietekme tiks vērtēta attiecībā uz augāja stāvokli atzīmējot dabas lieguma augājam neraksturīgās augu sugas gar taku un atpūtas vietā, augāja nomīdīšanas pakāpi, kā arī piesārņojumu ar sadzīves atkritumiem. 3. Novērtēt veikto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti, veicot sekojošas aktivitātes aizsargājamo ainavu apvidū „Ādaži”(LDF līdzfinansējums): 3.1. novērtēt koku un krūmu izciršanas ietekmi uz biotopa 7110* Neskarti augstie purvi stāvokli; 3.2. novērtēt pļaušanas ietekmi uz Biotopa direktīvas I pielikuma zālāju biotopu 6120, 6270* stāvokli; 3.3. novērtēt virsāju pļaušanas un dedzināšanas ietekmi uz Biotopa direktīvas I pielikuma biotopa 2320 Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausi virsāji stāvokli; 3.4. novērtēt koku un krūmu izciršanas, apauguma novākšanas ietekmi uz biotopu 3130 Ezeri ar oligotrofām līdz mezotrofām augu sabiedrībām, 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju, 3.5. novērtēt koku un krūmu izciršanas ietekmi uz putnu sugu populāciju stāvokli. Apsaimniekošanas pasākumu efektivitāte tiks vērtēta saskaņā ar iepriekš izmantoto monitoringa metodiku (atskaites 2007., 2008. un 2009. gadā), kas aplūkojama mājas lapā www.adazinatura.lv. II Biotopu apsaimniekošanas pasākumu izvērtējuma rezultātu publicēšana 1) Apkopot apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtējumu dabas liegumos „Čužu purvs”, „Sakas grīņi” un „Ādaži” projekta atskaitē un to ievietot Latvijas Dabas fonda mājas lapā, kā arī iesniegt to Dabas aizsardzības pārvaldes administrācijai un VAS „Latvijas valsts meži” Zemgales un Dienvidkurzemes mežsaimniecībām. 2) Sagatavot zinātniskās publikācijas manuskriptu par virsāju pļaušanas un koku un krūmu izciršanas ietekmi uz EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni stāvokli, analizējot arī virsāju hidroloģisko stāvokli dabas liegumā „Sakas grīņi” un grīņa sārtenes vitalitāti apsaimniekotajās platībās. III Sabiedrības iesaistīšana, informēšana un izglītošana 1) organizēt un vadīt sanāksmi ieinteresētajām pusēm par grīņa sārtenes biotopu apsaimniekošanu, 2) organizēt un vadīt sanāksmi ieinteresētajām pusēm par apsaimniekošanas pasākumu rezultātiem dabas liegumā „Čužu purvs”.

Projekta rezultāti

I Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes novērtējums 1. Projekta atskaite, kurā apkopoti rezultāti par a) virsāju pļaušanas un koku un krūmu izciršanas ietekmi uz EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni stāvokli, b) grīņa sārtenes vitalitāti apsaimniekotajos un neapsaimniekotajos virsājos, c) hidroloģisko režīmu dažādas kvalitātes biotopā 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni salīdzinot datus no 2007., 2008. un 2013. gada. 2. Projekta atskaitē apkopoti ieteikumi biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni apsaimniekošanai. 3. Projekta atskaite, kurā apkopoti rezultāti par a) koku un krūmu izciršanas ietekmi uz krūma čužas vitalitāti, uz EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopiem 7230 kaļķaini zāļu purvi, 7220* Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus un 6410 Mitri zālāji periodiski izžūstošās augsnēs stāvokli, b) dabisko zālāju pļaušanas ietekmi uz bruņcepuru dzegužpuķes Orchis militaris populāciju dabas liegumā, c) mežaudzes stāvokli 104. kvartāla 15. un 18. nogabalā, kur veiktas kopšanas cirtes, d) ierīkotās tūrisma infrastruktūras ietekmi uz lieguma dabas vērtību saglabāšanos. 4. Sagatavoti ieteikumi tūrisma infrastruktūras uzlabošanai dabas liegumā „Čužu purvs”. 5. Dati par apmeklētāju skaitu dabas liegumā „Čužu purvs”. 6. Projekta atskaitē apkopoti ieteikumi dabas lieguma „Čužu purvs” apsaimniekošanai. 7. Projekta atskaite, kurā apkopoti rezultāti par EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopu 6120, 6270*, 7110*, 2320, 3130, 3150 apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti Natura 2000 teritorijā „Ādaži”. II Biotopu apsaimniekošanas pasākumu izvērtējuma rezultātu publicēšana 1. Zinātniskās publikācijas manuskripts par virsāju pļaušanas un koku un krūmu izciršanas ietekmi uz EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni stāvokli, analizējot arī virsāju hidroloģisko stāvokli dabas liegumā „Sakas grīņi” un grīņa sārtenes vitalitāti apsaimniekotajās platībās. 2. Projekta atskaite ievietota Latvijas Dabas fonda mājas lapā un iesniegta Dabas aizsardzības pārvaldes administrācijai un VAS „Latvijas Valsts meži” Zemgales („Čužu purvs”) un Dienvidkurzemes mežsaimniecībām („Sakas grīņi”), Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram („Ādaži”). III Sabiedrības iesaistīšana, informēšana un izglītošana 1. Viena sanāksme ar VAS ”LVM” Dienvidkurzemes mežsaimniecības, Dabas aizsardzības pārvaldes, Sakas novada pārstāvjiem, vietējo NVO pārstāvjiem un dabas ekspertiem par biotopa 4010 Slapji virsāji ar grīņa sārteni apsaimniekošanu (10 dalībnieki, Sakas novadā). 2. Viena sanāksme ar VAS ”LVM” Zemgales mežsaimniecības, Dabas aizsardzības pārvaldes, Kandavas novada pārstāvjiem, vietējo NVO pārstāvjiem un dabas ekspertiem par dabas lieguma „Čužu purvs” apsaimniekošanu (10 dalībnieki, Kandavas novadā). Projekts paredzēts kā vienreizējs pasākums. Projekta rezultātu uzturēšanai pēc projekta īstenošanas nebūs nepieciešams finansējums. Rezultātu izmantošana Projekta rezultātus var izmantot: 1) īpaši aizsargājamo dabas teritoriju „Čužu purvs”, „Sakas grīņi”, „Abavas senleja”, „Ādaži” dabas aizsardzības plānu atjaunošanā, 2) EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopu 2320, 3130, 3150, 4010, 6120, 6270, 6410, 7110*, 7160, 7220*, 7230 apsaimniekošanā citās Natura 2000 teritorijās un ārpus tām, 3) Ziņojuma Eiropas Komisijai sagatavošanai par EP Biotopu direktīvas I pielikuma biotopu 2320, 3130, 3150, 4010, 6120, 6270*, 6410, 7110*, 7160, 7220*, 7230 stāvokli Natura 2000 teritorijās Latvijā, 4) Valsts ziņojuma sagatavošanai par īpaši aizsargājamo biotopu un sugu stāvokli īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā Bioloģiskās daudzveidības konvencijas sekretariātam.

Vadlīnija Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība
Realizācijas laiks 30.12.2013
Īstenotājs Latvijas Dabas fonds
Rīga, Vīlandes iela 3 - 7, LV-1010
Projekta kopējās izmaksas 14 776.52 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda 10 712.80 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda 10 399.77 €
Lēmums Piešķirt
Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.