• Sākums >
  • Aizsardzības nodrošināšana Ķemeru nacionālā parka mežos ligzdojošajām pūcēm

Aizsardzības nodrošināšana Ķemeru nacionālā parka mežos ligzdojošajām pūcēm

Reģ Nr. 1-08/103/2013

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir pastiprināt dabas aizsardzību Ķemeru Nacionālajā parkā esošajiem valsts mežiem un tajos ligzdojošajām pūcēm (apodziņam Glaucidium passerinum, bikšainajam apogam Aegolius funereus un ūpim Bubo bubo), tādā veidā nodrošinot dabas daudzveidības saglabāšanos un ekosistēmu aizsardzību. Latvijā mežu saimnieciskā izmantošana ir kļuvusi intensīvāka, mežos ligzdojošās īpaši aizsargājamās pūces – apodziņu, bikšaino apogu un ūpi – ar vien vairāk ietekmē gan tiešie, gan netiešie faktori. Pūces ir vieni no augstākajiem plēsējiem savās ekosistēmās, to populācijas lielumu un sastopamību limitē ne vien tieši ietekmējošie faktori, bet arī plašākas ekosistēmu izmaiņas. Pie tieši ietekmējošajiem faktoriem būtu minami klimatiskie faktori un mežsaimnieciskā darbība – pēc vairākām sevišķi bargām ziemām ir vērojams izteikts populācijas lieluma samazinājums, kamēr mežu izstrādāšana ierobežo ligzdošanas vietu – lielu dimensiju dobumaino koku pieejamību un piemērotus medību biotopus to apkārtnē. Tajā pašā laikā mežizstrādi var minēt arī kā netieši ietekmējošu – ir zināms, ka izcirtumos un jaunaudzēs sīko zīdītāju – pūču potenciālo barības objektu – pieejamība ir ievērojami zemāka kā vecākās audzēs. Turklāt šāda vecuma audzēs sugu sastāvs līdzinās atvērto ainavu (zālāju) biotopiem raksturīgajam (Avotiņš jun., u.c., 2013), līdz ar to, ticams, ka nav piemērota medību vieta mežu biotopiem specifiskajiem plēsējiem. Ir zināms, ka šīm sugām ir raksturīgas ikgadējas skaita svārstības, tomēr, ir nepieciešamas kādas populācijas „kodola” daļas – teritorijas – no kurām tai atjaunoties. Šādu kodolteritoriju pastāvēšana ir apdraudēta ne tikai intensīvi izmantotajos saimnieciskajos mežos, bet arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir atļauta un notiek mežizstrāde, un kurās pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas netiek veikta pienācīga meža bioloģisko vērtību izvērtēšana. Šī problēma ir aktuāla arī Ķemeru NP teritorijā, kur ainavu aizsardzības zonā ir atļauta galvenā cirte, kas būtiski ietekmē meža strukturālo daudzveidību, kā arī te sastopamo pūču sugu daudzveidību un ligzdošanas blīvumu (Avotiņš jun., 2012; ĶNPA, 2002). Adekvātas ligzdvietu aizsardzības nodrošināšanas rezultātā apodziņa, bikšainā apoga un ūpja populācijas būs spējīgas atjaunoties plašākā teritorijā ārpus ĶNP robežām pēc skaita depresijas fāzēm (pēc bargām ziemām, pēc strupastu skaita minimuma gadiem). Valstī kopumā apodziņu, bikšaino apogu un ūpju populācijas ir vāji aizsargātas – neņemot vērā regulētā režīma zonas ĪADT, katrai sugai ir izveidoti attiecīgi 7, 6 un 11 mikroliegumi, kas aizsargā mazāk kā 1 % no valsts populācijas (VMD dati uz 08.2011.). Projekta gaitā plānots aizsargāt optimālās dzīvotnes Ķemeru NP teritorijā, no kurām sugu populācijām atjaunoties sub-optimālajās ārpus parka robežām. Ja šādi aizsardzības pasākumi netiks veikti, Latvijas teritorijā, saimnieciskās darbības intensitātes rezultātā, sagaidāms straujš EP Putnu Direktīvas (79/409/EEK) mežos ligzdojošo sugu populāciju sarukums. Būtiska populāciju trendu samazināšanās vairākām retām un īpaši aizsargājamām sugām kādas valsts teritorijā, var sekmēties ar starptautiskām sankcijām. Turklāt Mikroliegumi, lai gan izveidoti kādas specifiskas sugas aizsardzības nodrošināšanai, kalpo kā (mežsaimniecības) „lietussarga teritorijas” arī citām ar attiecīgajiem biotopiem saistītajām sugām. Piemēram, mikroliegums, kas izveidots apodziņam, var nodrošināt dzīvotnes aizsardzību: -) baltmugurdzenim D. leucotos; -) trīspirkstu dzenim Picoides tridactylus; -) samērā regulāri apodziņa mikroliegumos ietverti EP Sugu un Biotopu Direktīvas (92/43/EEK) aizsargājamie biotopi, piemēram, 9080 Staignāju meži, 9020 Platlapju meži. Bikšainā apoga dzīvotnes parasti atrodas 92/43/EEK aizsargājamajā biotopā 9010 Veci vai dabiski boreāli meži, 91D0 Purvaini meži. Šobrīd aktuālais Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns tika izstrādāts 8 gadiem - laika periodam no 2002. līdz 2010., pēc tam – pagarināts. Tas nozīmē, ka plānā ietvertā informācija ir savā ziņā novecojusi, tomēr tajā ir norādes uz mikroliegumu veidošanas nepieciešamību mežos ligzdojošajām putnu sugām (Ķemeru NP DAP 9.1. tabulas 3. punkts, Kopsavilkums no ĶNPA, 2002). Šī projekta izstrāde sniegtu aktuālo informāciju ne vien par pūcēm (teritoriju kartējums un populācijas lielums, aizsardzības pasākumi), bet arī raksturotu citu, jo sevišķi naktī aktīvo īpaši aizsargājamo putnu sugu sastopamību.

Projekta uzdevumi

Galvenie projektā veicamie uzdevumi: 1) Balstoties uz esošajām zināšanām, izmantojot provocēšanas metodi (Avotiņš, 1999), apsekot visus potenciālos meža nogabalus: dienas laikā, lai konstatētu apodziņu, naktī – bikšaino apogu; 2) Nakts laikā apsekot Ķemeru NP, lai konstatētu ūpja ligzdošanas teritorijas; 3) Konstatētajās teritorijās meklēt ligzdošanas vietas un, kur nepieciešams, veidot mikroliegumus sugas aizsardzībai; 4) Ja tiek konstatēta ūpja teritorija, tomēr nav atrodama piemērota dabiskā ligzdvieta, tiks piedāvāta mākslīgā – platforma kokā ar ligzdu imitējošu izklājumu; 5) Skolās, kuras atrodas ĶNP teritorijā vai tās tiešā tuvumā, nolasīt lekcijas par pūču atpazīšanu un aizsardzības nepieciešamību, piedāvāt putnu vērošanas ekskursijas, tādā veidā nodrošinot sabiedrības izglītošanu dabas daudzveidības saglabāšanai.

Projekta rezultāti

1)Projekta gaitā tiks uzlabots dabas aizsardzības stāvoklis Ķemeru Nacionālā parka ainavu aizsardzības un dabas lieguma zonās; 2)Tiks sagatavoti piteikumi: •vismaz 30 mikroliegumiem apodziņam Glaucidium passerinum (šobrīd valstī kopumā – 7, VMD 08.2011.); •aptuveni 5 bikšainajam apogam Aegolius funereus (valstī kopumā – 6, VMD 08.2011.); •vismaz 2 mikroliegumus ūpim (šobrīd valstī kopumā – 11, VMD 08.2011.); •tā kā projekta lauka darbu veikšanas gaitā tiks konstatētas arī citas retās un īpaši aizsargājamās (t.sk. mikroliegumu) sugas, ir paredzama atsevišķu (vismaz trīs) mikroliegumu pieteikumu sagatavošana citām sugām. Tomēr tā, lai kopējais projektā plānotais izveidoto mikroliegumu skaits – vismaz 40. Ņemot vērā MK noteikumus Nr. 940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu”, minimālais ar mikroliegumiem aizsargātās teritorijas apjoms pieaugs par 80 līdz 400 ha vai pat vairāk, atrodot vairāk ligzdas, kuras nepieciešams aizsargāt. 3)Veicot uzskaites tiks daļēji ievāktas arī ziņas par parasto putnu sugām, kas tiks publicētas portālā DabasDati.lv un būs izmantojamas Eiropas Ligzdojošu putnu atlanta veidošanā. 4)Vides izglītības pasākumi (mācību stundas) norisināsies Ķemeru vidusskolā un Smārdes un Lapmežciema pamatskolās. Šīm skolām tiks piedāvātas arī mācību ekskursijas ar putnu vērošanu dabā.

Vadlīnija Dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība
Realizācijas laiks 20.12.2013
Īstenotājs Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Rīga, Skolas iela 3, LV-1010
Projekta kopējās izmaksas 19 977.12 €
Pieprasītais finansējums no Vides aizsardzības fonda 14 510.45 €
Piešķirtais finansējums no Vides aizsardzības fonda 13 742.10 €
Lēmums Piešķirt
Mēs izmantojam sīkdatnes. Lietojot mūsu mājas lapu, jūs piekrītat izmatot mūsu sīkdatnes.